Nelāga vēsts – Vācijas meži vairs nav oglekļa dioksīda piesaistītāji

Nepatīkama vēsts nākusi no Vācijas – “pirmo reizi kopš uzskaites sākuma meži šai valstī ir kļuvuši par oglekļa dioksīda avotu” – šāds secinājums iekļauts Vācijas Lauksaimniecības ministrijas (BMEL) ziņojumā. Ik desmitgadi valdība publisko ziņojumu par “Federālo mežu inventarizāciju”, kurā raksturots valsts mežu stāvoklis. Pēdējā inventarizācijas ziņojumā uzsvērts, ka priežu un egļu monokultūru platību samazināšanās, kā arī skujkoku mežu platību samazināšanās sausuma un vētru dēļ, ir ietekmējusi Vācijas mežu spēju uzkrāt oglekli.

“Klimata pārmaiņu radīto seku dēļ dzīvās biomasas zudums ir bijis lielāks nekā tās pieaugums, pārvēršot mežus par oglekļa avotiem,” teikts ziņojumā.

Pjērs Ibišs (Pierre Ibisch), Ēbersvaldes Ilgtspējīgas attīstības universitātes mežu eksperts, norādīja, ka situācija varētu būt pat sliktāka, nekā norādīts ziņojumā, jo tajā aplūkotie un analizētie dati iegūti 2022. gadā. Kopš tā laika mežu platība ir turpinājusi samazināties.

Vai pēdējo gadu negatīvo tendenci var apturēt?

“Vācijas meži kopš 2017. gada ir zaudējuši 41,5 miljonus tonnu oglekļa,” secināts BMEL ziņojumā, kurā arī uzsvērts, ka “steidzami jāveic pielāgošanās un atjaunošanas pasākumi mežos, lai ilgtermiņā stiprinātu tos kā klimata aizsargātājus.”

“Lai cik rūgta ir šī patiesība, vēl skaidrāks ir aicinājums rīkoties: mums nepieciešama radikāla mūsu mežu veselības programma,” skaidroja vides organizācijas NABU vadītājs Jergs-Andreass Krīgers.

“Ņemot vērā federālās mežu inventarizācijas rezultātus, vairāk nekā jebkad agrāk ir skaidrs, ka ir nepieciešams stingrs Federālais mežu likums,” norādīja Pasaules Dabas fonda Vācijā mežu programmas vadītāja Zuzanna Vinere (Susanne Winer), skaidrojot, ka likums “sniegtu valstiski derīgu rīcības plānu un tā specifikācijas, kas steidzami nepieciešamas klimata un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai”.

“Vācijas meži ir sliktā stāvoklī, jo četru (no piecām) izplatītāko sugu – egles, priedes, dižskābarža un ozola – audzes ir slimību un dažādu negatīvo faktoru skartas,” teikts Vācijas Lauksaimniecības ministrijas šogad veiktajā mežu stāvokļa novērtējumā. Sausums, mizgraužu invāzija, vētras un meža ugunsgrēki pēdējos gados Vācijas mežiem ir nodarījuši ļoti lielu kaitējumu.

Jāsecina, ka Latvijas meži salīdzinoši ir ļoti labā stāvoklī, kas nozīmē, ka mums Latvijā vēl vairāk uzmanības jāpievērš mežu veselībai un pareizai to uzraudzībai. Visādā ziņā Latvijas mežu drošībai un veselībai kaitē pārspīlētas, nepārdomātas, reizēm absurdas dabas aizsardzības prasības, kuru dēļ, piemēram, meža ugunsgrēku gadījumā ar atbilstošu tehniku nav iespējams piekļūt uguns skartajām platībām. Tas ir tikai viens piemērs – un tādu ir daudz…https://www.diena.lv/raksts/videunturisms/dabasdiena/stiklu-mezs-pec-ugunsgreka-14206812

Meži darbojas kā dabiski oglekļa piesaistītāji, tiem ir svarīga vieta klimata mērķu sasniegšanā, līdzsvarojot emisijas, no kurām ir grūti izvairīties. Vācijas klimata likumā jau ir noteikti ikgadējie neto negatīvo emisiju mērķi zemes izmantošanas sektorā (LULUCF, kas ietver arī citus oglekļa piesaistītājus un avotus, piemēram, kūdrājus) 2030., 2040. un 2045. gadam. Vācijas valdība pašlaik izstrādā ilgtermiņa stratēģiju negatīvo emisiju nodrošināšanai. Viens no stratēģijas mērķiem ir stiprināt dabiskos oglekļa piesaistītājus, tostarp – mežus.

https://www.cleanenergywire.org/news/germanys-forests-no-longer-carbon-sink-now-net-emitters-report