Problēmas koksnes pārvadātājiem arī Somijā – varbūt finansiāli izdevīgāk ir koksni nevest

Pēdējo nedēļu laikā dīzeļdegvielas cenas Somijā ir augušas tik strauji, ka koksnes pārvadājumi, faktiski, notiek ar zaudējumiem. Meža nozares uzņēmumi vēlas samazināt iepirktās koksnes apjomus, tāpēc tiem ir nepieciešams izvest kokmateriālus no mežiem, bet negaidīti laiks kļuva siltāks un, visticamāk, ilgstošs atkusnis ievērojami samazinās apaļkoksnes pārvadājumus.

Arī straujais dīzeļdegvielas cenu kāpums ietekmē kokmateriālu pārvadātājus. Karš Persijas līča reģionā izraisījis krasu cenu pieaugumu. “Vakar litra cena bija 2,168 eiro. Īsā laikā tā ir pieaugusi par 30 centiem. Pagājušā gada beigās litrs dīzeļdegvielas maksāja pusotru eiro,” marta vidū laikrakstam “Metsälehti” norādīja SKAL meža sektora vadītājs Kari Palojervi. SKAL pārstāv uzņēmumus, kas pārvadā apaļkoksni, šķeldu, koksnes granulas un kūdru. Pēc K. Palojervi teiktā, 30 centu pieaugums cenā par dīzeļdegvielas litru atbilst aptuveni 10% kopējo izmaksu pieauguma. Tā kā transporta uzņēmumi parasti gūst 3-5% peļņas gadā, pašlaik pārvadājumi nes zaudējumus.

Degvielas cena veido nedaudz mazāk nekā trešdaļu no kokmateriālu pārvadājumu izmaksām. Dīzeļdegvielas cenas pieaugums nevar neietekmēt pārvadājumu uzņēmumu rentabilitāti. 29. martā, dīzeļdegvielas cena Somijā vietām sasniedz jau 2,32 EUR par litru.

Gandrīz visiem uzņēmumiem, kas pārvadā neapstrādātu koksni, līgumos ir degvielas nosacījums vai indeksam piesaistīta pārvadājumu cenu pārskatīšanas kārtība. K. Palojervi norāda: “Problēma ir faktā, ka degvielas cena pieaug katru dienu, bet pārvadājumu cenu pārskatīšana parasti notiek reizi mēnesī vai retāk.” Tā kā šogad Somijā atkusnis iestājās pēkšņi un izskatās, turpināsies ilgu laiku, apaļkoksnes pārvadājumu apjoms ir strauji samazinājies. “Ekonomiski varbūt pat ir labāk, ka kokus nemaz nav jāved, bet vienkārši jānogaida, cik ilgi situācija turpināsies,” uzsver Kari Palojervi.

Apaļkoksne jāizved no meža, neskatoties, cik tas sarežģīti

Šopavasar lielā daļā Somijas aukstumu pēkšņi nomainīja silts laiks. Pat naktīs, kā parasti agrā pavasarī, vairs nav ierasti auksts. Pārvietošanās ar kokvedējiem ir kļuvusi problemātiska, jo īpaši pa privātajiem ceļiem, pa kuriem visbiežāk jāizved koksnes kravas.

“Situācija ir sarežģīta gan mežizstrādes pakalpojumu sniedzējiem, gan mums, transporta kompānijām, un, protams, arī mūsu klientiem,” norāda K. Palojervi.

Tā kā Somijas meža nozares uzņēmumu finansiālā situācija ir nestabila, tie ir samazinājuši koksnes krājumu apjomu. Tagad tie cenšas izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai no meža izvestu iepriekš iepirktās koksnes apjomus. “Koksnes kravas tiek izvestas, uzņemoties risku, ka ceļi tiks sabojāti. Pēc tam jāved grants, lai veiktu ceļu remonta darbus,” stāsta Kari Palojervi. Marta otrajā pusē kūstošā sniega izraisītās problēmas uz meža ceļiem jau bija vērojamas arī Kuopio reģionā, Somijas vidienē. “No rītiem ir izdevies “glābt” apaļkoksnes krautuves, tomēr šai apgabalā ceļu seguma bojājumi jau izrādījušies daudz nopietnāki nekā pēdējo divu trīs pavasaru laikā,” uzsver K. Palojervi.

Laika prognoze tuvākajām nedēļām neliecina, ka Somijā gaidāms kas pozitīvs, lielākajā daļā valsts gaisa temperatūra saglabāsies virs nulles, sals naktīs kļūs mazāks. No otras puses, nav tik silts, lai meža ceļi sāktu pienācīgi izžūt. Pēdējo pāris nedēļu laikā pat Somijas ziemeļos ir bijis silts, tāpēc arī tur mežizstrādes tehnika vairs nevar nokļūt izstrādes vietās.