Vai zaļie meži vasarās ir pagātne? Karstie un sausie laikapstākļi Eiropā kokus krāso brūnus

Sausuma un karstuma periodu dēļ Eiropas meži vasaras mēnešos mēdz krāsoties brūni. Jaunā pētījumā atklāts, ka pagājušajā gadā šāda situācija skārusi 37% Vidusjūras un Centrāleiropas mežu.

Cīrihes ETH universitātes un Šveices Federālā mežu, sniega un ainavu pētniecības institūta (Swiss Federal Institute for Forest, Snow and Landscape Research, WSL) pētnieki šo parādību pētījuši 21 gadu.

Pētījuma rezultāti, kas publicēti žurnālā Biogeosciences, liecina, ka mežu brūnēšana vasarās izplatās visā Eiropā.

Kas izraisa mežu brūnēšanu Eiropā?

Izmantojot augstas izšķirtspējas satelītdatus, pētnieki identificēja periodus, kuros mežu platības vasarā nav tik zaļas, kādām tām vajadzētu būt.

Lai gan sausumam visbūtiskāk ietekmēja mežu brūnēšanu, tā ietekme nebija tūlītēja. Pētnieki konstatēja intensīvu un ilgstošu sausuma periodu “mantojuma efektu”, kas nozīmē, ka koku spēja pārdzīvot karstumu un sausumu ir atkarīga ne tikai no esošajiem, bet arī no iepriekšējos mēnešos un gados piedzīvotajiem laika apstākļiem.

Pētot brūnēšanas gadījumu vēsturi, pētnieki identificēja laikapstākļus, kas kokus ietekmējuši vairākus gadus pēc kārtas. Viens – biežie nokrišņu trūkuma periodi (divu līdz trīs gadu garumā) bija priekšvēstnesis vasaras brūnumam. Otrs – būtiska ietekme bija arī biežiem augstu temperatūru periodiem (vismaz divu gadu periodā) mērenajās joslās.

“Pirms mežu brūnēšanas Centrāleiropā mēs parasti novērojām divas sausas un karstas vasaras pēc kārtas,” stāsta ETH doktorants un pētījuma vadošais autors Mauro Hermanis.

Sausums veicina arī mizgraužu un sēnīšu invāziju, kā arī meža ugunsgrēkus – tas viss var netieši veicināt brūnēšanu,– norāda pētnieki.

Ko brūnēšana nozīmē Eiropas mežiem?

Samazināts meža zaļums liecina par tā dzīvotspējas samazināšanos un paaugstinātu stresu. Tas liecina arī par mežu atmiršanu. Agrāk karstas un sausas vasaras Eiropā novēroja retāka. Pēc 2003. gada rekordaugstā karstuma viļņa Eiropas mežu krāsa gandrīz nemainījās. Taču kopš 2018. gada atkārtoti ilgie sausuma periodi un augstās temperatūras ir izraisījušas plašu brūnēšanu.

Ja atkārtosies rekordaugsti karstā un sausā 2022. gada vasara, mežu brūnēšana Eiropā varētu kļūt vēl plašāk izplatīta. Vācijas un Šveices egles un dižskābarži pāragri nokalst, jo mežus spēcīgi skāris ilgstošais karstuma un sausuma stress.

Tā kā laikapstākļi varētu nebūt vienīgais brūnēšanas veicinātājs, pētnieki uzsver, ka to nevar izmantot, lai prognozētu nākotni, taču tas varētu sniegt norādes.

“Laikapstākļu novērošana vairāku sezonu garumā varētu sniegt vērtīgu informāciju par to, vai nākamajā vasarā ir iespējama priekšlaicīga lapu krāsošanās,” skaidro WSL Meža dinamikas pētniecības nodaļas vadītājs un pētījuma līdzautors Tomass Volgemuts (Thomas Wohlgemuth).

Viņš piebilst, ka meža apsaimniekošana varētu palīdzēt ierobežot meža brūnēšanu, paaugstinoties temperatūrai.