Kas notiek ar emisijām Vācijā?

Enerģētikas pārejas domnīcas Agora Energiewende eksperti ir aprēķinājuši, ka Vācijas emisijas 2025. gadā tikai nedaudz samazinājušās. Ēku un transporta radītais piesārņojums Vācijā ir kavējis t.s. kopējo klimata progresu. Emisiju samazināšanas tempa palēnināšanās, savukārt, aktivizēja prasības pēc stingrākiem valdības pasākumiem vēl pirms galvenās Klimata rīcības programmas akceptēšanas, kuras mērķis ir veicināt Vācijas atgriešanos uz klimata mērķu sasniegšanas ceļa.

Saskaņā ar domnīcas aprēķiniem, emisijas Vācijā samazinājās tikai par 1,5% (jeb 9 miljoniem tonnu) – līdz 640 miljoniem tonnu. Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar 2024. gadu samazināšanās temps ir krities vairāk nekā divas reizes, gada pārskatā norāda Agora Energiewende.

“Klimata aizsardzība pagājušajā gadā palēninājās,” uzsvēra Jūlija Blēziusa, domnīcas Vācijas programmas vadītāja, norādot, ka lēnā pāreja uz klimatam draudzīgām tehnoloģijām ēkās un transportā pirmo reizi ir skaidri ietekmējusi kopējo bilanci. Kā liecina Agora Energiewende aprēķini, emisijas abos sektoros 2025. gadā pieauga, kas attiecīgi parādīja, ka Vācija nav “uz pareizā ceļa”, lai sasniegtu 2030. gada klimata mērķus. Iepriekšējos gados ievērojamais emisiju samazinājums elektroenerģijas nozarē kompensēja lēno progresu transporta un ēku nozarē. Saskaņā ar aprēķiniem emisijas ēkās palielinājās par 3,2% salīdzinājumā ar 2024. gadu, bet transporta emisijas – par 1,4%. Eksperti gan uzsvēra elektromobiļu un siltumsūkņu pārdošanas apjomu pieaugumu, norādot uz iespējamo emisiju samazinājumu nākotnē.

Pagājušā gada kopējā emisiju samazināšanās daļēji bija saistīta ar zemāku ražošanas apjomu Vācijas energoietilpīgajā rūpniecībā ilgstoša zemā pieprasījuma un sarežģītu globālo tirgus apstākļu dēļ. Tas notika arī saistībā ar rekordaugstu saules enerģijas ieguves apjomu. Agora Energiewende eksperti uzsver, ka emisiju samazināšanās rūpniecībā “būtībā ir slikta ziņa”, jo tā ir ekonomiskā vājuma, nevis klimata rīcības progresa rezultāts.

Saskaņā ar datu analīzi, atjaunojamo energoresursu daļa Vācijas kopējā elektroenerģijas patēriņā 2025. gadā pieauga tikai par aptuveni vienu procentpunktu – līdz 55,3%. Lēns vējš ietekmēja vēja enerģijas ražošanu, šos zaudējumus kompensēja spēcīga saules enerģijas ražošana, ko veicināja tehnoloģijas straujā izplatība un saulaino stundu daudzums.

Agora Energiewende aprēķini kopumā apstiprināja iepriekšējo ziņojumu, ko bija izstrādājuši pētniecības institūta Fraunhofer ISE zinātnieki, kas atjaunojamo energoresursu daļu novērtēja 55,9% apmērā. Tomēr, Fraunhofer ISE koncentrējas uz atjaunojamo energoresursu daļu publiskajā tīklā, bet Agora Energiewende dati ietver arī rūpniecības objektus, kas ražo elektroenerģiju izmantošanai uz vietas.

Klimata aktīvisti kritizē vācu valdību

Kā ierasts, vides aktīvisti valdību kritizē, palielinot spiedienu uz valdību, lai tā ilgi gaidītajā Klimata rīcības programmā, kas paredzēta, lai paātrinātu Vācijas klimata mērķu sasniegšanu, iepazīstinātu ar reālām klimata rīcības stratēģijām apkures un transporta jomā. Vācijas Klimata rīcības programmu plānots iesniegt līdz šī gada martam. Piemēram, Greenpeace apsūdzēja vācu valdību par pārejas palēnināšanu abos sektoros. Aktīvisti uzsvēra, ka valdība, dodot nepareizus solījumus par iekšdedzes dzinējiem un gāzes katliem, esot “ievilkusi iedzīvotājus fosilā kurināmā cenu slazdā”. Vides aktīvisti pauž skaļu kritiku, ka Vācijas valdība ir apsolījusi mainīt esošo politiku, kas virza pāreju uz klimatam draudzīgu apkuri. Vācija, kopā ar Itālijas valdību, Eiropas Savienībā virza iniciatīvu, lai atvieglotu 2035. gada aizliegumu pārdot jaunus ar benzīnu un dīzeļdegvielu darbināmos automobiļus. Arī šī iniciatīva, protams, tiek nikni kritizēta vides NVO paziņojumos.

“Elektriskie automobiļi un siltumsūkņi jau sen ir pieejami un pēdējā laikā to pārdošanas rādītāji ir labi. Federālajai valdībai ir jānostiprina, ne jāvājina, šie panākumi gaidāmajā Vācijas Klimata rīcības programmā,” uzsver Greenpeace. Piemēram, Pasaules Dabas fonda Vācijā vadība norāda, ka nevajag atcelt pakāpenisku atteikšanos no automašīnu iekšdedzes dzinēju izmantošanas un arī apkures likums esot jāpapildina, jo “pasākumi ilgtspējīgai transporta un būvniecības nozarei ir jāpaplašina.”