Polija vada Eiropas centienus pārtraukt atkarību no Krievijas fosilo resursu importa

Reaģējot uz ASV ieviestajiem tarifiem, kas var ietekmēt enerģētikas un klimata politiku, poļi ir paziņojuši par “ekonomiskā nacionālisma” politiku. Tikmēr vēja elektrostacijas varētu kļūt par galveno priekšvēlēšanu kampaņas tēmu pirms prezidenta vēlēšanām.

Prezidenta vēlēšanas Polijā

Pēdējo aptauju līderis ir Varšavas mērs Rafals Trzaskovskis (Donald Tusk Civic Coalition) ar aptuveni 30% atbalstu. Otrais ir Karols Navrockis ar aptuveni 25% atbalstu. R. Trzaskovski atbalsta Jaroslava Kačinska partija “Likums un taisnīgums” (PiS), K. Navrockis kandidē kā neatkarīgs kandidāts. Ja maijā neviens no kandidātiem neiegūs absolūtu balsu vairākumu, notiks vēlšānu otrā kārta, kurā sacentīsies divi vadošie kandidāti. Polijā ir parlamentārā sistēma, kurā prezidents var ietekmēt Seimā pieņemto normatīvo aktu apstiprināšanu, piemēram, arī likumu par sauszemes vēja parku liberalizāciju. Prezidents var nosūtīt likumu Konstitucionālajai tiesai, procesu pagarinot uz nenoteiktu laiku.

Vēja parki kā aktuāla tēma priekšvēlēšanu kampaņā

Polijas parlaments ir nosūtījis likumprojektu par sauszemes vēja parku attīstības noteikumiem tālākai apspriešanai Enerģētikas, klimata un valsts īpašuma komitejai. Saskaņā ar likumprojektā paredzēto galīgais lēmums par būvniecību paliktu vietējo pašvaldību ziņā, tās būtu tiesīgas saņemt līdz 10% no vietējās ražotās enerģijas. Turbīnas būtu jāuzstāda vismaz 500 metru attālumā no apdzīvotām vietām un 1500 metru attālumā no Natura 2000 ES dabas aizsargājamajām teritorijām. Likumprojekts tika nosūtīts komitejai, neskatoties uz labējo partiju – bijušās valdības partijas Prawo i Sprawiedliwość (PiS) un Konfederacja – iebildumiem. Komitejas sarunas notiks spēcīga uzņēmēju pārstāvju (kas aicina turpināt liberalizāciju) spiediena un opozīcijas politiķu pretestības, kuri vēlas izmantot debates par vēja parku izveidi prezidenta vēlēšanu kampaņā, apstākļos. Pirmā prezidenta vēlēšanu balsošanas kārta ir paredzēta 18. maijā, otrā – ja nepieciešams – 1. jūnijā.

“Kavēšanās stratēģija”

Tāpat kā citas Eiropas dalībvalstis, Polija ir nokavējusi termiņu, kad Eiropas Komisijai bija jāiesniedz atjauninātais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns; valdība ir paziņojusi, ka to izdarīs līdz 2025. gada jūnijam. Eiropas Komisija apsver iespēju iesniegt sūdzību Eiropas Tiesā, ja plānu iesniegšana tiks vēl vairāk kavēta; Brisele jau ir lūgusi Polijai un citām dalībvalstīm iesniegt savus plānus. Polijas plāna projekta galvenais mērķis ir līdz 2030. gadam 50% elektroenerģijas ražot no atjaunojamiem avotiem, ko atbalsta zaļās NVO un liberālie politiķi, pret to iebilst ogļrūpniecības arodbiedrības un konservatīvās partijas.

Polijas tās prezidentūras laikā cīnās, lai vadītu Eiropas centienus pakāpeniski atteikties no Krievijas fosilajiem resursiem. Tā ir viena no Polijas prezidentūras, kas ilgs līdz jūnija beigām, prioritātēm. Tās mērķis ir panākt detalizētu pasākumu izstrādi un apstiprināšanu, lai saskaņā ar REPowerEU plānu, kura termiņš ir 2027. gads, pārtrauktu Krievijas fosilo resursu importu. Diemžēl Polijai neizdevās īstenot iniciatīvu par embargo Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importam. Tā arī noraida jebkādas spekulācijas par Krievijas gāzes cauruļvada Nord Stream 2 atjaunošanu uz Vāciju. Eiropas Komisija 6. maijā plāno iesniegt priekšlikumu par atkarības no Krievijas fosilajiem resursiem izbeigšanu. Citas Polijas prezidentūras prioritātes saistāmas kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanu un enerģijas cenu pieejamības uzlabošanu, lai palielinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Polijas valdība arī plāno reformēt elektroenerģijas tirgu, lai stiprinātu kodolenerģiju salīdzinājumā ar atjaunojamajiem energoresursiem.

Ekoaktīvisti joprojām asi iebilst kodolenerģijas projektam

Aktīvisti Polijā apstrīd vides aizsardzības iestādes (GDOŚ) lēmumu “dot zaļo gaismu” plānotajai kodolelektrostacijai Pomerānijā pie Baltijas jūras – Lubiatowo-Kopalino. Varšavas administratīvajai tiesai ir jālemj vai GDOS lēmums atbilst likumam. Polijas pirmās atomelektrostacijas būvniecība sāksies 2028. gadā. Mērķis ir sākt elektroenerģijas ražošanu jau līdz 2036. gadam.

Polijai piešķirts liels Eiropas finansējums, valsts saņēma lielu daļu no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (6,3 miljardi eiro), kas izveidots 2021. gadā, lai palīdzētu dalībvalstīm pārvarēt Covid-19 pandēmijas sekas. Liela daļa šo līdzekļu tiks ieguldīta elektroenerģijas tīklos. Polska Grupa Energetyczna, lielākais valsts enerģētikas uzņēmums Polijā, plāno investēt aptuveni 2,8 miljardus eiro sadales tīklos.

Problēmas enerģētikas pārejai Polijā varētu radīt fakts, ka valdība daļu atveseļošanas fonda līdzekļu (6,95 miljardu eiro) novirza Drošības un izturētspējas fondam, kas izveidots, lai atbalstītu drošības investīcijas un ierobežotu pastāvošo apdraudējumu no Krievijas. Šīs pārdales rezultātā līdzekļus nesaņems, piemēram, Zaļais fonds Polijas pilsētām.