Skotijā strauji attīstās mežsaimniecība

Skotija ir ne tikai leģendām apvītu senu cietokšņu, kalnu un ezeru zeme, tajā ir arī mežsaimniecības tradīcijas, ko var redzēt un sajust. Skoti kopj savus mežus un rūpējas par to atjaunošanu. Senāk Skotijas meži gadu gaitā tika pamatīgi izstrādāti, līdz 1919. gadā tie veidoja vairs tikai 5% no valsts (turpmāk rakstā Skotiju sauksim par valsti, lai gan formāli tā ir viena no četrām Apvienotās Karalistes zemēm (countries)) teritorijas, bet šogad esot sasniegti jau gandrīz 20%. Skotijas valdības Klimata pārmaiņu plānā ir noteikts mērķis līdz 2032. gadam palielināt ar mežu klāto teritoriju platību valstī līdz 21%.

Jāuzsver, ka apliecinājums meža platību pieaugumam ir šī gada jūnija beigās publicētie oficiālie statistikas dati, kas liecina, ka Skotijā jauno mežu platību apjoms ir bijis visaugstākais pēdējo 34 gadu laikā. Šie skaitļi rāda, ka pagājušajā gadā Skotijas jaunaudzes veidoja 73% no jaunaudžu kopējās platības visā Apvienotajā Karalistē. 2023/24. gadā Skotijā tika iestādīti 15 000 ha jaunu mežu (aptuveni 30 miljoni koku), kas ir par 80% vairāk nekā nekā gadu iepriekš.

Statistikas dati liecina, ka kopš 2001. gada Skotijā 2023/24. gadā ir iestādīts visvairāk t.s. vietējo mežu (platības apmežotas ar vietējām, Skotijai raksturīgajām koku sugām) – 7700 hektāru. Tas ir vairāk nekā divas reizes lielāks apjoms nekā gadu iepriekš un veido pusi no kopējās Skotijā reģistrēto jaunaudžu platības. Skoti lepojas ar šiem rādītājiem, kas gan mums Latvijā nešķistu pārāk lieli, ja salīdzinām abu zemju jaunaudžu platību apjomus. Tomēr skoti uzsver, ka viņu rezultāti ir lieliski, un rāda mežu nozīmes pieaugumu, mežsaimniecības attīstības dinamiku un Skotiju kā meža nozarei draudzīgu valsti. Skotijas valsts un privātais mežsaimniecības sektors, kopīgi sadarbojoties, ir paveikuši lielu darbu, sasniedzot šo rekordrezultātu.

Skotijas Ministru kabineta sekretāre lauksaimniecības, zemes reformas un salu jautājumos Mairi Gougeon arī ir gandarīta par šiem rezultātiem, uzsverot, ka mežsaimnieciskie rādītāji ir ievērojams sasniegums un ļoti pozitīva ziņa. Ir ieguldīts milzīgs darbs, lai iegūtu šos lieliskos rezultātus:
“Jāuzteic visi, kas palīdzēja koku stādīšanā – Skotijas mežsaimniecības darbinieki, lielo un mazo mežu īpašnieki, lauksaimnieki, meža speciālisti, Skotijas Mežsaimniecības un zemkopības ministrija, kokaudzētavas, mežsaimniecības uzņēmumi un to pārstāvji, kā arī visi citi, kas stādīja kokus. Šie skaitļi ir lielisks piemērs tam, ko var sasniegt, vienoti strādājot Skotijas labā. Es vēlos apsveikt visus iesaistītos.”

Jaunākie Apvienotās Karalistes meža statistikas dati liecina, ka Anglijā iestādīti 4550 ha, Velsā – 640 ha un Ziemeļīrijā – 430 ha meža. Tas nozīmē, ka Skotija ir izveidojusi 73% (15 040 ha) no visām jaunajām meža platībām Apvienotajā Karalistē un ir sasniegusi 90% no lielā meža platību izveides mērķa, kas 2023/24. gadā ir 16 500 ha.
Pagājušajā gadā Skotijā tika īstenoti 300 atsevišķi meža platību izveides projekti. Aptuveni pusi no tiem realizēja lauksaimnieki, lopkopji un citi mazo zemju īpašnieki. Pagājušā gada jūnijā, kad tika reģistrēts mežu platību atjaunošanas līmeņa kritums, Skotijas mežsaimniecība ieviesa jaunu pasākumu kopumu, lai veicinātu mežu stādīšanu. Tā rezultātā tika ieviestas lielākās izmaiņas Mežsaimniecības dotāciju shēmā kopš tās darbības sākuma 2015. gadā, ietverot dotāciju likmju palielināšanu, jaunas vai pilnveidotas iespējas un paātrinātu pieteikumu apstrādi par jaunu meža platību izveidošanu.
Meža platību palielināšanas mērķi Skotijā ir ļoti nopietni – kopš 2020/21. gada ik gadu tie pieauguši līdz 12 000 ha, bet 2024/25. gadā – līdz 18 000 ha.
Kopš Mežsaimniecības dotāciju shēmas izveides 2015. gadā Skotijā ir iestādīti (izveidoti) aptuveni 83 000 hektāru (apmēram 166 miljoni koku) jaunu mežu, no kuriem 34 600 hektāru ir t.s. vietējie meži (vietējās koku sugas).

Īsumā par Scottish Forestry un Skotijas mežu pārvaldību

Scottish Forestry ir Skotijas valdības aģentūra, kas atbild par mežsaimniecības politiku, atbalstu un tiesību aktiem.

Scottish Forestry mērķis ir ilgtspējīga mežu platību apsaimniekošana un paplašināšana Skotijā. Scottish Forestry uzsver, ka aģentūra sniedz kompetentus padomus ministriem par mežsaimniecības politiku, atbalsta un sadarbojas ar zemes īpašniekiem, mežsaimniecības profesionāļiem, kopienām un dažādām ieinteresētajām pusēm, kas atbalsta mežsaimniecības attīstību Skotijā.

Scottish Forestry pamatdokumentā ir izklāstīta Skotijas mežsaimniecības pārvaldības un atbildības kārtība, nosakot, ka Skotijas ministru vārdā Scottish Forestry īsteno 2018. gada Skotijas Mežsaimniecības un zemes apsaimniekošanas likumā (Forestry and Land Management (Scotland) Act 2018) noteiktās pilnvaras un funkcijas.

Scottish Forestry tika izveidota 2019. gada 1. aprīlī, lai aizstātu Skotijas Mežsaimniecības komisijas (Forestry Commission Scotland) darbu. Scottish Forestry tapšana notika saskaņā ar tiesību aktiem, ar kuriem mežsaimniecība pilnībā tika nodota Skotijai. Aģentūrā ietilpst valsts birojs Edinburgā un 5 vietējie biroji, kas izvietoti visā Skotijā.

Skotijas Mežsaimniecības stratēģija ir veidota laika posmam no 2019. līdz 2029. gadam. Tajā ir izklāstīta 50 gadu vīzija un 10 gadu programma, lai īstenotu pasākumus, paplašinātu, aizsargātu un kvalitatīvi uzlabotu Skotijas mežus, nodrošinot Skotijas iedzīvotājiem lielākus ekonomiskos, sociālos un vides ieguvumus.

Aptuveni 470 000 hektāru Skotijas meža platību pieder Skotijas valdībai ar Forestry and Land Scotland starpniecību. Tās tiek dēvētas par National Forest Estate. Mežsaimniecības devums Skotijas ekonomikā ir vairāk nekā 1 miljards sterliņu mārciņu, nozarē nodarbināti vairāk nekā 25 000 cilvēku.

2013. gada 1. aprīlī Forestry Commission Wales tika apvienota ar Natural Resources Wales: no tā laika līdz 2019. gada aprīlim Forestry Commission bija atbildīga tikai par Anglijas un Skotijas mežiem. 2019. gada aprīlī tika izveidotas divas jaunas struktūras – Forestry and Land Scotland (FLS) (skotu gēlu valodā: Coilltearachd agus Fearann Alba) un Scottish Forestry (skotu gēlu valodā: Coilltearachd na h-Alba), kas pārņēma likvidētās Forestry Commission Scotland (Skotijas mežsaimniecības komisija) pienākumus.

Šobrīd par mežsaimniecību Skotijā atbild divas iestādes, divas Skotijas valdības aģentūras, kas darbojas neatkarīgi no Skotijas valdības.

Scottish Forestry ir atbildīga par tiesību aktiem, politiku un atbalstu zemes īpašniekiem.

Forestry and Land Scotland (FLS) ir atbildīga par valsts mežu īpašumiem (tostarp arī par neapmežotu zemi, kas ietilpst šajos īpašumos) un par koksnes ražošanu un piegādi. Ar aģentūras palīdzību ir paredzēts uzlabot bioloģisko daudzveidību, palielināt dabas pieejamību sabiedrībai, veicināt tūrismu un atbalstīt lauku ekonomiku. FLS darbību regulē Scottish Forestry.

Papildus regulatīvajām funkcijām Skotijā Scottish Forestry ir atbildīga arī par Apvienotās Karalistes Mežsaimniecības standarta un Mežsaimniecības oglekļa kodeksa pārvaldību, kā arī par ekonomisko konsultāciju sniegšanu mežsaimniecībā. Tā darbojas Skotijas, Anglijas un Velsas vārdā saskaņā ar vienošanos ar Mežsaimniecības komisiju (Anglija) un Velsas dabas resursu pārvaldi.

Par mežiem: 82% meža platību Skotijā veido skujkoku meži, no kuriem lielākā daļu ir svešzemju skujkoku stādījumi. Visbiežāk stādītā koku suga ir Sitkas egle, kas aizņem gandrīz 48% no visas valsts meža zemes. Citi biežāk stādītie svešzemju koki ir priedes (Pinus contorta), ko Skotijā pazīst kā lodgepole pine, kas ir izplatīts koks Ziemeļamerikas rietumos tuvu okeānam un sausos kalnu mežos līdz subalpīniem reģioniem, bet reti sastopams zemieņu lietus mežos. Skotijā Pinus contorta ir 11,1%, lapegles 5,9%, parastā egle – 3,2%. Vietējās priedes aizņem 11,6% Skotijas meža zemes. Kopējais vietējo sugu meža platību apjoms tiek lēsts ap 398 000 ha. Katru gadu tikuši izveidoti aptuveni 4000 ha jaunu t.s. vietējo meža platību stādījumu. Diezgan sen – 2006. gada beigās veiktajā Skotijas vietējo meža platību apsekojumā tika konstatēts, ka no Skotijas vietējām meža platībām 29% var klasificēt kā “kalnu bērzu mežus”, savukārt vietējās priedes veidoja 28%. Mitrie meži (tagad tos dēvē par Skotijas lietus mežiem) veidoja 14% no visiem vietējiem mežiem, “zemie jauktie lapu koku meži” – 8%, kalnu ozoli – 6%.
Stirlingas Universitāte Skotijas mežos ir reģistrējusi vairāk nekā 1000 sugu, no kurām daudzas kopš seniem laikiem ir ļoti cieši saistītas ar Skotiju, piemēram, cauna, Eiropas cekulzīlīte, skotu krustknābis, melnais tārtiņš, mednis, rubenis un sarkanā vāvere.