Meža nozares jautājumi nav risināmi “caur sētas durvīm”

2023. gada jūnijā Somijas lauksaimniecības un mežsaimniecības ministres amatā stājās Sari Esaja (Sari Essayah), bijusī sportiste, arī bijusī Eiropas Parlamenta deputāte (2009.-2014.).
“Somijas mežu apsaimniekošana varētu kalpot par paraugu ne vienam vien,” viņa uzsver, ierosinot citām Eiropas valstīm mežu apsaimniekošanu Somijā un Zviedrijā ņemt par paraugu.

“Esmu darījusi visu iespējamo, lai iepazīstinātu ES lēmumu sagatavotājus un pieņēmējus ar ideju, aicinot vērot, kā mežus apsaimnieko Somijā. Nezinu, vai tas nav pārāk lepni vai pašpārliecināti, ja tā runāju, bet, diemžēl, meži daudzās Eiropas valstīs ir sliktā stāvoklī. Zināmā mērā tie ir iznīcināti nepārdomātas politikas dēļ,” intervijā portālam forest.fi saka S. Esaja.

“Somijas mežsaimniecības attīstība pēc kara ir veiksmes stāsts un mūsu valsts ekonomikas pamats. Turklāt, mums ir arī aizsargājama daba un nacionālie parki. Likumi un noteikumi ļauj visiem iedzīvotājiem baudīt, piemēram, pārgājienus mežos,” viņa skaidro. Kā zināms, Somijas mežu resursi pēdējo 50 gadu laikā ir nepārtraukti palielinājušies.

For Forest* grupas kopīgs paziņojums

Pirms gada četras ES dalībvalstis, kurās ir plaši mežu masīvi – Somija, Zviedrija, Austrija un Slovēnija – izveidoja neformālu partnerību For Forest, lai aizstāvētu katras valsts mežsaimniecību (diemžēl, mūsu valsts – Latvija šajā partnerībā nepiedalās – zemeunvalsts.lv piebilde). Septembrī grupa publicēja kopīgu paziņojumu, kurā uzsvēra subsidiaritātes principa nozīmi ES lēmumu pieņemšanā. (Jomās, kuras nav ES ekskluzīvā kompetencē, subsidiaritātes princips aizsargā dalībvalstu tiesības pieņemt lēmumus un rīkoties.)

“Izpratnes palielināšana par mežiem ir būtisks veids, kā panākt ietekmi ES. Tā mēs varam nodrošināt mežsaimniecības ilgtspēju un rast risinājumus oglekļa dioksīda piesaistes un klimata pārmaiņu jautājumā,” situāciju vērtē Sari Esaja.

Viens no Somijai valstiski svarīgiem ES jautājumiem ir dabas atjaunošanas regula, par kuru Eiropas Padome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija risina trialogu jeb trīspusējas sarunas. (Eiropas Savienības parastās likumdošanas procedūras kontekstā trialogs ir neoficiālas iestāžu sarunas, kurās piedalās Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji. Trialoga mērķis ir panākt provizorisku vienošanos par tiesību akta priekšlikumu, kas ir pieņemams abiem likumdevējiem – Parlamentam un Padomei. Pēc tam šī pagaidu vienošanās ir jāpieņem, īstenojot katras iestādes oficiālo procedūru.) Dabas atjaunošanas regula, kas ir ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas daļa, ir Somijas Vides ministrijas kompetencē. S. Esaja skaidro, ka viņa seko līdzi šīm diskusijām. Īpaši interesanti un svarīgi ir tas, vai nepieciešamajos pasākumos tiks iekļauti atjaunošanas pasākumi Natura 2000 teritorijās, par ko nobalsoja Eiropas Parlaments un ko vēlētos arī Somija.

“Lai gan jau tagad ir skaidrs, ka ar Natura 2000 teritoriju kopējo platību nepietiks, tomēr tās “palīdzētu”. Kā? Somijai ir būtiski samazināt dabas atjaunošanas izmaksas,” saka S. Esaja.

Saskaņā ar Somijas Dabas resursu institūta (Luke) gada sākumā publicētajiem aprēķiniem dabas atjaunošanas regula Somijai līdz 2050. gadam radītu 13-19 miljardu eiro (aptuveni €500 miljonus gadā) lielus izdevumus, atjaunojamajai platībai sasniedzot 2-6 miljonus hektāru. Salīdzinājumam: Vācijai, kuras iedzīvotāju skaits ir 15 reizes lielāks par Somijas iedzīvotāju skaitu, paredzamās dabas atjaunošanas izmaksas ir tikai €190 miljoni, bet Beļģijai un Austrijai – aptuveni €65 miljoni.

Somijā mežu īpašumtiesības ir “sadalītas” starp ļoti daudziem īpašniekiem, ja salīdzina ar vairumu Eiropas valstu. Privāto mežu īpašnieku skaits pārsniedz 600 000. Vērtīgo meža teritoriju aizsardzību valsts atbalsta ar Mežu bioloģiskās daudzveidības programmu Dienvidsomijai (Metso) un Helmi biotopu programmu, valdība abām programmām plāno piešķirt vairāk līdzekļu.

“Dabas aizsardzībai jābalstās zemes īpašnieku brīvprātīgā rīcībā,” ir pārliecināta S. Esaja.
Metso programmas mērķis ir apturēt meža biotopu un meža sugu skaita samazināšanos. Helmi programmas pasākumi ietver arī purvu atjaunošanu, ūdensputniem nozīmīgu vietu stāvokļa uzlabošanu un tradicionālo biotopu saglabāšanu.

Somijā apspriesta valsts efektīva klātbūtne Eiropas Savienībā

Kā minējām iepriekš, Sari Esaja par lauksaimniecības un mežsaimniecības ministri premjerministra Peteri Orpo valdībā tika iecelta jūnijā. Savukārt jūlijā Eiropas Parlamenta sesijas laikā viņa apmeklēja Strasbūru, lai tiktos ar ziņotājiem un citām amatpersonām tai administratīvajā sektorā, kurā darbojas viņas ministrija. Pēc S. Esajas teiktā, Somijas valdība tagad lielāku nozīmi piešķir proaktīvam darbam ES, lai nodrošinātu, ka netiks vājināta meža īpašnieku pozīcija, nemazināsies koksnes pieejamība meža nozares vajadzībām un izmaksu ziņā netiks ietekmēta Somijas konkurētspēja.

“Iepriekšējās (Sannas Marinas vadītās) valdības pilnvaru laikā tās iekšējie konflikti neļāva savlaicīgi un vienprātīgi nosūtīt attiecīgu vēstījumu ES institūcijām un darbiniekiem,” ir kritiska S. Esaja (jāpiebilst, ka iepriekšējo parlamentāro periodu viņa darbojās opozīcijā). Sanna Marina nesen atteicās no Somijas parlamenta deputātes mandāta un tagad strādā Lielbritānijas bijušā premjerministra Tonija Blēra dibinātā bezpeļņas organizācijā, opozīcijas kritikai un iebildumiem viņa savulaik vienkārši atmeta ar roku.

Sari Esaju neapmierina veids, kādā Eiropas Savienības institūcijas ar klimata un enerģētikas politikas starpniecību “pa sētas durvīm” iejaucas dalīvalstu mežu politikā. Viņa atgādina par Somijas valsts mežu stratēģiju, ko valdība pieņēma oktobrī; tā plānota laika posmam līdz 2035. gadam. Stratēģijā ir ņemta vērā visaptveroša, ilgtspējīga attīstība un mežu kā oglekļa piesaistītāju nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām un iespējā tām pielāgoties.
Somijas valsts mērķis ir uzlabot mežu bioloģisko daudzveidību saskaņā ar ilgtspējīgas mežsaimniecības principiem. Viens no veidiem, kā pašreizējā valdības programmā plānots nodrošināt oglekļa piesaisti, ir atbalstīt mežu augšanu, izmantojot mēslošanu ar pelniem. Zemes vai meža īpašniekiem, kas veic šādu mēslošanu, ir ierosināts piešķirt tirgus principos balstītu kompensāciju.

Veco mežu aizsardzība

P. Orpo valdība plāno virkni steidzamu pasākumu, lai aizsargātu visus esošos dabiskas izcelsmes vecos mežus. Pasākumu pamatā ir Somijas saistības pret ES.

“Nacionālo resursu institūta un Somijas Vides institūta vadībā tiek izstrādāti aizsardzības pasākumiem nepieciešamie kritēriji. Turklāt, priekšlikumus ir iesniegušas arī daudzas NVO. Esmu gandarīta, ka cilvēki ir ieinteresēti mežu jautājumā,” situāciju vērtē S. Esaja. Aizsargājot Somijas vecos mežus, plašāks mērķis ir koncentrēties uz vietām ar visaugstāko aizsardzības vērtību. “Runa ir ne tik daudz par hektāriem, bet par vēlmi pozitīvi ietekmēt bioloģisko daudzveidību,” pauž Sari Esaja.
* https://www.euractiv.com/section/energy-environment/news/finland-and-three-other-member-states-launch-a-forestry-lobbying-group/

https://forest.fi/article/former-mep-minister-sari-essayah-to-the-eu-forest-issues-should-not-be-approached-through-the-back-door/#b32c26f2