Somijā atklāj desmit gadus ilgušu karteli savvaļas ogu nozarē. Cenu saskaņošana Eiropā nav reta parādība

Somijas Konkurences un patērētāju tiesību aizsardzības iestāde (KKV) ierosinājusi piemērot vairāk nekā 9 miljonu eiro lielu naudas sodu lielākajiem savvaļas ogu nozares uzņēmumiem, amatpersonas atklājušas ilgstošu valsts mēroga karteli, kas desmit gadus ietekmēja savvaļas ogu cenas.

KKV pārstāvji informēja, ka pieci no valsts lielākajiem ar savvaļas ogu ievākšanu saistītajiem uzņēmumiem laikposmā no 2013. līdz 2023. gadam saskaņojuši ogu lasītājiem maksājamās cenas, vienlaikus apmainoties ar komerciāli jutīgu tirgus informāciju, kas saistīta ar saldētu ogu pārdošanu. Runa ir par Somijas mežos ievāktajām mellenēm, brūklenēm un lācenēm. Savvaļas ogu lasīšana lielā mērā balstās sezonas ārvalstu darbaspēka izmantošanā, īpaši strādniekiem no Taizemes.

KKV norādīja, ka ogu ražas novākšanas sezonu laikā uzņēmumi telefonsarunās, īsziņās un WhatsApp saziņā saskaņojuši iepirkuma cenas. Amatpersonas skaidro, ka šāda vienošanās mazināja konkurenci un ļāva ogu lasītājiem maksāt mazāk, jo konkurējošās firmas piedāvāja līdzīgas likmes.

KKV ir lūgusi Tirgus tiesu piemērot sodus aptuveni 9,4 miljonu eiro apmērā uzņēmumiem Arctic International, Kaskein Marja, Marja Bothnia Berries un Polarica, norādot, ka uzņēmums Kiantama, kas arī bija vienošanās dalībnieks, izvairījās no naudas soda, jo sadarbojās ar izmeklētājiem un palīdzēja atklāt karteli.

“Šāda rīcība bija nopietns un ilgstošs konkurences pārkāpums,” preses konferencē Helsinkos sacīja KKV ģenerāldirektore Kirsi Leivo. “Tas tieši kaitēja ogu lasītājiem un vājināja konkurenci tirgū.”

Saskaņā ar KKV datiem iesaistītie uzņēmumi 2023. gadā kontrolēja aptuveni 80% Somijas vietējā savvaļas ogu iepirkuma tirgus un gandrīz 78% saldēto ogu vairumtirdzniecības tirgus. Lielākais ierosinātais sods vērsts pret Polaricaun ar to saistītajiem uzņēmumiem, pieprasot gandrīz 6 miljonus eiro. Marja Bothnia Berries ierosināts sods ~1,8 miljonu eiro apmērā, savukārt Arctic Internationalun ar to saistītajiem uzņēmumiem draud ~970 000 eiro liels naudas sods. Kaskein Marja saskaras ar atsevišķu ierosināto sodu ~785 000 eiro apmērā.

Galīgais lēmums Somijas Tirgus tiesas ziņā

KKV informēja, ka izmeklēšana sākta 2022. gadā, sadarbojoties Nacionālajam izmeklēšanas birojam un reģionālajām darba lietu iestādēm. Izmeklēšanas laikā amatpersonas veica kratīšanas iesaistīto uzņēmumu telpās Somijā un Zviedrijā.

Iestāde izskatīja aptuveni 20 000 dokumentu, tostarp aptuveni 8800 īsziņu un WhatsApp ziņojumu, ar kuriem apmainījās uzņēmumu pārstāvji. Pētniecības direktors Peka Matila uzsvēra, ka mobilajiem sakariem izmeklēšanā bija centrālā nozīme: “Šī ir pirmā reize, kad saziņai mobilajās ierīcēs ir bijusi tik nozīmīga vieta kādā no mūsu karteļu izmeklēšanām.”

Uzņēmumi, visticamāk, apzinājās savas rīcības apšaubāmību, jo bieži izvairījās no oficiālas rakstiskas sarakstes. KKV nevarēja identificēt vienu konkrētu uzņēmumu vai vadītāju, kurš būtu sācis šo vienošanos. P. Matila norādīja, ka šāda prakse laika gaitā, šķiet, bija kļuvusi par nostiprinājušos nozares darba modeli. “Izskatās, šajā nozarē tas darbojies gadiem ilgi.”

Uzņēmums Kiantamapaziņoja, ka izmeklēšanas laikā ir cieši sadarbojies ar varasiestādēm, tā izpilddirektors Janne Pīkivi norādīja, ka pēc lietas nākšanas gaismā uzņēmumā ir ieviesta darbinieku apmācība un atjauninātas iekšējās procedūras. Nesadarbojoties, uzņēmumam Kiantama draudētu aptuveni 1,4 miljonu eiro liels sods. Lieta tika atklāta saskaņā ar t.s. Somijas iecietības programmu (leniency system), kas ļauj karteļos iesaistītajiem uzņēmumiem saņemt samazinātu sodu vai imunitāti, ja tie palīdz atklāt nelikumīgu rīcību.

Vairāki uzņēmumi apsūdzības noraidīja. Polarica paziņoja, ka KKV secinājumi ir nepamatoti, apgalvojot, ka nav pierādījumu par nelikumīgu konkurenci. Uzņēmums norādīja uz iepriekšēju Zviedrijas konkurences iestādes (Konkurrensverket) izmeklēšanu, kas pārbaudīja līdzīgu rīcību Zviedrijā, sodus nepiemērojot.

Arī Marja Bothnia Berries noliedza pārkāpumus, uzņēmuma izpilddirektors Tomijs Gustafsons sacīja, ka saziņa starp ogu uzņēmumiem atspoguļo normālu tirgus praksi nozarē, kur ogu lasītāju cenas ir publiski redzamas: “Dīvaini, ka Somijas iestādes interpretē caurskatāmu darbības modeli kā nopietnu konkurences pārkāpumu, kas ilgst vairāk nekā desmit gadus, kamēr Zviedrijas iestādes līdzīgu rīcību uzskatīja par normālu nozares praksi.”

KKV norādīja, ka nevar noteikt, vai iespējamais kartelis tieši ietekmējis patēriņa cenas. Amatpersonas skaidroja, ka vienošanās galvenokārt koncentrējās uz cenām (summām), kas tiek maksātas ogu lasītājiem, un saldētu ogu vairumtirdzniecību, nevis uz mazumtirdzniecības produktiem, ko pārdod patērētājiem. KKV citētie pētījumi liecina, ka karteļi bieži paaugstina cenas par 10-30% virs normālā tirgus līmeņa.

Ogu nozare Somijā pēdējos gados saskaras ar pastiprinātu uzraudzību saistībā ar darba praksi un apsūdzībām korupcijā, kas saistītas ar ogu lasītāju vervēšanu ārvalstīs. Vairāki vadītāji, kas saistīti ar karteļa izmeklēšanā minētajiem uzņēmumiem, ir saskārušies arī ar atsevišķām kriminālizmeklēšanām par iespējamu cilvēktirdzniecību un kukuļošanu.

Bijušais Kiantama izpilddirektors Vernu Vasunta 2025. gadā saņēma lielu cietumsodu par cilvēku tirdzniecību, kas saistīta ar Taizemes ogu lasītājiem, spriedums vēl nav galīgs. Arī bijušais Polarica izpilddirektors Juka Kristo ir saskāries ar apsūdzībām saistībā ar iespējamu cilvēktirdzniecību, kurā iesaistīti desmitiem strādnieku no Taizemes. Atsevišķas izmeklēšanas, kas saistītas ar Arctic International, ir nodotas izskatīšanai prokuratūrā. Visi šajās krimināllietās apsūdzētie savu vainu ir nolieguši.

Tirgus tiesa izskatīs KKV priekšlikumu, pirms lems, vai uzņēmumi ir pārkāpuši Somijas konkurences likumus un vai būtu jāpiemēro sodi.

Karteļi Eiropā – izplatīta problēma

Pārtikas, lauksaimniecības un patēriņa preču nozarē Eiropā karteļi un cenu saskaņošana nav reta parādība. Tāpat kā Somijas ogu gadījumā, arī citur uzņēmumi slepeni vienojas, lai mākslīgi kontrolētu tirgu un palielinātu peļņu uz ražotāju, piegādātāju vai patērētāju rēķina.

Ir vairāki spilgti un Somijas stāstam līdzīgi karteļi Eiropā, kuros konkurences uzraugi piemērojuši milzīgus sodus.

Viens no tiem bija t.s. konservēto dārzeņu kartelis, kad trīs lieli dārzeņu pārstrādes uzņēmumi – Bonduelle, Coroos un Groupe CECAB – vairāk nekā 13 gadus saskaņoja cenas un sadalīja tirgus daļas. Uzņēmumi fiksēja cenas un tirgojās ar komerciāli jutīgu informāciju par konservētu zaļo pupiņu, zirnīšu un saldās kukurūzas pārdošanu lielveikalu tīkliem. 2019. gadā Eiropas Komisija uzņēmumiem piemēroja kopējo sodu 31,6 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums Bonduelle pilnībā izvairījās no soda, jo pirmais ziņoja par karteli, tāpat kā Kiantama Somijas ogu lietā.

Otrs skaļākais gadījums bija bioloģiskās pārtikas izplatītāju kartelis Francijā. Trīs specializēti bioloģiskās pārtikas izplatītāji noslēdza vienošanos, kas ilga vairāk nekā septiņus gadus. Uzņēmumi slepeni sadalīja savus bioloģiskās pārtikas zīmolus starp specializētajiem ekoveikaliem un parastajiem lielveikaliem. Mērķis bija panākt, lai vieni un tie paši zīmoli nebūtu pieejami abos tirdzniecības kanālos, liedzot patērētājiem iespēju salīdzināt produktus un to cenas. Francijas Konkurences iestāde (Autorité de la concurrence) uzņēmumiem piemēroja 12,67 miljonu eiro sodu.

Savukārt, “sāļo uzkodu zīmolu karteli” Itālijā izveidoja trīs vadošie Itālijas uzkodu ražotāji – Amica Chips, Pata un Preziosi Food – šādi sadalot produktu tirgu. Uzņēmumi saskaņoja savas darbības, kā arī cenas čipsiem un citām sāļajām uzkodām, ko tie ražoja lielveikalu privātajām preču zīmēm (private labels). Mērķis – uzturēt augstākas pārdošanas cenas un samazināt savstarpējo konkurenci. Itālijas Konkurences iestāde AGCM uzņēmumiem kopumā piemēroja nedaudz vairāk kā 23 miljonu eiro lielus sodus.

Pārtikas iepakojuma ražotāju kartelī ietilpa vairāki ražotāji un izplatītāji, kas nodrošināja putuplasta un stingrās plastmasas paplātes gaļas, zivju un siera iepakošanai lielveikalos. Kartelis darbojās astoņus gadus, tā dalībnieki fiksēja cenas, sadalīja klientus un krāpās iepirkumos un fiktīvu piedāvājumu saskaņošanā, kas tieši ietekmēja pārtikas ražotāju un lielveikalu izmaksas. Pēc ilgstošām tiesvedībām un apelācijām Eiropas Savienības Vispārējā tiesa iesaistītajiem uzņēmumiem apstiprināja daudzu miljonu eiro lielus sodus, piemēram, apvienībai CCPL tika atstāts spēkā 9,44 miljonu eiro sods

Viens no ilgākajiem fiksētajiem karteļiem Eiropas vēsturē bija lopbarības fosfātu kartelis, kas lauksaimniecības un dzīvnieku barības nozarē darbojās vairāk nekā 30 gadus. Desmit lielas kompānijas saskaņoja pārdošanas cenas un sadalīja tirgus kvotas lopbarības ķīmiskajām piedevām, mākslīgi sadārdzinot lopkopības izmaksas visā Eiropā. Eiropas Komisija šim kartelim piemēroja iespaidīgu 175 miljonu eiro lielu sodu.

Iecietības programma (leniency system)...

...ir konkurences uzraugu rīks, kas piedāvā pilnīgu imunitāti vai būtisku naudas soda samazinājumu karteļa dalībniekam, kurš pirmais brīvprātīgi ziņo par pārkāpumu un iesniedz pierādījumus.

Šī sistēma darbojas gan Eiropas Savienības līmenī, gan atsevišķās valstīs, tostarp pie mums – Latvijā, arī Somijā, kur, kā minējām, to izmantoja uzņēmums Kiantama.

Programma eksistē, lai “lauztu” slepenību. Karteļi ir slēpta vienošanās. Bez iekšējas informācijas tos atklāt ir ļoti grūti. Programma rada “neuzticības atmosfēru” karteļa biedru starpā. Katrs uzņēmums zina, ja kāds cits ziņos pirmais, tas saņems imunitāti, bet pārējie – maksimālo sodu. Tas arī ļauj valstij ātrāk un lētāk savākt pierādījumus – e-pastus, ziņas, protokolus utt.

Viens no galvenajiem programmas noteikumiem ir pilnīga imunitāte – 100% atlaide sodam. To var saņemt tikai un vienīgi pats pirmais uzņēmums, kurš vēršas iestādē un sniedz pietiekamus pierādījumus, lai konkurences uzraugi varētu sākt pierādīt pārkāpumu. Tieši tāpēc Somijas ogu lietā uzņēmumam Kiantama sods – 1,4 miljoni eiro – tika pilnībā atcelts.

Sodu samazināšanu piemēro arī nākamajiem uzņēmumiem, t.s. rindas princips. Uzņēmumi, kas piesakās pēc pirmā ziņotāja, pilnīgu imunitāti saņemt vairs nevar, tomēr sodu var samazināt, ja iesniedz papildu pierādījumus, kuriem ir “būtiska pievienotā vērtība”. Otrais uzņēmums var saņemt 30-50% soda samazinājumu, trešais – 20-30%. Pārējie uzņēmumi, ja aktīvi sadarbojas, var saņemt soda samazinājumu līdz 20%.

Lai programma darbotos, uzņēmumam jāizpilda stingri kritēriji. Tam nekavējoties jāizstājas no karteļa, izņemot gadījumus, kad iestāde lūdz to vēl nedarīt, lai nenobiedētu pārējos. Jāiesniedz visi dokumenti, nekas nedrīkst tikt slēpts vai dzēsts. Ja šis uzņēmums ar varu vai draudiem spiedis citus iesaistīties kartelī, pilnīgu imunitāti tas saņemt nevar.

Kā ir Latvijā?

Ļoti līdzīgi iecietības programma darbojas arī Latvijā, tā ir viens no galvenajiem Konkurences padomes (KP) ieročiem cīņā pret slēptiem karteļiem. Latvijas sistēmai ir dažas ļoti svarīgas nianses un “bonusi”, kas uzņēmumiem ir pat svarīgāki par naudas sodu.

Ja uzņēmums nav paspējis izmantot iecietības programmu un KP jau ir savākusi pierādījumus, Latvijā pastāv izlīguma procedūra. Ja uzņēmums vainu atzīst, neapstrīd faktus un apņemas tiesāties, tas var saņemt fiksētu 10% atlaidi naudas sodam.

Ilgstoši Latvijas likumdošanā pastāvēja liels robs – sodīt varēja tikai pašu uzņēmumu (juridisko personu), piemērojot tam naudas sodu līdz 10% no apgrozījuma. Uzņēmumu vadītāji un valdes locekļi, kuri reāli organizēja karteļus, personīgi palika nesodīti. Nu tiesiskais regulējums ir radikāli mainījies.

Saeima ir pieņēmusi grozījumus Krimināllikumā, kas par aizliegtu vienošanos jeb karteļu veidošanu publiskajos iepirkumos beidzot nosaka kriminālatbildību fiziskām personām. Tas nozīmē, ka uzņēmumu vadītājiem, iepirkumu speciālistiem un projektu vadītājiem par apzinātu cenu saskaņošanu un fiktīvu piedāvājumu gatavošanu draud reāls cietumsods.

Līdz šim šādi lēmumi saskārās ar lielu pretestību no dažu politiķu un uzņēmēju organizāciju puses, kas baidījās no “nepamatotas kriminālprocesu uzsākšanas”. Tiesībsargājošo iestāžu spiediens un sabiedrības sašutums, piemēram, pēc vērienīgā Būvnieku karteļa skandāla, guva virsroku.

Pat, ja lieta nenonāk līdz cietumsodam, uzņēmumu vadītājiem Latvijā draud smagas finansiālas sekas.

Ja uzņēmums izmanto iecietības programmu un pirmais ziņo par karteli, atbrīvojumu no soda saņem ne tikai uzņēmums, bet arī tā darbinieki. Ziņošana Konkurences padomei pasargā uzņēmuma vadītāju no kriminālvajāšanas un cietumsoda. Ja vadītājs neziņo, bet iestāde karteli atklāj pati, uzņēmums maksā administratīvo sodu, bet vadītājs personīgi sēžas uz apsūdzēto sola kriminālprocesā.

Jaunā kārtība Latvijā ir radīta nolūkā pilnībā izskaust praksi, kad uzņēmumu vadītāji pēc karteļa atklāšanas vienkārši pamet sodīto firmu, dibina jaunu un turpina darboties līdzīgā stilā.