Vai pustriljonu eiro vērtais fonds vāciešiem būs “vēsturiska iespēja”?

Vācijas federālo zemju klimata konsultatīvās padomes pirmajā kopīgajā aicinājumā mudināja politikas veidotājus izmantot “vēsturisko iespēju”, ko piedāvā Vācijas 500 miljardu eiro vērtais īpašais fonds infrastruktūras un klimata neitralitātes projektiem, lai veicinātu emisiju samazināšanu un pielāgošanos klimatam.

Pirms Vācijas federālo zemju finanšu ministru sanāksmes iepriekšminētās klimata padomes paziņoja, ka aizdevumu finansētā programma, kas ir lielākā Vācijas vēsturē, jāizmanto, lai stiprinātu ekonomikas konkurētspēju, sabiedrības labklājību un sistemātiski īstenotu efektīvus klimata pasākumus.

Klimata konsultatīvās padomes pašlaik darbojas 11 no 16 Vācijas federālajām zemēm. Tās ir ekspertu institūcijas, kas apvieno pētniekus un dažādu jomu speciālistus, konsultējot federālo zemju valdības, kā politikas veidošanā izmantot zinātniskos atklājumus. Padomdevēji informēja par palīdzības piedāvājumu federālajām zemēm, kuras no šī fonda saņems 100 miljardus eiro projektu finansēšanai.

Investīcijām šī fonda līdzekļiem jābūt saderīgām ar federālo zemju un federālās valdības klimata mērķiem, uzsvēra konsultatīvo padomju pārstāvji. Infrastruktūras projektiem jābūt izstrādātiem augstā līmenī, lai spētu izturēt klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, postošus plūdus, sausumu un citus ekstremālus laika apstākļus.

“Šobrīdējie investīciju lēmumi ietekmēs mūsu infrastruktūru turpmāko desmitu gadu garumā,” norādīja ekonomiste, IFO institūta un Bavārijas klimata padomes locekle Karēna Pitela. “Tiem jāsaskan ar klimatneitralitāti un noturību, citādi tie kļūs par dārgu risku.”

Jēnas Universitātes hidroģeoloģijas pētnieks un Tīringenes konsultatīvās padomes loceklis Kaijs Ūve Toče aicināja Vāciju kļūt par tehnoloģisko līderi klimata pielāgošanās jomā. Investīcijās jāiekļauj kvalitatīvāka datu apkopošana par klimata ietekmi uz transportu, ēkām un enerģētikas sistēmu, kā arī jāpalienina pētniecības un izglītības nozīme.

Vācijas zemju konsultatīvās padomes noteica arī galvenās investīciju jomas, tostarp atjaunojamās enerģijas izmantošanas paplašināšanu, elektrotīkla modernizāciju, tīru un integrētu mobilitāti, klimatizturīgu infrastruktūru, dabā balstītus risinājumus un vispārēju pētniecības un inovāciju veicināšanu, lai fundamentāli atbalstītu šīs nozares. “Mērķtiecīgas investīcijas šajās jomās stiprina gan klimata rīcību, gan arī rūpniecību, vietējo vērtību radīšanu un dzīves kvalitāti,” norādīja eksperti.

Speciālisti uzsvēra pašvaldību īpašo nozīmi, lai fonda investīcijas būtu veiksmīgas. “Pašvaldību klimata rīcība ir sabiedrības labklājība, tā nodrošina sociālo kohēziju un aizsargā vietējo ekonomiku,” teica Maike Šmidta, Bādenes-Virtembergas klimata padomes vadītāja un ZSW institūta pētniece.

Vācijas valdība tiek arī kritizēta, ka izmanto šo aizņēmumu paketi, kas paredzēta, lai desmit gadu laikā nodrošinātu papildu līdzekļus infrastruktūras modernizācijai un klimata neitralitātei, lai novirzītu izdevumus no pamata budžeta, kā arī novirzītu līdzekļus projektiem, kas neatbilst mērķim. Vācijas Nacionālā ekonomikas ekspertu padome Wirtschaftsweise jau 2025. gada beigās brīdināja, ka izdevumiem no šī milzīgā fonda jābūt “papildinošiem un produktīviem”, pretējā gadījumā tas varētu apdraudēt vācu ekonomikas īstermiņa izaugsmes potenciālu un valsts ilgtermiņa parāda ilgtspēju.