Pāriet uz saturu
Zeme un valsts

Vācijā sasniegts labvēlīgs vilka aizsardzības statuss

Autors Deutscher Bauernverband (DBV)2 min
Dalīties

Vācijas lauksaimnieku asociācija (Deutscher Bauernverband, DBV) un Vācijas Mednieku asociācija (Deutsche Jagdverband, DJV) aicina sākt vilka populācijas pārvaldību un apsaimniekošanu.

“Vācijā vilks vairs nav apdraudēta suga, līdz šim ir ievērots labvēlīgais vilka aizsardzības statuss, kas balstīts Fauna-Flora-Habitat Guideline (FFH Guideline) kritērijos”, apstiprināja profesors Dr. habil., Svens Hercogs DBV un DJV pārstāvju forumā.

“Patlaban ir acīmredzamas problēmas ar ganāmpulku drošību, kas liecina, ka ir sasniegtas zināmas robežas, vilku izplatības negatīvās sekas Vācijā vairs nevar kontrolēt ar ganāmpulka aizsardzības pasākumiem vien. Federālajai valdībai ir jāziņo Briselei par vilka labo aizsardzības stāvokli un jāsāk attiecīga populācijas pārvaldība. Profilaktiskai ganāmpulka aizsardzībai ir nepieciešama aktīva vilku skaita regulēšana,” skaidro Eberhards Hartelts, DBV vides speciālists un Reinzemes-Pfalcas lauksaimnieku un vīnkopju asociācijas prezidents.

“Eiropas Komisija ir gatava atvieglot vilka aizsardzības statusu, lai nodrošinātu elastīgāku sugas apsaimniekošanu, neapdraudot labvēlīgo aizsardzības statusu. Gandrīz visās ES valstīs vilku populācija ir stabila vai pieaug. Vācijas Federālajai valdībai ir jātur solījums un beidzot jāievieš reģionāli diferencēta populācijas pārvaldība,” skaidro DJV
prezidents Helmuts Dammans-Tamke.

Runājot par FFH direktīvas kritērijiem attiecībā uz labu sugas aizsardzības stāvokli: tagad vilki ir konstatēti visās Vācijas federālajās zemēs. Ņemot vērā aplēses, ka 2023. gada vasarā valstī bija 2500-3000 dzīvnieku, starptautiskie kritēriji labvēlīgam sugas aizsardzības statusam ir izpildīti.

Saskaņā ar starptautiskajiem kritērijiem populāciju var klasificēt kā “neapdraudētu”, ja dažādu populāciju tīklojums pozitīvi ietekmē sugas ģenētiku un demogrāfiju. Vācijā tas ir pierādījies. Ņemot vērā vilku augsto pielāgošanās spēju, paredzams, ka tie turpinās izplatīties arī turpmāk.

Ir pierādīta ģenētiskā apmaiņa starp vilku populācijām Vācijā, Polijā, Baltijā, Austrijā un Francijā, līdz ar to Eiropas Savienībā vilkam ir liela izplatības zona.

DBV un DJV pieprasa, lai papildus ekoloģiskajiem kritērijiem vilku izplatībai nākotnē lielāka nozīme būtu sociāli ekonomiskajiem aspektiem. Tas nozīmē, ka nebūtu nepieciešams, lai vilks mistu visās tam piemērotajās iespējamās dzīvotnēs. Vācijā ir pietiekami daudz reģionu, ko ganību dzīvnieki un cilvēki neizmanto intensīvi, lai ilgtermiņā nodrošinātu vilka izdzīvošanu Vācijā.

https://www.bauernverband.de/themendossiers/wolf

Avots: zemeunvalsts.lv · CC BY 4.0

Saistītie raksti