Uzņēmēji saskaras ar “milzu finansēšanas problēmām”, pārejot no centralizētās siltumapgādes uz atjaunojamajiem energoresursiem

Vācijas centralizētās siltumapgādes tīkli ilgtermiņā būtu jāplāno efektīvāk, operatoriem ir vajadzīgi spēcīgāki finansiālie stimuli infrastruktūras pārveidošanai, lai šī tehnoloģija varētu pilnībā veicināt siltumapgādes nozares dekarbonizāciju, valdības atbalstītajā projektā Ariadne konstatēja pētnieki.

Autori, centralizētajai siltumapgādei pārejot uz nefosilajiem enerģijas avotiem, ieteica savstarpēji sasaistīt pašvaldību siltumapgādes plānošanu, tīklu pārveidošanu un patēriņa digitalizāciju, gan piebilstot, ka pastāv “ievērojama finansēšanas problēma”, kas saistīta ar nepieciešamo tīklu pārveidi. Vidēji tīkla temperatūras samazināšana, kas nepieciešama, lai efektīvi palielinātu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru sistēmā vai izmantotu atgāzes siltumu, pilsētas centralizētās siltumapgādes uzņēmumam izmaksā aptuveni 135 miljonus eiro. Enerģijas piegādātājiem visā valstī būs nepieciešami aptuveni 13 miljardi eiro, lai centralizētās siltumapgādes tīklus pārveidotu par atjaunojamās enerģijas tīkliem, aprēķinājuši pētījuma autori. Līdz šim “siltumtīklu operatoriem pašiem jāsedz 90% pārveides izmaksu un tie nevar tās kompensēt ar subsīdijām vai cenu paaugstināšanu” saviem klientiem, minēts pētījumā. Tomēr ieguldījumu izmaksas var samazināt, veicot tīklu densifikāciju, digitalizāciju un konsekventu, paātrinātu un teritoriālu siltumapgādes plānošanu pašvaldībās.

Vācijai būs jāizmanto dažādas tehnoloģijas un risinājumi, lai panāktu, ka siltumapgādes nozare kļūst klimatneitrāla, jo valsts reģionos ir ļoti atšķirīgi apstākļi, ar kādiem jāsāk, norādīts Fraunhofera Saules enerģijas sistēmu institūta (ISE) pagājušā gada ziņojumā. Vācijas būvniecības nozarē trīs gadus pēc kārtas nav sasniegti emisiju samazināšanas mērķi, jo lielākā daļa mājokļu tiek apsildīti, izmantojot fosilo kurināmo, un esošā ēku fonda modernizācija kavējas. Vācija plāno no 2024. gada de facto aizliegt jaunu ar fosilo kurināmo darbināmu apkures sistēmu uzstādīšanu, jo valsts veic pasākumus, lai līdz 2045. gadam kļūtu klimatneitrāla.