Krievijas uzbrukums Ukrainai mežu kopšanu Somijā spēji padarījis par ļoti nozīmīgu faktoru energoapgādē

Skaidrs, ka Somijas meži netiek audzēti, kopti un apsaimniekoti tieši enerģijas ražošanas vajadzībām. Enerģijai izmantotā koksne ir cirsmu, mežsaimniecības un mežrūpniecības blakusprodukts.

Izejvielu mežos ir pietiekami daudz, lai apmierinātu gan enerģijas ražošanas, gan mežrūpniecības vajadzības, toties problēmu radīs rentabla enerģētiskās koksnes iegūšana.

“Ar kokmateriālu piegādēm viss būs kārtībā, ja vien spēsim šos kokmateriālus izvest (dabūt) no meža, pretējā gadījumā var rasties problēmas”, skaidro Somijas Mežu centra bioenerģijas un bioekonomikas eksperts Kiosti Turkija (Kyösti Turkia).

Krievijas uzbrukums Ukrainai atstāj iespaidu uz Somijas meža nozari. Skujkoku apaļkoksnes imports no Krievijas apstājās jau pirms šīs agresijas, Krievijas noteiktās izvedmuitas dēļ. Februārī pēkšņi beidzās centralizētajās siltumapgādes stacijās izmantotās Krievijas enerģētiskās koksnes šķeldas imports.

Jaunā situācija enerģētiskās koksnes sakarā pievērš uzmanību tiem valsts jaunajiem mežiem, kam nepieciešama kopšana. Vairāk nekā pusi no mežā iegūtās enerģijas Somijā ražo no maza diametra kokmateriāliem, ko iegūst, retinot jaunaudzes.

“Mežos, kuros nepieciešams veikt retināšanu, ir ievērojamas enerģijas rezerves”, norāda Kiosti Turkija. “Mums ir jāturpina kopšana, apsaimniekošana un iepirkumi Somijā un jāizdomā, kā koncentrēt kopšanas cirtes vietās, kur ļoti nepieciešama retināšana; tieši tur šobrīd ir potenciāls.”

Jaunaudžu kopšana ir atstāta novārtā

Saskaņā ar pēdējo (12.) valsts meža inventarizāciju Somijā ir 800 000 ha meža, kur jaunaudžu kopšana ir atstāta novārtā.

“No tiem 460 000 ha iegūt enerģētisko koksni būtu saprātīgi. Platību apjoms, kā redzams, ir liels”, stāsta K. Turkija. Vēl Somijā ir 900 000 ha meža, kam steidzami nepieciešama pirmā retināšana. Atsevišķos mežos saprātīga izvēle ir arī enerģētiskās koksnes ieguve, kaut gan, kā zināms, pirmajā retināšanā iegūst arī šķeldu un pat mazākus baļķus.

Meži ir jākopj efektīvi arī tad, ja to kopšana stādu stadijā ir aizkavējusies. Jaunaudžu kopšanas metodes jādažādo, jāattīsta mežizstrāde. Ja spēsim atrisināt šīs problēmas, mūsu rīcībā būs daudz izejvielu. Somijas Mežu centrs iesaka agrīnu kopšanu veikt audzēs, kuru augstums nepārsniedz trīs metrus.

2020. gadā, pamatojoties uz Ilgtspējīgas mežsaimniecības finansēšanas likumu, atbalstu agrīnai meža kopšanai saņēma gandrīz 42 000 ha privātīpašnieku. Jāuzsver, ka mērķis ir sasniegt ap 70 000 ha gadā.

Enerģētiskās koksnes teritoriju atrašanās vietas ir zināmas

Neveicot savlaicīgu jaunaudžu kopšanu, kvalitatīvu baļķu vietā var iegūt maza diametra vai nekvalitatīvu koksni. Somijas Mežu centra apkopotie meža resursu dati rāda to teritoriju atrašanās vietas kartē, kurās ir pieejama enerģētiskā koksne. Šāds pakalpojums ir brīvi pieejams visiem interesentiem. “Mēs zinām, kur nav veikti meža kopšanas darbi un kur varētu būt pieejama enerģētiskā koksne.” Koksnes pircēji un ieguves organizācijas var pieprasīt informāciju, noskaidrojot, kam attiecīgais mežs pieder. Dati ir pieejami, pamatojoties uz Somijas Mežu informācijas likumu.

Mudinājumu mežu īpašniekiem veikt retināšanu ir izteicis uzņēmums “Stora Enso” informācijā plašsaziņas līdzekļiem marta vidū. Uzņēmums uzsvēra, ka meža retināšana īpaši nodrošina šķeldas ieguvi. “Šis ir īstais brīdis, lai veiktu kavētos retināšanas darbus un noslēgtu darījumus par saviem kokmateriāliem. Tas nodrošinās koksnes piegādi Somijas kokzāģētavām un turpinās to darbību”, uzņēmuma “Stora Enso” informācijā plašsaziņas līdzekļiem sacīja Somijas Koksnes piegādes nodaļas vadītājs Janne Partanens (Janne Partanen).

Pieaugot koksnes patēriņam meža, koksnes izstrādājumu un kokzāģētavu nozarē, palielinās arī koksnes enerģijas ražošanai piemērotu blakusproduktu, piemēram, melnā spirta, pieejamība. “60% masīvkoksnes kurināmā, ko izmanto enerģētikā, nāk no rūpnieciskajiem blakusproduktiem. 40% enerģijas, kas iegūti no koksnes, ir jāsaņem tieši no mežiem, un tā ir visdārgākā meža enerģijas daļa”, norāda K. Turkija.

ES regulējumā ir uzsvērts kaskādes princips, citiem vārdiem sakot, koksne, pirmkārt, jāpārstrādā augstvērtīgiem mērķiem un tikai pēc tam jāizmanto enerģijas ieguvei. “Noteikumos atbalstītais virziens ir enerģijas iegūšanai izmantot mežsaimniecības blakusproduktus”, skaidro K. Turkija.

Loģistikas ķēdēm ir nepieciešama racionalizācija – ir vajadzīgas labākas subsīdijas

Kiosti Turkija uzskata, ka jauno mežu kopšana un neliela diametra koksnes ieguve tajos atbilstoši tirgus nosacījumiem nav viegla. Izmaksas ir noteicošais faktors tam, kur iegūt enerģētisko koksni. Visizdevīgāk ir ražot šķeldu, enerģētiskās koksnes cena pieaugs līdz ar pieprasījumu. Pēc K. Turkijas domām, valsts atbalsta pieejamības palielināšana ilgtspējīgai mežsaimniecībai būtu jāpārvērtē, ņemot vērā jauno pieprasījuma situāciju. Taču ar šo palīdzību vien nepietiks, lai paātrinātu enerģētiskās koksnes iepirkšanu. Šobrīd vissvarīgāk būtu nodrošināt netraucētu enerģētiskās koksnes loģistikas ķēdi. Siltumcentrālēs nepieciešami biotermināli izejvielu uzglabāšanai. Nepieciešami arī meža tehnikas operatori, kuri prot strādāt jaunajos mežos.

“Mums jāspēj uzlabot mežizstrādes kvalitāti, lai meža īpašnieki būtu apmierināti. Sastādīt ar enerģētiskās koksnes iepirkumu palielināšanu saistīto problēmu un risinājumu sarakstu nav grūti,” skaidro K. Turkija, norādot, ka visiem enerģētiskās koksnes vērtības ķēdes dalībniekiem ir jāgūst peļņa, arī tiem, kas veic mežizstrādi. Jāuzsver, ka šos uzņēmējus būtiski ietekmē augstās mežizstrādes izmaksas un zemā rentabilitāte, jo tieši no meža iegūtā enerģētiskā koksne ir visdārgākā.

Degvielas cenas ir krasi kāpušas. Vieglās dīzeļdegvielas cena aptuveni divu gadu laikā ir dubultojusies, bet dīzeļdegvielas cena ir palielinājusies par 70%. “Rezultātā tiem, kuri pērk centralizēto siltumenerģiju, var nākties maksāt nedaudz vairāk, lai nodrošinātu piegāžu drošību.”

ES prasības palielina no koksnes iegūtās enerģijas nozīmīgumu

Kā situāciju ietekmēs iespējamie jaunie ES vides mērķi, plāni un stratēģijas?

“Pašreizējā krīzes situācijā Somijas enerģijas piegādes drošība ir kļuvusi par problēmu, kuru nedrīkst ignorēt, neskatoties uz klimata mērķiem. Piemēram, kūdras izmantošanai enerģijas ieguvē jāpazūd daudz lēnāk: ja un kad mēs vēlēsimies... nodrošināt siltumu savās mājās. Situācija ir mainījusies diezgan pēkšņi, valda liela neskaidrība”, norāda K. Turkija. Viņš prognozē, ka ES enerģētikas mērķos lielāku nozīmi iegūs no meža koksnes iegūtā enerģija, kālab Somijā palielināsies atjaunojamās enerģijas īpatsvars. Vairāk nekā 70% atjaunojamās enerģijas Somijā tagad tiek ražoti, izmantojot koksnes kurināmo.

Tai pašā laikā ES mežu izmantošanas pārvaldība un regulējums kļūst arvien stingrāks. ES gatavo ilgtspējības direktīvas, kuru saturu “ietekmē bažas” (ne fakti!) par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. ES tiesību aktu un ilgtspējības kritēriju ietekme uz meža enerģijas izmantošanas potenciālu nākotnē noteikti ir rūpīgi jāizvērtē, norāda Kiosti Turkija.

“Pagaidām Somijai nav sīkas un skaidras informācijas par taksonomijas saturu, bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un bioloģiskās daudzveidības kritērijiem. Tie pašlaik tiek tikai formulēti. K. Turkija norāda, ka ekoloģisko ilgtspēju var nodrošināt arī mežizstrādes laikā, ja tiek ievēroti meža apsaimniekošanas ieteikumi un meža sertifikācijas kritēriji. Bioloģiskā daudzveidība tiks ņemta vērā līdzīgi kā citās mežizstrādes darbībās.”
Tulkojums no angļu valodas. Grafiskajā attēlā redzamo datu avots - Somijas Dabas resursu institūts.

Krievijas uzbrukums Ukrainai mežu kopšanu Somijā spēji padarījis par ļoti nozīmīgu faktoru energoapgādē