Polijas jaunumi. Politika, enerģētika, vide

Pirms sešiem mēnešiem pie varas Polijā nāca jaunā valdošā koalīcija, bet valsts enerģētikas politikā joprojām nav notikušas būtiskas izmaiņas. Tomēr Donalda Tuska valdība beidzot ir sākusi darbu pie svarīgāko enerģētikas pārejas likumu izstrādes, piemēram, vēja ģeneratoru parku būvniecības noteikumu atvieglošanas, ko tā apņēmās īstenot. Gaidāmās enerģētikas pārejas stratēģijas un ar tām saistītās izmaiņas tiesību aktos sola interesantu situāciju.

Turpmākajās nedēļās gaidāmie notikumi

• Polijas elektroenerģija Ukrainai – Varšava cenšas panākt atbrīvojumu no maksas par oglekļa kvotām ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) par elektroenerģiju, kas ražota, sadedzinot ogles, un kas tiek piegādāta Ukrainai, kas cīnās ar pieaugošiem Krievijas uzbrukumu radītajiem postījumiem enerģētikas infrastruktūrai. Polijas premjerministrs Donalds Tusks to paziņoja preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tomēr Eiropas Komisija norādīja, ka Eiropas Savienība pagaidām koncentrējas uz esošo ES un Ukrainas elektroenerģijas starpsavienojumu tehniskās jaudas palielināšanu, nevis uz elektroenerģijas ražošanas palielināšanu. EK piebilda, ka uz elektroenerģijas ražošanu “attiecas parastie ES ETS noteikumi, kas nozīmē, ka iekārtām, kurās sadedzina ogles, ir jānodod ETS kvotas, kas atbilst to emisijām, t.i., tās maksā par emisijām saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”, kas ir ETS pamatā”.

• Iespējamais Ukrainas bēgļu pieplūdums – ņemot vērā Ukrainas enerģētikas problēmas, Polija gatavojas iespējamam bēgļu pieplūdumam šoruden un ziemā. Ukraiņiem varētu nākties pamest savas mājas, ja tās nevarēs apsildīt vai nebūs elektrības, skaidroja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Polija ir viens no galvenajiem Ukrainas bēgļu galamērķiem. Saskaņā ar Eurostat datiem jūnija beigās Polijā bija 961 180 ukraiņu bēgļu. No ES valstīm tikai Vācijā ir vairāk – 1,3 miljoni.

• Polijas valdība ir sākusi darbu pie sauszemes vēja ģeneratoru būvniecības ierobežojumu mazināšanas, samazinot minimālo attālumu no mājokļiem no 700 metriem līdz 500 metriem. Tas ir kompromiss attiecībā uz valdošās koalīcijas sākotnējo ieceri, proti, vēl pirms valdības apstiprināšanas tā sagatavoja projektu samazināt minimālo attālumu no mājām līdz pat 300 metriem. Bijusī Polijas valdošā partija “Likums un taisnīgums” (PiS) stingri iebilda pret šo priekšlikumu. Paredzams, ka rudenī valdība jauno projektu apstiprinās. Iespējams, tas nonāks parlamentā pēc vasaras brīvdienām, ziņu dienestam Money.pl tika norādījusi Polijas klimata ministre Paulina Henniga-Kloska.

• Pirmais ūdeņraža tirgus regulējums – Polijas parlaments pēc vasaras brīvdienām strādās pie valstī pirmā likumprojekta, kas regulē ūdeņraža tirgu, jo valdība cer, ka ūdeņradis reiz aizstās fosilo gāzi un palīdzēs paātrināt enerģētikas pāreju. Klimata ministrija uzskata, ka regulējuma trūkums palēnina ūdeņraža ekonomikas attīstību un jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Jūnijā Polijas valsts enerģētikas uzņēmums Orlen atklāja pirmo publiski pieejamo ūdeņraža uzpildes staciju vieglajām automašīnām, kravas automašīnām un autobusiem. Tā atrodas Poznaņā, kur jau ir ar ūdeņradi darbināmu autobusu parks (25 autobusi).

• Kodolenerģijas plāni. 2023. gada vidū PiS valdības laikā ““nenoskaidrotu iemeslu dēļ” tika apturēts darbs pie potenciālās vietas izvēles Polijas otrajai plānotajai atomelektrostacijai,” – tā medijiem stāstīja par stratēģisko enerģētikas infrastruktūru atbildīgais klimata ministra vietnieks Macejs Bando. Jaunā valdošā koalīcija šo darbu atsāka darbu un par savu lēmumu paziņošot nākamā gada vidū vai trešajā ceturksnī”. Polija plāno būvēt spēkstaciju netālu no esošajām ogļu spēkstacijām, kas drīzumā tiks slēgtas. Pagājušā gada oktobrī Polija apstiprināja plānu būvēt pirmo plānoto atomelektrostaciju Chočevo pašvaldībā Baltijas jūras piekrastē aptuveni 80 km uz rietumiem no Gdaņskas.

Jaunākās ziņas no Polijas – pagājušā mēneša kopsavilkums

• Dati par enerģijas ražošanu – 2024. gada pirmajā pusgadā vairāk nekā 28% no Polijā saražotās elektroenerģijas tika saražoti no atjaunojamiem enerģijas avotiem, vēstī ziņu dienests Energetyka24, pamatojoties uz Polijas tīkla operatora PSE datiem. Polija ir ES valsts, kas ir visvairāk atkarīga no oglēm. 2023. gadā 25% elektroenerģijas tika saražoti no atjaunojamajiem energoresursiem. Kopējā elektroenerģijas ražošana salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par aptuveni 3%, bet patēriņš pieauga par aptuveni 2,6%. Elektroenerģijas ražošana no vēja 2024. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn palielinājās par 23%, bet ražošana no citiem atjaunojamiem energoresursiem pieauga par gandrīz 35%. Tajā pašā periodā elektroenerģijas ražošana no akmeņoglēm samazinājās par 7%.

• Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Polijas plānu izmantot aptuveni 194 miljonus eiro no ES fondiem, lai Gdaņskas jūras ostā uzbūvētu jūras vēja termināli. Terminālis atvieglos vēja turbīnu uzstādīšanu un apkalpošanu Polijas pirmajā jūras vēja ģeneratoru parkā Baltic Power. Tā būvniecību paredzēts sākt šogad.

• Energoapgādes drošība – Polijas Nacionālās drošības birojs (BBN) kopā ar prezidentu Andžeju Dudu (Andrzej Duda) iesniedza valdībai ieteikumus jaunai drošības stratēģijai. Starp ieteikumiem par energoapgādes drošību birojs minēja nepieciešamību stiprināt elektroenerģijas ražošanas un piegādes sistēmas aizsardzību un uzticamību. Ierosinātie pasākumi ietver investīcijas enerģijas uzglabāšanā, lielu un mazu kodolenerģētikas programmu īstenošanu, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu jūrā un atklātā jūrā, kā arī decentralizētās enerģijas stratēģiskās programmas izstrādi un īstenošanu. Daudzi no drošības apsvērumiem ir veikti pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, jo Krievija nesen pastiprināja uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

• Vides aizsardzība – Polija paziņoja par plāniem izveidot 14 “kopienu mežus”, lai palīdzētu izveidot t.s. “zaļos gredzenus” ap lielajām pilsētām. Meži nodrošinās atpūtas vietu, vienlaikus palīdzot izpildīt valdības apņemšanos 20% “vērtīgāko mežu platību” neiekļaut mežizstrādes plānos.