Mežu īpašniekus Dienvideiropā sadusmo Eiropas Savienības mežu politika

No Zviedrijas viedokļa raugoties, lielākās mežsaimnieku sanāksmes reti notiek saulainajā Spānijā. Taču viena no populārākajām sērfotāju pilsētām, Sansebastjana, Basku zemē, bija šī pavasara sanāksmes mājvieta. Tiem, kas ir interesējušies par Dienvideiropas valstu mežiem, ir skaidrs, ka Basku zemē mežsaimniecība ir gana aktīva. Reģionā ir sastopamas skujkoku sugas, līdzīgas savām Zviedrijas “radiniecēm” gan izmēros, gan izskatā.

Ziemeļzviedrijas mežsaimnieku pārstāve Gēlina Karina Kristiansena (Gõlin Carina Christiansen) šī gada martā piedalījās Dienvideiropas Meža īpašnieku savienības (USSE) organizētajā mežsaimnieku sanāksmē, kur vairākkārt tika uzsvērts, ka Eiropas Savienībā ir aptuveni 20 miljoni meža īpašnieku. Daudzi no viņiem ir Spānijā, kur mežu platība ir tikpat liela kā Zviedrijā, proti, 27 miljoni hektāru.

Basku zemē, Sansebastjanā bija pārstāvēta lielākā daļa to Eiropas Savienības valstu, kurās nodarbojas ar mežsaimniecību un tā ir svarīga tautsaimniecības nozare. Sanāksmē piedalījās arī zinātnieki un meža sertifikācijas organizāciju pārstāvji

Kā viena no Spānijas lielākajām problēmām, par kuru tika diskutēts, ir situācija saistībā ar meža īpašniekiem, kas no sava meža nopelna pārāk maz (vai nemaz) un kuriem nav finansiālu iespēju to apsaimniekot. Meži bieži vien tiek pilnībā pamesti novārtā. Tā rezultātā tie ir aizauguši, nekopti, zemsedze viegli uzliesmojoša. Īpaši bīstama situācija veidojas karstajā periodā, kad augstās temperatūras dēļ ir ļoti augstas ugunsgrēku izcelšanās iespējas.

Saskaņā ar Spānijas Kastīlijas un Lionas reģiona ziņojumiem ar mežu apsaimniekošanu saistītās dotāciju programmas līdz šim nav darbojušās apmierinoši, tālab pastāv risks, ka var izcelties ugunsgrēki, kurus ir grūti vai pat neiespējami kontrolēt. Neapsaimniekotajos mežos palielinās arī kukaiņu invāzijas risks, kas nozīmē, ka var rasties slimību uzliesmojumi, kā arī, protams, ugunsgrēki. Abos gadījumos ir nepieciešama steidzama rīcība, par ko bieži vien maksā nodokļu maksātāji.

Viens no risinājumiem būtu bioloģiskās lauksaimniecības attīstība, kas apvienojumā ar aktīvu mežsaimniecību varētu nodrošināt arī meža zemsedzes sauso materiālu noietu.

Runājot par aktīvo meža apsaimniekošanu: “Gan politiķiem, gan arī sabiedrībai ir grūti saprast, ka mežs ir jāizstrādā, lai veiktu tā atjaunošanu. Izpratne un izglītība šajā jomā ir ir ārkārtīgi zema,” norāda juriste un meža īpašniece Leire Salaberria Isasi, Dienvideiropas Meža īpašnieku savienības vadītāja. Saskaņā ar viņas teikto mežsaimniecība būtu jāiekļauj kā mācību priekšmets skolās, lai sabiedrība jau no skolas sola sāktu saprast, kas ir mežs un kā tas pareizi jākopj.

Arī Zviedrijas meža nozare un dažas lielākās Zviedrijas politiskās partijas ir kritizējušas vairākus no astoņiem ES tiesību aktiem, kas saistīti ar mežiem un mežsaimniecību, kas ieviesti pēdējo pāris gadu laikā. Ne mazāk aizkaitināti bija arī Dienvideiropas mežu īpašnieki.

Diezgan nokaitētajā gaisotnē, kas bija vērojama, daudziem sanāksmes dalībniekiem apgalvojot, ka Eiropas Komisija neklausās iebildumos un atšķirīgā viedoklī, Zviedrijas pārstāve Gēlina Karina Kristjansena uzsvēra, ka joprojām ir iespējams panākt ietekmi pozitīvākam risinājumam Eiropas līmenī.

“Es esmu par to, lai situāciju varētu labot un lēmumus ietekmēt mežsaimniekiem vēlamā virzienā. To var izdarīt, ja ir pareiza pieeja un koordinēta rīcība. Daudzi no iesniegtajiem Eiropas Savienības tiesību aktu priekšlikumiem bija kļuvuši pavisam citādi, kad par tiem beidzot tika nobalsots,” G. K. Kristjansena uzsvēra sanāksmes paneļdiskusijā.

Vienlaikus Zviedrijas pārstāve uzsvēra risku, kas pastāv, ja īsā laikā tiek pieņemti daudzi likumi un netiek veikts ietekmes novērtējums uz mežsaimniecību Eiropas Savienības valstīs un atsevišķos reģionos. Jo īpaši viņa kā piemēru nepārdomātam regulējumam minēja Eiropas Savienības Atmežošanas regulu.

Sanāksmē klātesošais Somijas mežsaimniecības eksperts Markus Līers no Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta vairākkārt uzsvēra, ka viņš ir ieradies, lai uzklausītu meža īpašniekus un apsaimniekotājus. Runājot par Atmežošanas regulai veltīto kritiku, viņš norādīja, ka daļā problēmu, piemēram, attiecībā uz primārā meža definīciju, var vainot Eiropas Parlamentu, kas izvēlējās šo definīciju paplašināt, neskatoties uz iebildumiem.

Basku mežsaimniecības eksperts Oskars Azkarate Zabalo (Oskar Azkarate Zabalo) uzsvēra, ka Basku zemē ir aktīva mežsaimniecība, un tāpēc nav lielu problēmu ar mežu ugunsgrēkiem. O. A. Zabalo ir Basku zemes mežsaimniecības nozares profesionālās asociācijas Baskegur prezidents, asociācija aptver visu vērtību ķēdi no meža īpašumiem līdz bioenerģētikas uzņēmumiem. Viņš arī uzsvēra, ka ES politikas veidotājiem ir jāizprot ar mežu pareizu apsaimniekošanu saistītā reālā situācija.