Piecas valstis, ko iecienījušas emigrējušās ģimenes

Ikvienas ģimenes, kas lēmusi emigrēt, galvenais jautājums: kur ir labākās vietas, kur audzināt bērnus – vai arī būt bērnam?

Cilvēkiem, kuri vēlas pārcelties uz dzīvi citur, var noderēt pasaules dzīvošanai piemērotāko valstu reitingi. Taču, ja ir bērni, jāņem vērā ne tikai vidējie ienākumi vai ekonomiskā stabilitāte, bet arī citi faktori. Iespējams, jūs vēlaties uzzināt par vietējo bērnu veselību vai laimes sajūtu, izglītības kvalitāti, ģimenes atvaļinājumu politiku – pat par to, kurās valstīs ir viszaļākās teritorijas vai rotaļu laukumi.

Tieši šādiem faktoriem Unicef pievērš uzmanību savās “ziņojuma kartēs” par bērnu labklājību. Svarīgi atzīmēt, ka viņu reitingos ir aplūkotas tikai pasaules turīgākās valstis, un ne visi dati varētu būt vienlīdz interesanti emigrantu ģimenēm. Tomēr to rezultāti palīdz gūt ieskatu par to, kā patiesībā ir audzināt bērnus dažādās pasaules valstīs.

Mēs esam izmantojuši dažus no šiem pētījumiem, lai mēģinātu atbildēt uz ikvienas emigrējošas ģimenes galveno jautājumu: kur ir vislabākās vietas, kur audzināt bērnus – vai, šajā gadījumā, būt bērnam?

Japāna

Unicef 2020. gada bērnu labklājības analīzē Japāna ieņem pirmo vietu fiziskās veselības jomā, kurā aplūkota bērnu mirstība un aptaukošanās. Savukārt jaunākajā Unicef 2022. gada ziņojumā, kurā īpaši aplūkota vide, kurā aug bērni, tā ieņem otro vietu “bērna apkārtējās vides” kategorijā, kas ietver tādus aspektus kā pilsētas zaļā zona un satiksmes drošība. Japānā ir arī zemākais bērnu aptaukošanās līmenis, zems bērnu mirstības līmenis un ārkārtīgi zems gaisa un ūdens piesārņojuma līmenis, kas negatīvi ietekmē bērnus.

Japāna ir arī viena no drošākajām valstīm ģimenēm, un ne tikai attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumiem. Kopējais slepkavību skaits Japānā ir viszemākais no visām Unicef aplūkotajām valstīm: 0,2 slepkavības uz 100 000 iedzīvotāju ir tikai neliela daļa no ASV (5,3), Kanādas (1,8) vai pat Austrālijas (0,8).

Pat Tokijas centrā bērni vienkārši pastaigājas un paši dodas uz skolu. Tas ir pilnīgi normāli, jo ir patiešām droši. Drošības faktors nenozīmē tikai to, ka ģimenes var kaut nedaudz atpūsties. Tam ir arī milzīga ietekme uz brīvību, ko bērni var baudīt, norāda Mami Makkaga (Mami McCagg), kura ir dzimusi Tokijā un tagad dzīvo Londonā. “No sešu gadu vecuma bērni paši dodas uz skolu. Viņi brauc ar autobusu vai vilcienu, ja tas nav sasniedzams tikai kājām,” viņa uzsvēra. “Pat Tokijas centrā bērni vienkārši pastaigājas un paši dodas uz skolu. Tas ir pilnīgi normāli, jo tas ir patiešām droši. Neviens par saviem bērniem īpaši neraizējas, jo mums tas nav jādara.”

Saskaņā ar ESAO novērtējumiem, kurus Unicef izmantoja, lai iegūtu datus, Japānā ir viena no labākajām izglītības sistēmām pasaulē, kas ieņem 12. vietu starp 76 valstīm un reģioniem. Japāna nodrošina plašas tiesības uz apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu, kas katram strādājošam vecākam ilgst aptuveni 12 mēnešus, lai gan valsts strādā pie, lai motivētu (jo īpaši tēvus) to izmantot.

Interesanti, ka, neraugoties uz daudzajām priekšrocībām, ko Japāna var piedāvāt ģimenēm, nav jābrīnās, ka vietējie iedzīvotāji šķiet kritiski, norādīja Mami Makkaga. “Jūs varat dzirdēt daudz pesimisma, jo mēs vienmēr dzirdam par citu valstu pozitīvajām iezīmēm un salīdzinām tās ar Japānu,” viņa skaidro. “Tā ir arī kultūras īpatnība, kad par kaut ko, ar ko tu identificējies, ir jārunā “no malas”, lai izskatītos pieticīgs. Bet es teiktu, ka Japāna ir patiešām jauka vieta, kur audzināt bērnus.”

Igaunija

Lai gan Igaunija nav Unicef kopvērtējuma augšgalā, tā ir augstu novērtēta vairākos svarīgos aspektos. Bērni ir pakļauti mazākam gaisa piesārņojumam, mazākam trokšņa piesārņojumam un mazākam pesticīdu daudzumam nekā gandrīz jebkurā citā bagātā valstī. Pilsētās ir vairāk zaļo zonu nekā daudzās citās valstīs, tostarp ASV, Kanādā, Austrālijā vai Apvienotajā Karalistē, un bērni ļoti bieži apgalvo, ka viņiem patīk tuvumā esošās atpūtas vietas, piemēram, rotaļu laukumi. Igaunijā ir otrs zemākais to bērnu īpatsvars, kas piedzimuši ar nepietiekamu svaru, salīdzinot ar visām pārtikušajām valstīm, kas parasti tiek uzskatīts par labu pirmsdzemdību aprūpes kvalitātes rādītāju.

Tomēr viens no lielākajiem ieguvumiem varētu būt Igaunijas izglītības sistēma: bērnu matemātikas, dabaszinātņu un lasīt un rakstīt prasmes ir labākas nekā jebkurā valstī citviet ārpus Āzijas. Uzsvars tiek likts arī uz digitālajām prasmēm. “Jau bērnudārzos ir robotika, viedtālruņi un tā tālāk, to visu izmanto rotaļu procesā,” skaidro Igaunijas Izglītības un jaunatnes lietu pārvaldes projektu vadītāja Anne Maija Mēsaka (Anne-Mai Meesak), kura pēta valsts agrīnās izglītības sistēmas.

Sistēmas priekšrocības ir plašākas nekā tikai lasīšana un robotika. Nesenā ESAO ziņojumā konstatēts, ka piecgadīgs igauņu bērns vidēji labāk nekā ASV un Anglijā apgūst dažādas sociālās un emocionālās prasmes, tostarp, sadarbību ar citiem bērniem un emociju atpazīšanu. Arī pašregulācijas prasmju, piemēram, prāta elastības, darbību atmiņas un impulsu kavēšanas prasmju ziņā igauņu bērni ir krietni virs OECD vidējā līmeņa.

Par ģimenes atvaļinājumu: Igaunijā ir viena no dāsnākajām politikām pasaulē – 100 dienas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, kā arī 30 dienas paternitātes atvaļinājuma, kam seko 475 dienas apmaksāta bērna kopšanas atvaļinājuma. To var sadalīt vai izmantot nepilnu darba laiku, līdz bērns sasniedz trīs gadu vecumu. Līdz 60 no šīm dienām abi vecāki var palikt mājās vienlaicīgi un abiem par to tiek maksāts. Abi vecāki saņem arī 10 darba dienas apmaksāta bērna kopšanas atvaļinājuma par katru bērnu līdz 14 gadu vecumam. (Šis atvaļinājums ir pieejams gan Igaunijas pastāvīgajiem, gan pagaidu iedzīvotājiem, tostarp, ārvalstniekiem).

Spānija

Spānija ir visaugstāk novērtēta Unicef veiktajā bērnu apkārtējās vides reitingā, jo īpaši zems ir bērnu saslimstības līmenis gaisa vai ūdens piesārņojuma dēļ. Neraugoties uz to, ka vispārējais piedāvājums sociālo, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu ziņā ir vājāks, saskaņā ar Unicef datiem Spānijas bērnu labklājība ir īpaši augsta: šī valsts ieņem trešo vietu bērnu garīgās labklājības ziņā un ceturto vietu akadēmisko un sociālo pamatprasmju ziņā. Tā ir vienā līmenī ar Nīderlandi, ņemot vērā, cik daudz bērnu apgalvo, ka viegli iegūst draugus (81%), savukārt pusaudžu pašnāvību skaits ir viens no zemākajiem starp turīgajām valstīm un mazāks nekā trešdaļa no ASV, Kanādas, Austrālijas vai Jaunzēlandes rādītājiem.

Tas nepārsteidz Loriju Zaino, kura pirms 15 gadiem pārcēlās uz Madridi no Čikāgas. Viņa ir mazgadīga bērna māte un stāsta, ka viens no Spānijas dzīves atsvaidzinošākajiem aspektiem ir tas, cik ļoti šī kultūra pieņem bērnus. “Šeit ir patiešām sociāli pieņemami ņemt bērnu līdzi visur – gan restorānos, gan bāros. Ir pilnīgi normāli redzēt ģimenes ar maziem bērniem, kas pastaigājas pa pilsētu pusnaktī,” viņa stāsta. “Tas mazina spriedzi, lai bērni būtu klusi un pieklusināti, lai netraucētu citiem cilvēkiem. Spānijā neviens par to neuztraucas. Visi ir laimīgi un skaļi, un vienkārši bauda ar ģimeni kopā pavadīto laiku.”

Vēl ir bērna kopšanas atvaļinājums: Spānijā gan mātes, gan tēvi saņem 16 nedēļu atvaļinājumu, kas tiek apmaksāts 100% apmērā no algas (uz to var pretendēt arī personas, kas strādā ka pašnodarbinātie ), un pēc tam māte var doties neapmaksātā atvaļinājumā līdz pat trim gadiem vai samazināt darba laiku. Šīs iespējas ir pieejamas visiem Spānijas sociālās nodrošināšanas sistēmā reģistrētajiem legālajiem iedzīvotājiem, kuri pēdējo septiņu gadu laikā ir veikuši sociālās iemaksas vismaz 180 dienas. Tāpat kā citās uzskaitītajās valstīs, arī šajā valstī nav ideālu apstākļu – īpaši liela problēma ir pieejamu bērnu aprūpes pakalpojumu trūkums. Spānijā 33% vecāku apgalvo, ka vēlētos, lai to būtu vairāk, kas ir augstākais rādītājs no visām pārtikušajām valstīm.Ir skaidrs, ka valstij ir daudz, ko piedāvāt ģimenēm.

Somija

Somija, kas Unicef jaunākajā ziņojumā ierindojas piektajā vietā, ir īpaši labi novērtēta divās no trim kategorijām – pirmajā vietā “bērna pasaulē” (kurā aplūkots, kā vide tieši ietekmē bērnus, piemēram, gaisa kvalitāte) un otrajā vietā “pasaulē ap bērnu” (kurā aplūkoti vides elementi, ar kuriem bērns saskaras, piemēram, skolas, satiksmes bīstamība un zaļā zona).

Somija ir viena no pasaules valstīm ar labākajiem rezultātiem bērnu lasītprasmes un matemātikas zināšanu jomā. Vecāki īpaši augstu vērtē attiecības ar savu bērnu skolu darbiniekiem. Somijā 5-14 gadus vecu bērnu mirstības rādītājs ir viens no zemākajiem pasaulē (par 50% mazāks nekā ASV). Valstī ir dāsns bērna kopšanas atvaļinājums, tostarp astoņas nedēļas apmaksāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, 14 mēnešus ilgs apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums, kas sadalāms starp vecākiem. Arī papildu bērna kopšanas atvaļinājums, ko var izmantot, līdz bērnam aprit trīs gadi. Tiesības uz šādu atvaļinājumu ir Somijas legālajiem iedzīvotājiem, kuri vismaz 180 dienas pirms bērna piedzimšanas ir apdrošināti veselības sistēmā Somijā vai kādā no Ziemeļvalstīm, ES vai EEZ valstīm.

Hadlijs Dīns (Hadley Dean) ir piecu bērnu tēvs no Lielbritānijas, kurš ar ģimeni ir dzīvojis Polijā, Čehijā un Somijā. Viņš stāsta, ka ģimene Somijā dzīvo jau otro reizi, un viņiem tur ļoti patīk. Viens no ieguvumiem ir zaļo teritoriju daudzums Helsinkos (Somijā ir visvairāk zaļo platību uz vienu iedzīvotāju no visām turīgajām valstīm). H. Dīna ģimenei patīk ne tikai parku pieejamība. “Parki Somijā ir ļoti neskarti, ļoti dabiski. Tie ir kā dabisks mežs, kas ienāk pašā pilsētas centrā,” stāsta H. Dīns. “Ir labi zināma saikne starp uzturēšanos dabā un to, ka cilvēks necieš no trauksmes un depresijas, tāpēc tas ir tik pozitīvi.”

Kā ar tumšajām un aukstajām somu ziemām? Tā ir cena, ko ir vērts maksāt, saka H. Dīns. “Jūs vienkārši pierodat – attiecīgi ģērbjaties, izejot ārā, velciet ziemas apavus, un jūs to visu arī maksimāli izmantojat. Savukārt, vasaras ir pārsteidzošas, jo saule spīd 22 stundas dienā.”

Nīderlande

Unicef vispārējā bērnu labklājības saraksta augšgalā ir Nīderlande, kurai īpaši labi sekmējies bērnu garīgās veselības (tā ir pirmajā vietā) un prasmju (3. vieta) ziņā. Deviņi no desmit 15 gadus veciem bērniem apgalvo, ka viņu apmierinātība ar dzīvi ir augsta, kas ir vislabākais rādītājs no visām Unicef aplūkotajām valstīm, savukārt, astoņi no desmit bērniem apgalvo, ka viņi viegli iegūst draugus.

Daļa no panākumiem ir saistīta ar kultūru, skaidro Olga Mekinga (Olga Mecking), trīs bērnu māte, kura Nīderlandē dzīvo jau 13 gadus un ir grāmatas “Apgūstot holandiešu mākslu nedarīt neko” autore. “Ir runas par to, kā amerikāņi cenšas iemācīt visiem būt izciliem. Nīderlandē ir teiciens: “Vienkārši esi normāls, tas jau ir pietiekami traki”. Viņa uzsver, ka svarīgs ir domāšanas veids, kas bērnībā nodrošina mazāku spriedzi, piebilstot, ka liels uzsvars tiek likts uz socializēšanos, jo īpaši izplatīti ir pulciņi, klubi un sabiedriskās aktivitātes.

Olga Mekinga uzskata, ka holandiešu ģimenes un bērni ir laimīgi arīstrukturālu apstākļu dēļ.“Holandiešu audzināšana nav iespējama bez holandiešu labklājības sistēmas,” viņa norādīja. “Nīderlande patiešām piedāvā vecākiem lielu atbalstu.” Viens no piemēriem ir Nīderlandes ģimenes atvaļinājumu politika (pieejama ikvienam, kurš legāli dzīvo un strādā Nīderlandē), kas ietver vismaz 16 nedēļu ilgu obligātu, pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un līdz sešām nedēļām ilgu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu, kā arī neapmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu, ko var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam.

Piecas valstis, ko iecienījušas emigrējušās ģimenes