Meža nozares blakusproduktu klāsts kļūst nozīmīgāks nozares nākotnei

Mežizstrādes blakusproduktu rūpnieciska izmantošana nozīmē arī to, ka mežizstrādes rezultātā iegūtajiem kokmateriāliem tiek rasts pilnīgāks un rentablāks pielietojums. Rakstā uzskaitīti seši produkti, kuru izgatavošanas pamatā ir meža nozares blakusprodukti un kuri aizstāj fosilās izejvielas.

No kartona ražotnes līdz labības un... laukiem

Metsä Board, Metsä Group meitasuzņēmums, un Soilfood Oy kartona ražošanas blakusproduktus pārvērš augsnes uzlabotājos. Uzņēmumu kopīgi ražotais augsnes uzlabotājs, kā pamatā ir koksnes šķiedra, palielina organisko vielu saturu aramzemē, uzlabo ūdens aizturēšanu, kā arī piesaista augsnē oglekli. Augsni uzlabojošās šķiedras palīdz aizsargāt ūdensteces, jo tās līdz pat 50% var samazināt fosfora izskalošanos no laukiem. Soilfood divas reizes dienā no Metsä Board kokzāģētavas savāc ražošanas atlikumus, tie tiek izmantoti arī enerģijas ražošanā, ainavu veidošanā un zemes darbos, piemēram, trokšņu barjeru veidošanā un atkritumu poligonu labiekārtošanā.

“Pēdējos gados pieprasījums pēc pārstrādātām barības vielām un augsnes uzlabošanas līdzekļiem ir pieaudzis. Pašlaik tirgus paplašināšanos, galvenokārt, ierobežo izejvielu pieejamība,” paziņojumā presei norādījis Soilfood komercdirektors Sampo Jernefelts.

Abu uzņēmumu sadarbība sākās saistībā ar Somijas Dabas resursu institūta (Luke) pētniecības projektu, kura mērķis ir samazināt barības vielu izskalošanos no laukiem uz ūdenstecēm.

Akumulatoru ražošana iesoļo “bio” laikmetā

Akumulatoru ražošanā drīz lielāko daļu baterijām nepieciešamā anoda materiāla varēs ražot no bioloģiskas izejvielas – sausās ogles. To ražo no lignīna, kas ir celulozes ražošanas procesa blakusprodukts un viens no lielākajiem atjaunojamā oglekļa avotiem pasaulē. Kotkā Somijas dienvidu piekrastē darbojošamies Stora Enso rūpnīca Sunila ir pasaulē lielākā lignīna ražotāja. Vēl pavisam nesen celulozes blakusproduktus, piemēram, lignīnu, dedzināja enerģijas iegūšanai.

Lignīns aizstāj neatjaunojamo grafītu, ko izmanto baterijās. Lignīna akumulatoru var uzlādēt 2-3 reizes ātrāk nekā parasto grafīta akumulatoru. Jaunā tehnoloģija nodrošina arī lielāku enerģijas blīvumu, samazinot uzlādes nepieciešamību un līdz ar to arī uzlādes punktu skaitu, un tiem nepieciešamo tehnoloģiju daudzumu. Tiek lēsts, ka 2030. gadā anodu materiālu pieprasījums Eiropā būs aptuveni viens miljons, bet pasaulē – četri miljoni tonnu gadā.

Atjaunojamā enerģija no granulām

Stora Enso granulu rūpnīcā Varkausā, Somijas austrumos, kā arī sešās uzņēmuma ražotnēs Zviedrijā, Latvijā, Igaunijā un Čehijā no kokzāģētavām iegūtos blakusproduktus izmanto granulu ražošanai.

Zāģu skaidas, sausā šķelda un skaidas, kokzāģētavās saražoto šķeldoto kokmateriālu pārpalikumi, tiek pārvērsti granulās, kuras izmanto centralizētajās siltumapgādes stacijās, siltumnīcās un ražošanas uzņēmumos. Tā kā granulas ir atjaunojamā enerģija, to izmantošana siltumapgādē pieaug, tās lieliski var aizstāt fosilos enerģijas avotus, piemēram, ogles un naftu. Granulu ražošanas procesā koksni sasmalcina viendabīgā masā, nepieciešamības gadījumā sajaucot ar cieti un ūdeni, lai uzlabotu to stabilitāti. Granulu galvenā saistviela ir lignīns.

Lignīns saplākšņa līmēšanai

Saplākšņa izgatavošanā uz eļļas bāzes ražoto fenolu līmes sastāvā var aizstāt ar lignīnu. Uzņēmums UPM jau sen izstrādā videi draudzīgāku līmes tehnoloģiju. Saplākšņa izstrādājumu, kas izgatavoti, izmantojot šo tehnoloģiju, īpašības ir līdzvērtīgas tradicionālajām metodēm ražotajiem.

“Izstrādāt līmēšanas tehnoloģiju, izmantojot lignīnu, ir bijis mūsu ilgtermiņa mērķis. Tagad mēs esam panākuši izrāvienu, kas ir nozīmīgākais jauninājums saplākšņa līmju jomā pēdējo piecdesmit gadu laikā,” skaidro Susanna Rinne, UPM Plywood viceprezidente stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos.

Transporta degviela no celulozes rūpnīcas

Vēl viens celulozes procesa blakusprodukts ir neapstrādāts sulfātmetanols, ko var pārstrādāt biometanolā, ko, savukārt, var izmantot kā biodegvielas sastāvdaļu, kas piemērota izmantošanai transportlīdzekļos. Izejvielu ražo Metsä Group Äänekoski rūpnīcā Somijas centrālajā daļā. Tālāk to pārstrādā uzņēmums Weolia, kas līdzās Metsä Group ražotnei būvē biometanola rūpnīcu. Plānots, ka ražošana tur sāksies 2024. gadā.

“Dažkārt uzskata, ka celulozes rūpniecība ir ļoti konservatīva, lai gan celulozes ražošana patiesībā veicina idejas jauniem produktiem, piemēram, tādiem, kuru pamatā ir bioķīmiskie produkti,” Metsä Group klientu žurnālam Fibre stāsta Mikaels Lagerbloms, Metsä Fibre viceprezidents (atbildīgs par pārdošanu Eiropā).

Etiķetes no celulozes ražošanas procesa atlikumiem

UPM izgatavoto etiķešu izejvielas tapušas no celulozes ražošanas procesa atlikumiem. Etiķešu materiālam ir tieši tādas pašas īpašības kā fosilajai plastmasai. Etiķešu izejvielu ražošanas procesā tiek izmantots UPM koksnes ligroīns, kas iegūts no taleļļas, kura tiek ražota celulozes procesā. Inovācijas pamatā ir patērētāju pieprasījums pēc iepakojuma, kurā līdz šim tradicionālās fosilās plastmasas aizstāj ilgtspējīgi materiāli.

Meža nozares blakusproduktu klāsts kļūst nozīmīgāks nozares nākotnei