Labi zināmas savvaļas ogas var izmantot cīņā ar nopietnu problēmu

Somijas VTT Tehniskās pētniecības centrā veiktajā pētījumā atklāts, ka savvaļas ogas – avenes, smiltsērkšķi, mellenes, zemenes, lācenes un brūklenes – satur antibakteriālus savienojumus, kas iznīcina kaitīgās baktērijas. Saskaņā ar VTT iegūtajiem datiem tālākai pārstrādei vispiemērotākās ir avenes, jo pēc sulas ekstrakcijas pāri paliek pietiekami daudz gan miziņu, gan sēklu. Neliels daudzums ogu ekstrakta ir jo īpaši iedarbīgs pret slimnīcās sastopamajām bīstamajām MRSA baktērijām. Tas varētu ļaut samazināt arī antibiotiku lietošanu, nevājinot to iedarbību. Aveņu ekstraktu var izmantot gan kā izejvielu pārtikas un kosmētikas rūpniecībā, gan arī medicīnas vajadzībām, piemēram, aerosolos, krēmos, transdermālos plāksteros un brūču pārsējos.

“Šo produktu (ekstraktu) varētu it vienkārši izmantot slimnīcās, piemēram, izsmidzinot uz pacienta ādas pirms operācijas,” vēstulē portālam forest.fi norāda VTT vecākais pētnieks Panu Lahtinens (Panu Lahtinen) un asociētā profesore, vecākā padomniece Kirsi-Marja Oksmane-Kaldenteja (Kirsi-Marja Oksman-Caldentey).

Novēršot bīstamo mikrobu savairošanos uz cilvēka ādas, ogu ekstrakti nekaitē tur esošajām labvēlīgajām baktērijām. Pēc P. Lahtinena teiktā, iepriekšējie pētījumi šo novērojumu apstiprina. VTT savvaļas ogas ir pētītas vairāk nekā 20 gadus.

Meža avenes (Rubus idaeus) ir samērā plaši izplatītas un labi pazīstamas Eiropas ziemeļu daļā. Somijā tās ir sastopamas līdz pat Oulu reģionam valsts vidienē, vietumis pat vēl tālāk uz ziemeļiem. Avenes aug ar zālājiem bagātos un mitros mežos, grāvju, strautu un upju tuvumā, mežmalās, arī izcirtumos un ceļmalās.

Antibakteriālie savienojumi aizsargā pret pelējuma sēnītēm

Dabiskajā vidē antibakteriālo savienojumu “uzdevums” ir aizsargāt ogu sēklas no, piemēram, pelējuma sēnīšu “uzbrukumiem” pirms dīgšanas. Tie paši savienojumi novērš bīstamu mikrobu attīstību uz cilvēka ādas. Antibakteriālos savienojumus var iegūt, neizmantojot kaitīgus šķīdinātājus. VTT šim nolūkam ir patentējis videi draudzīgu tehnoloģiju. Panu Lahtinens stāsta, ka produkts, kas izstrādāts no ogām un nanocelulozes, ir pilnībā bioloģisks.

“Ātri iedarbīgs ķirurģiskais aerosols un pārsējs ir balstīts mūsu izstrādātajā ražošanas procesā, kurā nanocelulozes plēve un poras tiek piesūcinātas ar ogu ekstraktu, lai izvairītos no antibakteriālo savienojumu aizturēšanas šķiedrās,” stāsta P. Lahtinens.

Nanocelulozes šķiedras, kas iegūtas, sasmalcinot parasto celulozi, ir ļoti, ļoti sīkas – dažu nanometru garumā (aptuveni simttūkstošā daļa papīra biezuma). Tā kā nanoceluloze ir dabisks materiāls, tā ir saderīga ar cilvēka šūnām un audiem, atgrūšana nav novērota. Līdzīgus savienojumus var ražot, kultivējot augu šūnas, svarīgi piebilst, ka tādā gadījumā ogu ražas svārstības neietekmētu ražošanu.

“Nepieciešama papildinformācija, jo īpaši no toksikoloģiskajiem testiem, kādi iepriekš veikti ar lāceņu sēklu ekstraktu. Dažus testus varētu veikt arī pašreizējā ES projektā InnCoCells. Lēšam, ka šāda produkta nonākšana tirgū prasīs vismaz 1,5-2,5 gadus, jo mūsu mērķis ir apstiprinājums ekstrakta izmantošanai medicīnā,” raksta P. Lahtinens un K. Oksmane-Kaldenteja.

Abi pētnieki un viņu komanda meklē uzņēmumu, kas varētu sadarboties vai pievienoties VTT, lai attīstītu šo projektu komercializācijas virzienā.

Jāpiebilst, ka pētījumu gaitā konstatēts, ka antibakteriālas īpašības piemīt ne tikai meža ogām, bet arī daudzām koku sugām, proti, Jyväskylä universitātē tapušajā un aizstāvētajā doktora darbā secināts, ka, piemēram, no priedes, egles, bērza, ozola, eikalipta un alkšņa iegūti ekstrakti uzrāda dabisku pretvīrusu aktivitāti uz dažādām virsmām.

Pasaules Veselības organizācija desmit būtiskāko starptautisko veselības problēmu sarakstā ir iekļāvusi pret antibiotikām rezistentas baktērijas.

MRSA baktērijas, kas pazīstamas kā “slimnīcās iegūtas baktērijas”, izraisa arvien vairāk brūču infekciju, kas ļoti grūti ārstējamas.

Somijā aptuveni piektā daļa iedzīvotāju, pašiem nezinot, ir MRSA baktēriju nēsātāji. Ja baktērija iekļūst brūcē, kas radusies ādas bojājuma vai medicīniskas operācijas rezultātā, sekas var būt letālas.

https://forest.fi/article/tuttu-metsamarja-vadelma-vastaa-globaaliin-uhkaan/
https://www.vttresearch.com/en/news-and-ideas/berry-extracts-and-nanocellulose-bioactive-skin-sprays-and-surgical-dressings
https://jyx.jyu.fi/handle/123456789/93421