Karš Ukrainā un tā ietekme uz Vācijas enerģētikas un klimata politiku

Karš Ukrainā liek Vācijai ļoti radikāli pārskatīt savu enerģētikas politiku, ņemot vērā, ka valsts ir ļoti atkarīga no Krievijas fosilā kurināmā. Pirmā reakcija bija asa, Vācija apturēja strīdīgo Nord Stream 2 cauruļvada projektu, paziņoja par stratēģisko ogļu un gāzes rezervju izveidi, apņēmās būvēt termināļus sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importam un piekrita atbalstīt Krievijas banku izslēgšanu no SWIFT maksājumu sistēmas. Valdība arī apņēmās paātrināt pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, lai kļūtu neatkarīgāka no enerģijas importa. Šajā rakstā ir atspoguļoti galvenie notikumi, kas saistīti ar Vācijas reakciju uz karu enerģētikas un klimata jomā.

A. Merkeles valdība atstāja Vācijā enerģētikas politikas "katastrofu"

Bijusī Vācijas valdība kancleres Angelas Merkeles vadībā ir atstājusi valsti ar "katastrofu" enerģētikas politikā, kas tagad valstij izmaksā dārgi, debatēs Minhenē, par kurām ziņo Zeit Online, sacījis Zaļo partijas lauksaimniecības ministrs Cems Ozdemirs (Cem Özdemir). "Mēs esam mantojuši katastrofālu situāciju," sacīja ministrs, apgalvojot, ka "nav laba ideja ļaut noziedzniekam vārdā Vladimirs Putins segt 60% gāzes piegāžu". C. Ozdemirs skaidroja, ka bijušās valdības koalīcijas enerģētikas politika būtu "jāpārvērtē", skaidri neminot ne A. Merkeles, ne pašreizējā kanclera Olafa Šolca Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) nozīmi. "Man būtu liels kauns, ja es būtu kādam atstājis valsti šādā stāvoklī," piebilda C. Ozdemirs.