Vācijai un Eiropai steidzami jāstiprina konkurētspēja

Vācijas koalīcijas valdība 2024. gada novembrī sabruka tās iekšējo strīdu dēļ par budžetu un ekonomikas politiku. Valsts tagad gatavojas ārkārtas vēlēšanām 2025. gada sākumā. To rezultātus varētu ietekmēt sliktā ekonomika, karš Ukrainā un Donalda Trampa otrā prezidentūra ASV.

“Vācijai un Eiropai steidzami jāstiprina sava konkurētspēja un aizsardzības spējas,” steidza ziņot gan Vācijas valdība, gan uzņēmumi, gan NVO, reaģējot uz Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās. Vācijas Rūpniecības asociācija BDI brīdināja, ka transatlantiskajās attiecībās sarunu tonis kļūs skarbāks, ekonomisti prognozēja, ka Vācijas jau tā vājā un uz eksportu orientētā ekonomika saņems vēl vienu triecienu, ņemot vērā D. Trampa plānus ieviest plašus tarifus.

“ASV vēlēšanu rezultāti liek Vācijai un Eiropai pārorientēt plānus un centienus, lai kļūtu patstāvīgākas, stiprinātu konkurētspēju un virzītu uz priekšu starptautiskos klimata pasākumus,” norādīja Vācijas politiķi, uzņēmēji un NVO. Donalda Trampa triumfs vēlēšanās izraisīja arī aicinājumus uz vienotību sabiedrībā un valdībā.

Kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka Eiropai tagad “jāturas kopā un jārīkojas kā vienotai struktūrai”. Eiropas valstis pēdējos gados bija uzņēmušās lielāku atbildību “par mūsu kontinenta drošību, par atbalstu Ukrainai, par Eiropas neatkarību ekonomikas un enerģētikas jautājumos”, norādīja kanclers. Pēc vēlēšanu iznākuma ASV, no kura baidījās daudzās Eiropas galvaspilsētās, kanclers aicināja turpināt ciešu transatlantisko sadarbību arī atkārtoti ievēlētā republikāņu prezidenta Donalda Trampa laikā, no kuras abas puses gūtu labumu. “Mums kopā ir izdevīgāk,” uzsvēra O. Šolcs.

Ņemot vērā pretrunīgo priekšvēlēšanu kampaņu ASV, kanclers Šolcs norādīja, ka vēlas, lai Vācijas sabiedrība, neraugoties uz atšķirīgajiem politiskajiem uzskatiem, paliktu vienota.

Iepriekšējās nedēļās Vācijas koalīcijas valdība skaidri demonstrēja nesaskaņas un tuvojās lūzuma punktam. Palielinoties spriedzei par Vācijas 2025. gada budžetu un vispārējām domstarpībām par ekonomikas, finanšu un klimata politiku, valsts saskaras ar ekonomikas stagnāciju un sarežģītām rūpniecības perspektīvām. Kanclera Šolca sociāldemokrāti (SPD), Zaļā partija un brīvie demokrāti (FDP) nespēja vienoties, un Vācijā tiks sarīkotas ārkārtas vēlēšanas. Kārtējās vēlēšanas bija paredzētas 2025. gada gada rudenī. Valdības locekļi un politiskie novērotāji ir brīdinājuši, ka Vācijai ir jāizvairās no “augsta riska spēlēm” starp koalīcijas partijām laikā, kad valdības maiņa ASV var izraisīt satricinājumu globālajā ģeopolitikā.

Ekonomisti prognozēja, ka Vācijas jau tā vājā ekonomika, ņemot vērā tās atkarību no eksporta, saņems vēl vienu triecienu. Vācija lielā mērā paļaujas uz atvērtiem starptautiskajiem tirgiem saviem produktiem. Prezidenta Trampa plāni ieviest plašus tarifus Vācijas svarīgākajam eksporta tirgum ārpus Eiropas rada nopietnu izaicinājumu vācu uzņēmējdarbības modelim.

Vācijas Ekonomikas institūta (IW) vadītājs Mihaels Huters uzsvēra, ka Vācijas uzņēmumi “jau tagad var gatavoties dārgam tirdzniecības karam”. M. Huters aicināja koalīcijas valdību beigt koncentrēties tikai uz sevi. “Turpmākajos gados Vācijai vairāk nekā jebkad agrāk ir jāiemācās nostāties uz savām kājām – gan ģeopolitikā, gan ekonomiskajā politikā.”

Vācijas nozīmīgākā rūpniecības asociācija ASV vēlēšanu rezultātus nosauca par “modinātājzvanu Vācijai un Eiropai”, kurām tagad ātrāk jāstiprina konkurētspēja un aizsardzības spējas. Lobistu grupa brīdināja par “epohālām pārmaiņām” transatlantiskajās attiecībās, kurās “tonis kļūs skarbāks”.

NVO Germanwatch politikas direktors Kristofs Balzs brīdināja, ka Tramps, visticamāk, atteiksies no Parīzes klimata nolīguma. ASV prezidentam ir pilnvaras “palēnināt un kavēt” pāreju uz klimatam draudzīgu globālo ekonomiku. “Vēl jo svarīgāk, lai starptautiskā sabiedrība ANO klimata samitā Baku un G20 samitā Rio pierādītu, ka tā spēj rīkoties klimata aizsardzības jomā bez ASV, ja tas būs nepieciešams,” norādīja K. Balzs. Viņš aicināja Vācijas valdību “uzņemties iniciatīvu, lai izveidotu plašu valstu koalīciju, kas tuvākajās dienās vēlreiz apliecinātu savu atbalstu Parīzes klimata nolīgumam un tā mērķiem”.

Daži nozīmīgi citāti – politiķi, ekonomisti, NVO pārstāvji:

Kanclers Olafs Šolcs (SPD):

“Vācija un ASV jau ilgu laiku ir veiksmīgi sadarbojušās, lai veicinātu labklājību un brīvību abās Atlantijas okeāna pusēs. Mēs turpināsim to darīt mūsu pilsoņu labā.”

Finanšu ministrs Kristians Lindners (FDP):

“Eiropas Savienībā, NATO un arī Berlīnē steidzamāk nekā jebkad agrāk ir jāizpilda ekonomikas un drošības politikas mājasdarbi.”

Ekonomikas un klimata ministrs Roberts Habeks (Zaļo un zemnieku savienība):

“Ikvienam būtu jāsaprot, ka mēs gūstam lielāku labumu, ja strādājam kopā, un zaudējam, ja rīkojamies atsevišķi. Jau pirms vēlēšanu rezultātiem ASV bija skaidrs, ka Eiropai būs lielāka atbildība pasaulē – jo īpaši drošības politikas jomā. Eiropai ir jābūt vienotai un jārīkojas kā spēcīgam dalībniekam starptautiskajā politikā. Vācijai ir jābūt uzticamam un spējīgam partnerim Eiropā un jākalpo Eiropas labumam un interesēm. Viss, ko mēs darām, mums jādara kā Eiropas iedzīvotājiem. Tas jo īpaši attiecas arī uz mūsu nelokāmo atbalstu Ukrainai. Arī tās brīvība ir būtiska drošībai un mieram Vācijā un Eiropā. Tagad ir pienācis valsts atbildības laiks. Šajā situācijā Vācijai ir jābūt pilnībā rīcībspējīgai.”

Vācijas Rūpniecības federācija (BDI):

“...nepārprotamais balsojuma rezultāts ASV ir “modinātājzvans Vācijai un Eiropai”, kurām jo ātrāk jāstiprina konkurētspēja un aizsardzības spējas.” BDI prezidents Zigfrīds Rusvurms brīdināja par “epohālām pārmaiņām” transatlantiskajās attiecībās, kurās “tonis kļūs skarbāks un konsekventi tiks turpināts protekcionisma kurss”. Z. Rusvurms norādīja, ka 2024. gada pirmajā pusē ASV ir bijušas Vācijas svarīgākais tirdzniecības partneris. Jau devīto gadu pēc kārtas tās ir lielākās Vācijas ražojumu pircējas. Saraksta augšgalā ir farmācijas produkti, iekārtas un automašīnas. Viņš piebilda, ka Donalda Trampa plāni par daudziem jauniem tarifiem, – kā tika paziņots vēlēšanu kampaņas laikā – satrauc Vācijas rūpniecības pārstāvjus. ES ir jāparāda atvērtība kompromisiem ar nākamo ASV valdību, lai novērstu atbildes tarifu piemērošanu. “Pastāv liels potenciāls padziļinātai sadarbībai, piemēram, regulatīvajos jautājumos un tehniskajos standartos vai piegādes ķēžu noturībā,” norādīja Z. Rusvurms.

Vācijas Ekonomikas institūta (IW) vadītājs Mihaels Huters:

“Līdz ar Donalda Trampa ievēlēšanu Vācijas ekonomika saskaras ar nākamo krīzi šajā neveiksmju periodā. Uzņēmumi jau tagad var gatavoties dārgam tirdzniecības karam. Var cerēt, ka Vācijas federālā valdība patiešām ir labāk sagatavojusies šiem vēlēšanu rezultātiem nekā 2016. gadā. Jebkurā gadījumā t.s. luksofora koalīcijai vairs nav laika turpināt pievērsties tikai sev. Turpmākajos gados Vācijai ir vairāk nekā jebkad jāiemācās nostāties uz savām kājām – gan ģeopolitikā, gan ekonomiskajā politikā.”

Ahims Vambahs, Eiropas Ekonomikas pētījumu centra (ZEW) vadītājs:

“Klimata politikas pieņemšana Eiropā ir apdraudēta, ja kļūs skaidrs, ka Eiropas centieni klimata jomā tiks saistīti ar darbavietu likvidēšanu. Īpaši, ja vienlaikus turpināsies spēcīga ASV ekonomikas izaugsme un emisijas tur nesamazināsies, vai samazināsies tikai nedaudz. Eiropai un Vācijai ir jānodrošina, lai to centieni klimata jomā tiktu īstenoti pēc iespējas efektīvāk un labvēlīgāk, jāveicina zaļā izaugsme un vienlaikus jāizvairās no sociāliem satricinājumiem.”

Klaudija Kemferta, Vācijas Ekonomikas pētniecības institūta (DIW) enerģētikas ekonomiste:

“Tramps ir starptautiskās klimata politikas “katastrofa”. ASV prezidents Donalds Tramps izstāsies no Parīzes klimata nolīguma, kā viņš to darīja jau 2019. gadā. Šoreiz viņš varētu izstāties arī no ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas nozīmētu, ka ASV uz nenoteiktu laiku nepiedalītos globālajās sarunās par klimatu un vairs nebūtu nozīmīgs UNFCCC donors. Pilnīga zaļās ekonomikas subsīdiju atcelšana ir visai maz ticama, lai gan Trampam ir vairākums Pārstāvju palātā un Senātā. Daudzi ASV republikāņu štati no subsīdijām gūst labumu.”

Morics Šulariks, Ķīles Pasaules ekonomikas institūta (IfW) vadītājs:

“Donalda Trampa uzvara vēlēšanās iezīmē grūtākā ekonomiskā posma sākumu Vācijas Federatīvās Republikas vēsturē, jo papildus iekšējai strukturālajai krīzei mēs saskaramies ar ļoti nopietnām ārējās tirdzniecības un drošības politikas problēmām, kuriem neesam gatavi [...] Vācijas demokrātiskajām partijām vajadzētu apvienoties un atbrīvot aizsardzības investīcijas no parādu bremzēšanas, lai Vācija un Eiropa varētu rīkoties ģeopolitiski.”

Saša Millere-Krennere, izpilddirektore Vides rīcības Vācija (DUH):

“Šobrīd mums – Vācijā un Eiropā – ir ātri jāizdara pareizie secinājumi. Man tas nozīmē plašus ieguldījumus drošībā un ekonomikā, paātrinot pāreju uz klimatneitralitāti un enerģētisko neatkarību. Arī nākotnē mēs nedrīkstam būt atkarīgi no ASV iegūtās slānekļa gāzes. Šodienas prioritāte ir dzīvotspējīga un suverēna Eiropa.”