Mēs neganti kļūdījāmies. Kā Vācija uzķērās uz Krievijas enerģijas āķa

Vācija bija spiesta atzīt milzu kļūdu, Eiropas lielvalstij kļūstot pārlieku atkarīgai no Krievijas naftas un gāzes. Kāpēc tas notika?

Svētdien, 1970. gada 1. februārī, Vācijas un Padomju Savienības augstākā līmeņa politiķi un gāzes nozares vadītāji pulcējās viesnīcā Kaiserhof Esenē. Viņi bija ieradušies, lai nosvinētu līguma parakstīšanu par pirmā lielā Krievijas-Vācijas gāzes cauruļvada izbūvi no Sibīrijas līdz Rietumvācijas robežai pie Marktredvicas Bavārijā. Līgums tika noslēgts pēc deviņu mēnešu ilgām intensīvām sarunām par gāzes cenu, 1,2 milj. t vācu cauruļu izmaksām, ko paredzēts pārdot Krievijai, un kredīta nosacījumiem, ko Maskavai piedāvāja 17 Vācijas banku konsorcijs. Apzinoties Krievijas saistību neizpildes risku, Vācijas banku galvenais finanšu sarunu vedējs Frīdrihs Vilhelms Kristianss (Friedrich Wilhelm Christians) rīkojās piesardzīgi un lūdza federālās valdības aizdevumu, paskaidrojot: Es nedaru salto bez drošības tīkla, jo īpaši, ja metu to uz trapeces. (...)
Izmantota Francesco Ungaro fotogrāfija