Kāpēc “olivīna mežs” Norvēģijā ir tik īpašs?

Norvēģijā ir tikai daži kvadrātkilometri “olivīna meža”. Tas atrodas rietumu krastā starp Sunnmeri un Nordfjordu; lielākā daļa meža atrodas Bjerkdālenas Voldā. Saskaņā ar Norvēģijas Vides aģentūras datiem, t.s. olivīna mežs ir ļoti īpašs dabas objekts, kas ir nopietni apdraudēts. Meža īpašo un atšķirīgo “raksturu” nosaka augšanas apstākļi – tas aug uz klintīm, kas satur minerālu olivīnu. Priedes uz olivīnu saturošā klintāja aug augstas un krāšņas. Tas pats attiecas uz virkni citu, arī ļoti īpašu sugu. “Līdzīgus augšanas apstākļus vēl var atrast Urālos un Jaunzēlandē,” uzsver Tors Eriks Brandrūds, Norvēģijas Dabas pētījumu institūta (NINA) pētnieks.

Kas ir olivīns?

Vārds “olivīns” attiecas gan uz minerālu, gan uz klinti, kas ir reti sastopams klinšu veids, kurš veidojas dziļi zemes garozā. Olivīns ir viens no Norvēģijas svarīgākajiem rūpnieciskajiem minerāliem. Saskaņā ar Norvēģijas Ģeoloģiskās izpētes datiem, norvēģi nodrošina aptuveni pusi no pasaulē iegūstamā olivīna apjoma. Minerāls satur lielu daudzumu dzelzs un magnija, arī retākus elementus, piemēram, hromu, kobaltu un niķeli. Olivīns ir sūnzaļā krāsā, tas ir populārs kā dārgakmens rotu izgatavošanā, to izmanto lietās, kam jāiztur liels karstums, piemēram, kamīnu un kausēšanas krāsnīm paredzēto ķieģeļu ražošanā.

Daudzus gadus Norvēģijā plaši izmantoja olivīna smiltis, kas labi absorbē smagos metālus, tās lieti noder, lai pārklātu piesārņotās vietas vecās raktuvēs, šautuvēs un ostās.

Priedes, sēnes un papardes

“Olivīna meži” aug ar magniju un dzelzi bagātā pamatklintājā. Tā kā šajos mežos lielākoties aug priedes, tos sauc par olivīna priežu mežiem, kuros sastopamas arī papardes, ko pētnieki sauc par olivīna indikatorsugām, piemēram, brūnā paparde (Asplenium adulterinum), zaļā paparde un spīdošā paparde. Tās ir sugas vai šķirnes, kas daļēji vai pilnībā ir saistītas ar olivīnu saturošu augsni. Raksturīga olivīna priežu mežu iezīme ir atklātas klintis, kas nodrošina bagātīgu bioloģisko daudzveidību.

“Olivīna mežā” sastopamas sarkanās helleborīnes – orhidejas ar purpursarkaniem ziediem, kas labi aug kaļķainā augsnē, arī citas retas orhidejas. Pateicoties bagātīgajam magnija daudzumam, kas rada kaļķim līdzīgu efektu, šais mežos aug arī sēnes.

Apdraudēts mežs

Kad 2025. gada beigās Norvēģijas Bioloģiskās daudzveidības informācijas centrs publicēja jauno Sarkanās grāmatas dzīvotņu sarakstu, 40% no tām tika klasificētas kā apdraudētas. “Olivīna mežs” šajā grāmatā netika iekļauts.

“Žēl, jo mums ir nepieciešamas visas zināšanas par šī apdraudētā meža stāvokli,” norāda Tors Ēriks Brandrūds. “Olivīna meži ir unikāli, daudzveidīgi un ir vieni no visvairāk apdraudētajiem meža biotopiem Norvēģijā, kur, iespējams, nav cita meža veida, kas būtu tikpat lielā mērā skarts kalnrūpniecības un citu zemes izmantošanas pasākumu dēļ.”

Starptautiska atbildība

Olivīna meži ir klasificēti kā biotopa veids, kas jāapsaimnieko īpaši rūpīgi saskaņā ar īpašām vadlīnijām. T. Ē. Brandrūds uzskata, ka Norvēģija ir starptautiski atbildīga par šo mežu aizsardzību. Galvenos apdraudējumus rada kalnrūpniecība, mežizstrāde un ceļu izmantošana. Rūpniecības sektors vēlas iegūt olivīnu, smagā transporta pārvietošanās ietekmē vidi. Papildu spiedienu rada ganības un invazīvo sugu izplatība. “Draudi patiesībā ir diezgan nopietni,” norāda T.Ē. Brandrūds, uzskatot, ka olivīna meži, visticamāk, jāiekļauj īpaši apdraudēto teritoriju sarakstā.

Atšķirības olivīna priežu mežos

Daži “olivīna meži” tiek uzskatīti par bagātiem, citi – nabadzīgiem. Nabadzīgajos mežos sugu daudzveidība ir mazāka, jo humusa slānis ir biezs, un pamatklintājs atrodas dziļāk. Šīs teritorijas līdzinās “parastiem” priežu mežiem. Bagātajos olivīna mežos, savukārt, ir liela sugu daudzveidība, jo auglīgais slānis ir plānāks. Dažās vietās klints ir atklāta, tieši tur aug papardes, sēnes un orhidejas. “Svarīgi ir saglabāt bagātos olivīna mežus ar to īpašo “neatkārtojamo daudzveidību”,” uzsver Tors Ēriks Brandrūds.