Somija var un prot – Latvija nespēj un negrib?!

Arī Somijas Natura 2000 tīkla paplašināšana un jaunu aizsargājamo teritoriju izveide saskaras ar asu konkurenci starp Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības mērķiem un spēcīgo Somijas meža nozari, kuras pamatā ir privātīpašnieku tiesības. Lai gan valsts virzās uz brīvprātīgiem risinājumiem, jaunu aizsargājamu teritoriju noteikšana joprojām rada juridiskus, finansiālus un sociālus konfliktus.

Esošā situācija – jaunu aizsargājamu teritoriju izveide

Somijas Natura 2000 tīkls jau aizņem aptuveni 5 miljonus hektāru, taču pastāv viedoklis, ka ar to nepietiekot visu biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai, īpaši valsts dienvidu daļā.

Galvenā cīņa pašlaik rit par Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas regulas izpildi un atlikušo “pirmatnējo un veco mežu” iekļaušanu aizsardzības zonās. Somu valdība nesen vienojās papildus aizsargāt 30 000 hektāru valsts mežu, daļa zinātnieku to uzskata par nepietiekamu, jo kritēriji izslēdz daudzus, viņuprāt, ekoloģiski “ļoti vērtīgus” mežus vecumā virs 100 gadiem.

Lielākā daļa lielo aizsargājamo platību atrodas Lapzemē un valsts ziemeļos. Somijas dienvidos, kur ir produktīvākie meži un bioloģiskā daudzveidība, kā vides aktīvisti uzskata, ir visapdraudētākā, aizsargājamās platības ir nelielas un sadrumstalotas. Šobrīd pastāv arī asas nesaskaņas starp Somijas valdību un Eiropas Komisiju par to, kas ir aizsargājams “vecais mežs”. Valdības noteiktie augstie vecuma un koksnes struktūras kritēriji pēc Briseles ierēdņu un vietējo ekoaktīvistu domām, mākslīgi samazinot aizsargājamo platību apjomu Somijā. Ekoaktīvisti un nozares oponenti uzsver, ka daudzi brīvprātīgie aizsardzības līgumi ar privātajiem īpašniekiem tiekot noslēgti “tikai” uz 10-20 gadiem. Tas, lūk, negarantējot ilgtspējīgu biotopu stabilitāti ilgtermiņā.

Meža īpašnieku viedoklis Somijā

Somijā privātie meža īpašnieki (aptuveni 600 000 fizisku personu) pārvalda ap 60% produktīvo mežu, tādēļ viņu nostāja Somijā nosaka jebkuras reformas panākumus; nevis kā pie mums Latvijā, kur meža un zemes īpašniekiem gadu desmitiem ilgi nav bijis iespējams panākt ne adekvātas kompensācijas, ne arī tiesības rīkoties savā īpašumā bez kontroles no citurienes, kad bezatbildīgs vai ļaunprātīgs t.s. eksperts var vienkārši “atrast jebko”, lai tikai liegtu cilvēkam rīkoties.

Somijas meža īpašnieku centrālā savienība (MTK) stingri iestājas pret jebkādu jaunu teritoriju piespiedu noteikšanu vai “no augšas uz leju” regulējumu. Vēsturiskā pieredze ar pirmo Natura 2000 kartēšanu 90. gados radīja lielu neuzticību valsts iestādēm, ko īpašnieki pamatoti uztvēra kā uzbrukumu privātīpašuma tiesībām. Īpašnieki neiebilst pret dabas aizsardzību, ja tā tiek pilnībā kompensēta atbilstoši koksnes tirgus vērtībai un neiegūtajai peļņai. Pētījumi rāda, ka Somijas īpašnieki brīvprātīgi – bez valsts palīdzības vai reģistrācijas – neapsaimnieko un saudzē aptuveni 1,1 miljonu hektāru meža personīgu, estētisku vai rekreācijas iemeslu dēļ. Viņi dod priekšroku lemt pašsiem, ne pēc ierēdņu norādījumiem.

Priekšlikumi un risinājumi

Jau iepriekš par Somijas situāciju esam rakstījuši; šeit vietā teiciens – “atkārtošana ir zināšanu māte”. Lai nodrošinātu biotopu aizsardzību, vienlaikus saglabājot sociālo mieru, Somijā tiek attīstīti vairāki modeļi.

Ļoti būtiska ir METSO programmas mēroga palielināšana. Šī programma ir Somijas veiksmes stāsts – meža īpašnieki paši brīvprātīgi piesaka savus mežus aizsardzībai (uz laiku vai pastāvīgi) un saņem no nodokļiem brīvas kompensācijas. Priekšlikums ir būtiski palielināt šīs programmas valsts finansējumu, lai segtu lielo pieprasījumu. Savukārt, ekoloģiskā kompensācija ir mehānisms, kurā būvniecības vai rūpniecības uzņēmumi, kas traucē dabai vienā vietā, maksā privātajiem meža īpašniekiem par jaunu aizsargājamo teritoriju – Natura 2000 analogu – izveidi vai atjaunošanu citur. Lielie Somijas meža koncerni – Metsä Group, UPM un Stora Enso – arvien vairāk saviem koksnes piegādātājiem piedāvā bezmaksas biotopu kartēšanu un prēmijas par dabai draudzīgāku mežizstrādi, piemēram, saglabājot vairāk mirušās koksnes un ekoloģiskos kokus.

Somijas un Latvijas pieeja dabas aizsardzībai privātajos mežos ir krasi atšķirīga. Ja Somija izmanto tirgus ekonomikas principus un brīvprātību, Latvija paļaujas uz administratīviem aizliegumiem un fiksētām kompensācijām, kas rada pastāvīgu neapmierinātību meža īpašnieku vidū.

METSO programma – kā tā darbojas?

Somijas METSO programma (2008-2025) ir maksājumu shēma par ekosistēmu pakalpojumiem. Tās pamatā ir princips, ka valsts pērk dabas daudzveidību no īpašnieka kā preci. Īpašniekam ir iespēja izvēlēties starp trim aizsardzības līmeņiem.

Pirmais līmenis ir pastāvīga aizsardzība. Šajā gadījumā īpašnieks pārdod zemi valstij vai nodibina privātu dabas liegumu. Zemes un koksnes vērtība tiek atlīdzināta 100% apmērā pēc tirgus cenām. Saņemtā kompensācija ir pilnībā atbrīvota no nodokļiem.

Otrais līmenis ir pagaidu aizsardzība. Īpašnieks noslēdz līgumu uz 10-20 gadiem, apņemas mežu necirst un saņem regulāru atlīdzību par negūto peļņu, saglabājot īpašuma tiesības.

Trešais līmenis ietver dabas daudzveidības uzturēšanas darbus. Valsts pilnībā finansē specifiskus pasākumus mežā, piemēram, Somijā praktizēto kontrolēto dedzināšanu vai biotopu atjaunošanu, neradot īpašniekam nekādas izmaksas.

Kompensācijas apjomu nenosaka pēc fiksētas likmes par hektāru. To aprēķina ar speciālu programmatūru, kas ņem vērā koksnes tūlītējo tirgus vērtību, proti, cik īpašnieks nopelnītu, nocērtot mežu šodien. Tiek vērtēts arī audzes vecums, nākotnes pieauguma potenciāls un ekoloģiskais bonuss atkarībā no unikālo sugu vai struktūru klātbūtnes. Par 20 hektāru vērtīga meža pagaidu neaiztikšanu uz 20 gadiem Somijas īpašnieks var saņemt ap 14 000 EUR, savukārt pastāvīgas aizsardzības gadījumā summa sedz pilnu koksnes un zemes komerciālo vērtību.

Eiropas fondu un valsts atbalsta nozīme kompensācijās

ES struktūrfondi un Kopējā lauksaimniecības politika nodrošina nozīmīgu līdzfinansējumu meža kompensācijām, to izmantošanu ierobežo stingri Eiropas Komisijas valsts atbalsta noteikumi.

Teritorijās, kas jau oficiāli iekļautas Natura 2000 tīklā vai mikroliegumos, ES fondu regulas nosaka, ka atbalstu drīkst maksāt tikai kā ikgadēju platību maksājumu par hektāru. Šādos gadījumos Eiropas Komisija neatļauj izmaksāt vienreizējas kapitāla kompensācijas par īpašuma vērtības zaudēšanu.

Ārpus Natura 2000 tīkla valstīm ir brīvākas rokas. Somija izmanto nacionālo budžetu, lai nodrošinātu METSO programmas elastību un pilna apjoma kompensācijas, savukārt ES fondus piesaista dabas atjaunošanas un izglītības projektiem.

Kritika Latvijas pieejai

Latvijas meža un zemes īpašnieki Latvijas sistēmu, kas balstīta mikroliegumos un dažādos dabas liegumos, uzskata par netaisnīgu un ekonomiski graujošu vairāku būtisku iemeslu dēļ.

Saimnieciskais sods par labu apsaimniekošanu

Tieši Latvijā mikroliegumu izveide seko piespiedu principam “no augšas uz leju”. Ja īpašnieks ir saudzējis mežu un tajā izveidojies vērtīgs biotops, vai apmeties aizsargājams putns, valsts šo teritoriju “aizsargā” bez īpašnieka piekrišanas. Šāda dabas aizsardzība Latvijā tiek uztverta kā sods, nevis gods vai biznesa iespēja.

Tirgum neatbilstošas kompensācijas

Latvijā par hektāru meža mikroliegumā, kur aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, valsts maksā fiksētu kompensāciju – aptuveni 160 EUR gadā par hektāru. Pastāv milzīga disproporcija ar tirgus cenām. Viena hektāra mežizstrādes tiesību tirgus vērtība pieaugušā egļu vai priežu mežā var sasniegt 15 000-20 000 EUR. Lai īpašnieks ar 160 EUR ikgadējo maksājumu atgūtu sava meža šībrīža vērtību, viņam būtu jāgaida gandrīz 100 gadi, neņemot vērā inflāciju. Saņemtā atlīdzība turklāt tiek aplikta ar nodokļiem vispārējā kārtībā.

Latvijas Satversmes tiesas arguments

Lai gan Satversmes tiesa lēma, ka esošais atbalsta apjoms formāli atbilst Satversmei, tiesneši vērtēja juridisko rāmi, ne ekonomisko taisnīgumu. Tiesa norādīja, ka valstij ir tiesības ierobežot īpašumu sabiedrības interesēs. Taču praksē īpašniekiem ar vērtīgu, pieaugušu mežu un īpašniekiem ar mazvērtīgu jaunaudzi tiek maksāts vienādi. Tas nostāda investējošos mežkopjus daudz sliktākā pozīcijā. Tā ir visai “boļševistiska” pozīcija.

Situācija Latvijā – īpašuma atpirkuma neiespējamība un citas problēmas

Pretēji Somijai, kur valsts atpērk zemi pēc tirgus vērtības, Latvijā zemes atpirkšanas programma ir faktiski iesaldēta vai ar milzīgām rindām līdzekļu trūkuma dēļ. Īpašnieks paliek uz papīra kā zemes saimnieks un maksā nekustamā īpašuma nodokli – kaut arī ar atlaidēm, bet reāli rīkoties ar savu kapitālu nevar. Arī līgumu elastība Latvijā nepastāv. Liegums ir pastāvīgs, to atceļ tikai ārkārtīgi retos gadījumos, ja suga no konkrētās vietas ir pilnībā izzudusi. Lai gan pat pēc tam “atrodas cita suga” un liegums netiek noņemts.

To uzskatāmi parāda finansiālo zaudējumu aprēķins 10 hektāru lielam, pieaugušam un saimnieciski vērtīgam egļu vai priežu meža nogabalam, kurā tiek noteikts pilnīgs saimnieciskās darbības aizliegums.

Ja platība ir 10 hektāri un tajā ir galvenā cirtes vecumu sasniegusi egļu vai priežu audze ar ļoti labu krāju – 300 kubikmetri uz hektāru. Kopējais koksnes apjoms šajā gadījumā ir 3000 kubikmetri. Pieņemot vidējo neto cenu pēc izstrādes un transporta izmaksām ap 50 eiro par kubikmetru, šāda meža tūlītēja mežizstrādes tiesību vērtība tirgū ir 150 000 eiro.

Latvijā pēc mikrolieguma vai jauna dabas lieguma izveides saimnieks zaudē tiesības veikt kailcirti. Viņa finansiālā situācija mainās, īpašnieks uzreiz zaudē piekļuvi savam 150 000 eiro lielajam kapitālam. Ejam tālāk – valsts maksā fiksētu atbalstu – 160 eiro par hektāru gadā. Par 10 hektāriem īpašnieks saņem 1 600 eiro gadā. Lai meža īpašnieks ar šādu ikgadējo maksājumu atgūtu sava meža sākotnējo vērtību – 150 000 eiro, nepieciešami gandrīz 94 gadi. Ņemot vērā naudas vērtības kritumu jeb inflāciju un faktu, ka koksne mežā ar laiku pāraug, sāk pūt vai iet bojā no kaitēkļiem, ikgadējais maksājums nesedz pat reālos zaudējumus. Īpašnieks cieš tiešus kapitāla zaudējumus aptuveni 80-90% apmērā no sava īpašuma vērtības.

Situācija Somijā – METSO programmas piemērošana

Ja Somijā privātā mežā tiek atrasts vērtīgs biotops, valsts nevis uzliek sodu, bet piedāvā darījumu. Īpašniekam ir divi galvenie finanšu scenāriji. Pirmais ir pastāvīga aizsardzība, kad īpašnieks izvēlas nodibināt privātu dabas liegumu vai pārdot zemi valstij. Valsts novērtē koksnes tirgus vērtību, izmantojam jau Latvijas piemērā esošos skaitļus – 150 000 eiro, un pieskaita zemes vērtību. Somijā īpašnieks saņem vienreizēju kompensāciju pilnā apmērā, kas ir aptuveni 150 000 eiro līdz 160 000 eiro. Šis maksājums Somijā ir atbrīvots no nodokļiem, kas nozīmē, ka saimnieks saņem visu summu un var to uzreiz reinvestēt citur, piemēram, nopirkt sev citu saimnieciski izmantojamu mežu. Zaudējumi īpašniekam šajā gadījumā ir 0 eiro

Otrais scenārijs Somijas meža īpašniekam ir, tā saucamā pagaidu aizsardzība, uz, piemēram, 20 gadiem. Īpašnieks saglabā zemi savā īpašumā, bet apņemas 20 gadus mežu neaiztikt. Tiek veikts kompensācijas aprēķins, kad aprēķina koksnes vērtības pieauguma prognozi un teorētisko procentu likmi par kapitāla iesaldēšanu. Parasti tie ir aptuveni 4-5% gadā no meža vērtības. Par 10 hektāriem šāda meža īpašnieks saņem vienreizēju vai sadalītu maksājumu aptuveni 40 000 līdz 50 000 eiro apmērā par šo 20 gadu periodu. Pēc 20 gadiem līgums beidzas. Mežs un koksne joprojām pieder īpašniekam, un viņš var izvēlēties – slēgt jaunu līgumu vai veikt mežizstrādi. Zaudējumi ir minimāli vai to nav vispār, jo kapitāls tiek saglabāts un ir nesis ikgadēju peļņu

Somijas spēja un Latvijas nespēja

Kamēr meža īpašnieks Somijā dabas aizsardzības procesā saņem pilnu sava īpašuma tirgus vērtību skaidrā naudā un nezaudē ne centa, meža īpašniekam Latvijā mikroliegums nozīmē reālu un tūlītēju kapitāla iesaldēšanu uz mūžu, kur valsts piedāvātā kompensācija nespēj segt ne bankas kredītprocentus, ne inflāciju.