Polijas valsts mežos rit juridiskā un finanšu revīzija. Kas notiek dabā?

zemeunvalsts.lv ievadvārdi. Polijā, Gdaņskā, patlaban viesojas liela Latvijas meža nozares delegācija, uzzinot jaunāko un aktuālāko meža nozarē Polijā. Daļu aktualitāšu svarīgi zināt arī mums.

Audits Polijas Valsts mežos (Lasy Państwowe, turpmāk tekstā arī uzņēmums vai Valsts meži), kas vērtē juridiskos un finanšu jautājumus, ilgs līdz 2024. gada beigām. Polijas Valsts meži paziņojuši par pārmaiņām, bet uzņēmumam joprojām tiek pārmesti dabas aizsardzības jautājumi.

Audits sākās šī gada janvārī, kad mainījās uzņēmuma vadība, ģenerāldirektora amatā stājoties Vitoldam Kosam. Pēc viņa teiktā, audits ir atbilde sabiedrības kritikai par līdzšinējo Valsts mežu darbību, papildus ģenerāldirekcijai auditēs arī reģionālās direkcijas, virsmežniecības un Valsts mežu uzņēmumus. Provizoriskie audita rezultāti tika paziņoti šā gada 4. aprīlī.

Līdz šim auditā noskaidrotais par pēdējo gadu izdevumiem Valsts mežos liecina par lieliem valsts naudas izšķērdēšanas apjomiem, prezentējot secinājumus, sacīja klimata un vides ministra vietnieks Mikolajs Dorožala, norādot uz virkni pārkāpumu, kas notikuši iepriekšējās uzņēmuma vadības un iepriekšējās Polijas valdības pilnvaru laikā. Publiskotajā informācijā atrodami pārmetumi par Valsts mežu resursu izmantošanu politiskiem mērķiem, kas saistīti ar uzņēmumu kontrolējošās partijas Sovereign Poland interesēm. “Laikā no 2021. līdz 2023. gadam notikusi apjomīga bezprecedenta Valsts mežu finanšu līdzekļu piesavināšanās”, teikts paziņojumā.

Auditori aplūkojuši, piemēram, Valsts mežu finansētās maksas publikācijas plašsaziņas līdzekļos, to izvēle notikusi neobjektīvi un ekonomiski neizdevīgi. Reklāmas saturu veidoja Valsts mežu darbinieki, nevis līgumdarbinieki, lielākā daļa publikāciju reklamēja vienas partijas politiķus, raksta provizoriskās informācijas autori pēc revīzijas pirmā ceturkšņa, novērtējot šo darbību izmaksas 8-10 miljonu zlotu apmērā laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam. Pārkāpumi saistīti arī ar 65 miljonu zlotu piešķiršanu 2000 reklāmas stendu izgatavošanai, kas popularizē mežu apsaimniekošanu un dabas aizsardzību, un Valsts mežu informācijas centra organizētajiem vietējiem pasākumiem, piemēram, piknikiem vai ballei.

“Aplēstā zaudējumu vērtība” šajā gadījumā ir aptuveni 20 miljoni zlotu. Auditori piemin arī finanšu piešķiršanu pašvaldības ceļu remontdarbiem, kurus bija paredzēts izmantot politiskai reklāmai, un bijušā ģenerāldirektora vēlēšanu kampaņas finansēšanu. Zaudējumu summa lēsta miljonos zlotu, apgalvo audita pasūtītāji, ņemot vērā līdzīgus reklāmas izdevumus citiem ar mežsaimniecību saistītiem kandidātiem. Skarbie secinājumi attiecas arī uz Valsts mežu nodarbinātības politiku, kas apsūdzēta nepotismā un partejismā, ekonomiski nepamatotu pils un parka iegādi par 12 miljoniem zlotu vai mēģinājumu ar atlaidi pārdot nekustamo īpašumu Gdiņā. Starp nelieliem pārkāpumiem, kas minēti sākotnējā informācijā, ir neskaidra komandējumu un bijušā preses pārstāvja darba laika uzskaite un jaunu formas tērpu ieviešana bez iepriekšējas apspriešanās.

Vairāk nekā 700 miljonu zlotu peļņa 2021. gadā

Valsts mežu finanšu politika revīzijas aptvertajā laikposmā tika aplūkota arī ziņojumā Lasy na sprzedaż, ko 2023. gada martā publicēja organizācija Pracownia na rzecz Wszystkich Istot. Saskaņā ar ziņojumā minētajiem datiem Polijas valsts meži apsaimnieko vairāk nekā 75% Polijas mežu platības, iegūstot no tiem aptuveni 95% koksnes. Pēdējie gadi, kā norādīts ziņojumā, ir bijuši uzņēmuma materiālās labklājības periods, 2021. gadā tas reģistrējis tīro peļņu vairāk nekā 700 miljonu zlotu apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā 2008. gadā. Aptuveni 90% no Valsts mežu ieņēmumiem bija jāiegūst no koksnes pārdošanas. Šie ieņēmumi 2021. gadā sasniedza PLN 8,9 miljardus. Ziņojuma autori pārmeta Valsts mežiem neprecīzus un patvaļīgus kritērijus Meža fonda līdzekļu izmaksāšanai, dabas aizsardzības izdevumu marginalizāciju (tiem 2021. gadā vajadzēja veidot 0,5% no ieņēmumiem), iekšējās birokrātijas pārbagātību un gūtās peļņas pārdales caurspīdīguma trūkumu. Valsts mežu gadījumā tiešo nodokļu, nodevu un dividendēm līdzīgu maksājumu summa par vienu kubikmetru koksnes ir vairāk nekā divas reizes zemāka nekā vidēji citām lielām pašfinansējošām valsts mežu saimniecībām ES, teikts ziņojuma secinājumos.

Moratorija pārtraukšana

Revīzijas rezultātu paziņošanas dienā, šā gada 4. aprīlī, Pracownia na rzecz Wszystkich Istot publicēja paziņojumu, ka Valsts meži ir pārkāpuši mežizstrādes moratoriju. Atgādināsim – šā gada 8. janvārī Klimata un vides ministrija (MKIŚ) kā pagaidu piesardzības pasākumu saistībā ar ilgtspējīgu risinājumu izstrādi paziņoja par mežu apsaimniekošanas pārtraukšanu vai samazināšanu 10 vietās Polijā. Viena no tām bija kūrorta meži pie Iwonicz Zdrój Krosnas apgabalā, kur par spīti aizliegumam tika veikta mežizstrāde (retināšana); to šā gada marta beigās atklāja vietējās organizācijas Wspólny Las iedzīvotāji. Paziņojuma autori norāda, ka ticis pārkāpts ministrijas rīkojums. Ir pārkāpts ne tikai likums, bet arī sabiedriskais līgums. Meža mīļotājiem 10 teritoriju izslēgšana no mežizstrādes bija vēsturisks brīdis; moratorija laušana liecina, ka Valsts meži neņem vērā Polijas sabiedrību, turpina rīkoties no spēka pozīcijām un nav veikuši nekādas reālas pārmaiņas. “Mēs sazinājāmies ar Iwonicz-Zdrój pašvaldības iedzīvotājiem, kuri ir neapmierināti, jo jau ilgu laiku cenšas panākt, lai kūrorta meži viņu reģionā tiktu labāk aizsargāti,” komentē Silvija Ščutkovska (Sylwia Szczutkowska, bioloģe, organizācijas Pracownia na rzecz Wszystkich Istot aktīviste). Viņa piebilst, ka jau pēc moratorija izsludināšanas Valsts mežu ģenerāldirektorāts devis rīkojumu Valsts mežu reģionālajām direkcijām neveikt nekādas darbības, kas vērstas uz turpmāku mežizstrādes apjomu samazinājumu piešķiršanu. Šis rīkojums iesaldēja vietējā līmenī notikušās diskusijas. “Rezultātā operatīvajā līmenī mums ir aizliegums veikt mežistrādes samazināšanas darbus, bet komunikācijas līmenī Valsts meži deklarē atvērtību un gatavību dialogam. Starp šiem lēmumiem ir acīmredzama pretruna,” vērtē S. Ščutkovska.

“Dabai tuvāka mežsaimniecība”

“Pracownia” pārstāve arī norāda, ka dabas aizsardzības standartiem mežos jābūt augstākiem ne tikai 20% vērtīgāko mežu, kuri galu galā ir pastāvīgi jāizslēdz no mežizstrādes – kā deklarēts koalīcijas līgumā, kas lika pamatus šodienas valdībai –, bet arī “parastajos” saimnieciskajos mežos.

Šeit ir runa par “dabai tuvāku mežsaimniecību”, kas ietver atteikšanos no izcirtumiem, kas negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību un ko plaši izmanto Valsts meži. Statistikas dati liecina, ka šādi katru dienu tiek zaudēti 90 hektāri meža. Turklāt priekšroka jādod dabiskai atjaunošanai, nevis aršanai, iežogošanai un meža ieaudzēšanai, stādot atsevišķas koku sugas. Dabai tuvāka mežsaimniecība nozīmē arī atteikšanos no ķīmisko vielu izmantošanas, kas negatīvi ietekmē putnus un sikspārņus. “Šie ir tikai svarīgākie virzieni; šo prakšu kopums ir mazināt meža apsaimniekošanas negatīvo ietekmi uz dabu (mežā)”, skaidro Silvija Ščutkovska.

Tiesību aktu nozīme

Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principu veicināšana ir iekļauta starptautiskās sertifikācijas organizācijas Forest Stewardship Council (FSC) mērķos. Kā daļu no “jaunās politikas” Polijas valsts meži paziņoja par gatavību risināt dialogu ar FSC, lai atjaunotu sertifikāciju visos to apsaimniekotajos mežos. Šā gada 26. martā tika publicēts paziņojums par “skaidru iespēju” atgriezties pie FSC sistēmas Bjalistokas Valsts mežu reģionālajā direkcijā, kas paredzēts, lai apmierinātu kokrūpniecības nozares prasības. Lūgta vērtēt sertifikācijas nozīmi, Silvija Ščutkovska skaidro, ka obligātie juridiskie risinājumi ir efektīvāki dabas aizsardzībai. “Mums nav laika gaidīt uz kāda labo gribu. Noteiktiem standartiem ir jākļūst obligātiem, kļūstot par daļu no vispārējiem noteikumiem. Mēs vēlamies, lai valsts meži mainītu meža apsaimniekošanas veidu, pakļaujoties arī sociālajai kontrolei. Ar šādu programmu mēs dosimies uz konsultācijām,” paziņoja S. Ščutkovska. Polijas Vides ministrijas šā gada 22.-23. aprīlī izsludinātajā sanāksmē paredzēts sākt konsultācijas ar visām ieinteresētajām pusēm – mežsaimniekiem, kokrūpniecības nozares pārstāvjiem, pašvaldībām un sabiedrību, lai izstrādātu ilgtspējīgas un dabu vairāk aizsargājošas izmaiņas Polijas mežu apsaimniekošanas sistēmā.

Vai ieteikumi joprojām aktuāli?

Silvija Ščutkovska intervijā laikrakstam Teraz Środowisko apgalvo, ka audita rezultāti Polijas valstss mežos apstiprina viņas vadītās organizācijas iepriekš pausto, proti, Polijas valsts mežiem iegūtie līdzekļi tikuši tērēti arī atbalstam konkrētiem Sovereign Poland deputātiem, kā arī citiem liekiem (nevajadzīgiem) izdevumiem, kam nebija ekonomiska pamatojuma, tie nebija saistīti ar mežu apsaimniekošanu un dabas aizsardzību. Šo notikumu (nepamatotu naudas tēriņu) mērogs parāda, cik steidzama un nepieciešama ir nopietna valsts mežu apsaimniekošanas reforma Polijā. Vienlaikus S. Ščutkovskai ir iebildumi pret pašreizējo Valsts mežu vadību, kas, viņasprāt, nav veikusi reālas izmaiņas uzņēmuma iekšējā organizācijā un meža apsaimniekošanas procesā. “Protams, komunikācijas stils ir mainījies, un šodien Valsts meži pauž atvērtību pārmaiņām. Taču, diemžēl, izņemot pozitīvu retoriku, citas pārmaiņas pagaidām nav redzamas,” apgalvo S. Ščutkovska, piebilstot, ka pagājušā gada ziņojumā ietvertie konkrētu reformu ieteikumi joprojām ir spēkā.

Kādi tie ir? Pracownia na rzecz Wszystkich Istot pārstāvji ieteica palielināt dabas aizsardzības finansēšanu no valsts mežu nopelnītajiem līdzekļiem (piemēram, uzliekot pienākumu valsts mežiem 5% no ieņēmumiem novirzīt nacionālajiem parkiem), palielināt iestādes finanšu kontroli un nepieļaut līdzekļu izmantošanu ar mežiem nesaistītiem mērķiem, racionalizēt nodarbinātību uzņēmumā, ieviest ministrijas kontroli, palielināt tarifus par mežsaimniecības pakalpojumu sniegšanu apakšuzņēmējiem. Silvija Ščutkovska runā arī par nepieciešamību grozīt spēkā esošo Meža likumu. Likuma grozījumiem nav jāattiecas tikai uz valsts mežu finanšu pārvaldību. Nepieciešami arī pasākumi, kas saistīti ar dabas aizsardzību, piemēram, stingras sugu aizsardzības sistēmas ieviešana dzīvniekiem, augiem un sēnēm, veicot mežsaimniecības darbus. “Jaunajā likumā jāņem vērā arī ES Tiesas nolēmums par to, ka dabas aizsardzības organizācijām ir atļauts apstrīdēt Meža apsaimniekošanas plānus tiesā,” viņa piemetina.