Kāpēc ierobežojumi "slepus" kaitē Amazones lietus mežiem?

(Tulkojums no angļu valodas)

Debesīs redzam mazāk lidmašīnu, uz ceļiem - mazāk automašīnu: Covid19 ierobežojumi ir devuši labumu videi. Kāpēc šī situācija kaitē tropiskajiem lietusmežiem?

Tropiskajos mežos mīt daudz cilvēkam nezināmā, kas var radikāli ietekmēt mūsu dzīvi. Spēja sadzīvot ar šiem mežiem noteiks turpmāko, pasteidzinot vai palēninot pandēmijas izplatīšanos un klimata pārmaiņas. BBC Travel un Future Planet pētī cilvēka un meža attiecību divas puses.

Pirmajā brīdī, šķiet, dažnedažādie ierobežojumi, kas daudzus attur iziet ārpus mājas, var būt videi ļoti labvēlīgi. Ir samazinājies piesārņojums pilsētās, pilsētu teritorijās arvien biežāk sastopami savvaļas dzīvnieki, daudzviet būvē jaunus veloceliņus. Lieliski!

Par pasaules tropisko mežu reģioniem ir cits stāsts. Vides institūcijas ir ziņojušas par ierobežojumu laikā novēroto mežu izciršanas*, malumedniecības, dzīvnieku tirdzniecības un nelegālas derīgo izrakteņu ieguves pieaugumu. Kā apgalvo vides eksperti, tendences ir satraucošas, un... varētu būt grūti tās mainīt.

Kā uzskata Conservation International izpilddirektora vietnieks Sebastiāns Troengs (Sebastian Troeng), “situācija pilsētās un piepilsētās saistībā ar ierobežojumiem un ar tiem saistītajiem pasākumiem atšķiras no situācijas, kas šajā saistībā ir izveidojusies lauku rajonos.”

S. Troengs apgalvo, ka ir pāragri publiskot detalizētus datus par problēmas mērogu kopš ierobežojumu sākuma, taču viņa pārstāvētā organizācija gandrīz ik dienu saņem ziņojumus par pastiprinātu mežu ciršanu. Brazīlijā un Kolumbijā vērojams nelegālas mežizstrādes un izrakteņu ieguves pieaugums; Filipīnu iestādes ir ziņojušas par nelegālu mežizstrādi un savvaļas dzīvnieku tirdzniecību; no Kenijas saņemti ziņojumi par malumedniecību (tostarp ziloņkaula ieguvei), kā arī kokogļu ražošanas pieaugumu, kas kopš 2018. gada ir nelikumīga; Kambodžā ir palielinājusies malumedniecība, nelegāla mežizstrāde un izrakteņu ieguve; līdzīgi ziņojumi ir pienākuši no Venecuēlas un Madagaskaras.

Bažas raisījis arī notiekošais Malaizijā un Indonēzijā, kur mežu izciršanas rādītāji ir visaugstākie Dienvidaustrumāzijā, savukārt, Ekvadorā iedzīvotāju kopienas ir ziņojušas par pieaugošo nelegālo derīgo izrakteņu ieguvi Čoko (Choco) un Amazones lietus mežos.

Indonēzijā strauji izcērt mežus, kas veicina ilgstošu un postošu mežu ugunsgrēku rašanos

S. Troengs uzskata, ka iepriekšminētās tendences var veicināt divi faktori. Pirmais: noziedznieku grupējumi un oportūnisti, kas paplašina savu darbību, izmantojot ierobežojumu dotās priekšrocības, piemēram, sniedz samazinātu mežu uzraudzību un valdības institūciju nevērīgums. Otrais ir ekonomiskais faktors. Cilvēki, kas dzīvo attiecīgajos reģionos, saskaras ar paaugstinātu ekonomisko spiedienu un, lai gūtu pārtiku un ienākumus, ir spiesti vairāk paļauties uz dabu. Madagaskarā un Kambodžā novērota liela migrācija no pilsētām uz laukiem, jo karantīnas laikā cilvēki pilsētās zaudē darbu vai atgriežas mājās, lai būtu kopā ar ģimeni. Tas viss ir radījis papildslodzi vietējai videi.

“Mani pārņem satraukums, gan redzot šīs jaunās tendences, gan apzinoties, ka, atceļot Covid19 ierobežojumus, nekas nemainīsies, jo šīs tendences ir saistītas ar ekonomiskajiem faktoriem. Sagaidu, ka mēs ar tām saskarsimies daudzu gadu garumā,” tā S. Troengs.

Lietus mežu izzušanai ir prognozējamas it nopietnas sekas. Vietējiem iedzīvotājiem tas nozīmē viņu dzīvesveida iznīcināšanu un var izraisīt konfliktu ar likumpārkāpējiem, kas ielaužas viņu teritorijā. Pētījumi liecina, ka lietus mežu ekosistēmu iznīcināšana palielina jaunu patogēnu izplatīšanās iespējas. Šie patogēni var pāriet no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Tas kaitē mūsu spējai tikt galā ar klimata pārmaiņu radītajām sekām, jo tropu mežiem ir noteicoša vieta oglekļa dioksīda absorbēšanai no atmosfēras.

Zaudējumi Amazones baseinā

Vienas no S. Troenga lielākajām rūpēm saistāmas ar Amazones baseinu, kas piedzīvo līdz šim nepieredzētu mežu ciršanu, pastiprinātu derīgo izrakteņu nelegālu ieguvi un Covid19 izplatīšanos Amazones baseina iedzīvotāju kopienās. “Mani ļoti uztrauc vienlaicīga vairāku negatīvu faktoru ietekme.”

Pieaugošais ziņojumu skaits par mežizstrādes apjomu pieaugumu Amazones baseinā Covid19 ierobežojumu laikā liecina par Brazīlijas valdības nepietiekamu spēju rīkoties.

2020. gada 28. februārī Brazīlijā apstiprināja pirmo koronavīrusa gadījumu. Kopš tā laika lielākā daļa ekonomikas ir apstājusies, jo valsts un pašvaldības izpildvaras institūcijas īsteno Covid19 ierobežojumus. Toties mežu ciršana gan nav apstājusies. Saskaņā ar valsts kosmosa pētījumu aģentūras INPE (Nacionālais kosmosa pētījumu institūts) datiem lietus mežu iznīcināšana aprīlī pieaugusi par 64%, salīdzinot ar šo pašu mēnesi 2019. gadā. 2020. gada pirmajos četros mēnešos lietus mežu iznīcināšana pieauga par 55%, salīdzinot ar to pašu laiku gadu iepriekš, attīrot no kokiem 1202 kvadrātkilometru lielu platību.

“Mēs redzam, ka cilvēki nebaidās nelegāli cirst mežus, jo, acīmredzot, domā, ka valdība krīzes situācijā ir apjukusi un mežcirtējiem nepievērš uzmanību”, apgalvo Enna Alinkēra (Ane Alencar), Brazīlijas vides organizācijas zinātnes padomes direktore, IPAM. ”Šāda rīcība ir oportūnistisku motīvu vadīta.”

Martā divas valsts vides aizsardzības institūcijas – Ibama (Vides un atjaunojamo dabas resursu institūts) un ICMBio (Chico Mendes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas institūts) – samazināja mežu uzraudzības darbību apjomu. To skaidroja ar mobilitātes ierobežojumiem, kas kavē iestāžu spēju pildīt tām noteiktos uzdevumus, un tās nevar riskēt ar darbinieku vai iedzīvotāju veselību, mēģinot turpināt regulāru pakalpojumu sniegšanu.

Enna Alinkēra apgalvo, ka lielākā daļa nelegālās mežizstrādes 2020. gadā notikusi, sagrābjot zemi sabiedriskā īpašumā. IPAM publiskotie dati liecina, ka 2020. gada pirmajos trīs mēnešos 53% mežizstrādes norisinājās šim mērķim neparedzētās valsts zemju platībās, aizsargājamās teritorijās un Amazones baseina pamatiedzīvotāju apdzīvotajos rajonos, salīdzinot ar 38% pērn (2019). Atmežotās platības, iespējams, tiks pārvērstas par ganībām.

Mežu izciršana Brazīlijā ir pieaugusi kopš pagājušā gada, kad amatā stājās prezidents Žairs Bolsonaru (Jair Bolsonaro). Neilgi pēc zvēresta nodošanas viņš iestājās par Amazones lietus mežu teritoriju attīstības veicināšanu, tai skaitā pamatiedzīvotāju rezervātos, aicinot “atbrīvot vietējos iedzīvotājus no nabadzības”. 2020. gada maijā Ž. Bolsonaru pilnvaroja armiju izvērsties Amazones reģionā, lai novērstu ugunsgrēkus un nelikumīgu mežu izciršanu. Tomēr vides aizstāvji uzskata, ka ilgtermiņā tas problēmas neatrisinās. Enna Alinkēra un citi vides aktīvisti uzskata, ka prezidenta politika ir veicinājusi zemes sagrābšanu, nelegālu izrakteņu ieguvi un mežu izciršanu.

Meža ugunsgrēki

Dabas aizsardzības speciālisti ir noraizējušies, ka pieaugošie mežu zudumi Covid19 ierobežojumu laikā sausajā sezonā Brazīlijā izraisīs vēl lielākus mežu ugunsgrēkus, salīdzinot ar 2019. gadu. Mežu ugunsgrēki Amazones lietus mežos parasti notiek sausajā sezonā, kad cilvēki izmanto dedzināšanu, lai mežu pārvērstu lauksaimniecības zemē. Brazīlijā 2019. gadā bija vērojams ugunsgrēku pieaugums par 84%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2018. gadā. Ugunsgrēku dūmi radīja nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu, izraisot elpošanas ceļu slimības iedzīvotājiem ugunsgrēkiem tuvējās pilsētās.

Līdztekus kokmateriālu iegūšanai Amazones lietus mežu platības tiek atmežotas, lai izmantotu lopkopībai un kultūraugu audzēšanai

Ne mazums Brazīlijas slimnīcu ir pārslogotas, lai nodrošinātu ārstēšanu pacientiem ar Covid-19. 2020. gada maija sākumā valsti pasludināja par jauno, globālo koronavīrusa pandēmijas epicentru. “Tas jau ir murgs, kas trīskāršosies,” prognozē Enna Alinkēra.

Brazīlijas kaimiņvalstī Kolumbijā 2020. gada pirmajos mēnešos arī novērots meža ugunsgrēku skaita pieaugums. Kā ziņo Amazones Zinātnisko pētījumu institūts SINCHI (Amazon Institute for Scientific Research), martā valstī tika reģistrēti 12 953 karstie punkti – termiskās anomālijas, kas norāda uz paaugstinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespēju. Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā 4691 karstie punkti, kas tajā pašā mēnesī tika konstatēti 2019. gadā. Lai gan karstajos punktos ne vienmēr izceļas ugunsgrēki, tajos pastāv ļoti augsts ugunsgrēku risks; zinātnieki secina, ka 93% reģistrēto karsto punktu laika gaitā izceļas mežu ugunsgrēki.

Migels Pačeko (Miguel Pacheco), dabas resursu un iztikas līdzekļu koordinators sadarbībā ar WWF (Pasaules Dabas fonds) Kolumbijā, uzskata, ka Covid19 karantīnas pasākumi nav uzskatāmi par iemeslu karsto punktu skaita pieaugumam, bet tie var problēmu saasināt. Kopš 2020. gada marta beigām, kad Kolumbijā ieviesa ierobežojumus, ievērojami samazinājās bruņoto spēku veikto novērošanas lidojumu skaits. Tas deva iespēju dažādiem grupējumiem izmantot vides kontroles trūkumu un turpināt atmežot platības, lai tās izmantotu lopkopībai, kokas citu kultūraugu audzēšanai, kamēr vien karantīnas pasākumi turpināsies.

Kā apgalvo Migels Pačeko, vides institūcijas ir ziņojušas par nelegālas mežu izciršanas, savvaļas dzīvnieku tirdzniecības un Dienvidamerikas lielo kaķu malumedniecības apjomu pieaugumu kopš karantīnas sākuma.

Kolumbijā Covid19 ierobežojumi ir izraisījuši virkni sociālo pārmaiņu, kuras, savukārt, veicinājušas mežu izciršanu. Lietus mežu iznīcināšana ir radījusi nopietnas bažas jau kopš 2016. gada, kad FARC partizāni un Kolumbijas valdība parakstīja miera līgumu. Kad partizāni pameta viņu iepriekš kontrolēto džungļu teritoriju, tā kļuva pieejama brīvai izmantošanai. Toties citi bruņoti grupējumi un organizētās noziedzības bandas daudzviet ķērās pie lietus mežu platību atmežošanas, lai tās izmantotu lopkopībai, piemēram, Amazones baseina reģionos Kaketā, Metā un Gvavjarē (Caqueta, Meta, Guaviare).

Kolumbijā mežu izciršanas rezultātā rodas aizvien vairāk karsto punktu, kuros, visticamāk, reiz izcelsies mežu ugunsgrēki.

Ierobežojumu ieviešana valstī ir apturējusi dažādu valsts programmu īstenošanu attālajos Amazones džungļu reģionos, no kuriem nav piekļuves skolām, slimnīcām vai citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tas ir radījis papildu vakuumu starp mežu uzraudzības struktūrām, NVO un valdības institūcijām.

“Patlaban viss atrodas sava veida gaidīšanas režīmā, es esmu pārliecināta, ka tikai vēlāk iegūtie dati atklās, kas patiesībā noticis šajās teritorijās,” viedokli pauž Karolīna Gila (Carolina Gil), Ziemeļrietumu Amazones reģionālā direktore, Amazones aizsardzības komandas pārstāve Kolumbijā, kas ierobežojumu laikā strādā no mājām Bogotā. K. Gila liecina, ka jau pirms ierobežojumu ieviešanas ir uzklausījusi ziņojumus, ka apsargi Amazones nacionālajos parkos un aizsargājamās teritorijās ir saņēmuši nāves draudus un pavēles atstāt savus posteņus.

Atgriešanās ceļš

K. Gila apzinās, ka risinājums neatļauto darbību novēršanai nemaz nav vienkāršs. Tas ietver efektīvāku mežu uzraudzības pasākumu ieviešanu no valdības puses, vēršanos pret organizēto noziedzību un programmu izstrādi to kopienu atbalstam, kuras dzīvo lietus mežu reģionos. Arī cilvēkiem, kas dzīvo pilsētās un citās valstīs, ir jāpalīdz saprast tropisko mežu izciršanas sekas, liekot pārdomāt, kāda saistība ar mežu izciršanu varētu būt patērētāju ieradumu apmierināšanai – sākot ar liellopu gaļu un beidzot ar kokaīnu.

“Ir jāpieņem pārdomātāki un stingrāki lēmumi pret mežu izciršanu, kas ne vienmēr aprobežojas ar džungļiem. Tā var notikt arī tajos reģionos, kur tiek pieņemti attiecīgi ekonomiski lēmumi,” brīdina K. Gila.

Raugoties ilgtermiņā, dabas aizsardzības speciālisti ir vienisprātis, ka pasaules tropisko mežu glābšanas risinājums ietver ciešu sadarbību ar vietējām kopienām, dodot tām iespēju būt aktīviem dabas sargiem savās teritorijās.

Atsevišķos gadījumos tas ietver pamatiedzīvotāju tradicionālā dzīvesveida – dzīvot saskanīgā vienotībā ar dabu – atbalstīšanu. Citos gadījumos tā būtu ilgtspējīgu alternatīvu ienākumu plūsmu izstrāde ārpus ekotūrisma projektu ietvariem. Minētā stratēģija gadu gaitā ir kļuvusi par populāru dabas aizsardzības stratēģiju, taču, kā liecina pašreizējā pasaules veselības un ekonomikas krīze, tā ne vienmēr ir uzticama. S. Troengs min iespējamos valdības un vietējo kopienu sadarbības veidus, piemēram, valdība maksā vietējām kopienām par mežsargu darbu, piedalās mežu atjaunošanas projektu īstenošanā vai sadarbojas ar vietējiem iedzīvotājiem, izstrādājot ilgtspējīgus meža produktus, piemēram, medu un tā produktus vai palīdzot novākt bambusu.

Palīdzība vietējiem iedzīvotājiem ilgtspējīgi apsaimniekot lietus mežu zemi ir viens no veidiem, kā palēnināt mežu izciršanu reģionā.

Migels Pačeko informē, ka Kolumbijā mežu izciršanas karstie punkti 2018. gadā ir samazinājušies līdz 70%, kas ir rezultāts vietējo kopienu iesaistei mežu un ainavu apsaimniekošanas programmās. Tā noticis jau iepriekšminētajos Amazones reģionos Gvavjarē un Kaketā.

Runājot īstermiņā, pēc S. Troenga domām, ir svarīgi, lai valdība tropu mežu teritorijas padarītu par prioritārām un joprojām koncentrētos uz konkrētām darbībām. Viņš min divus piemērus, kur tas notiek. Filipīnās valdība, uzzinājusi par pieaugošo nelikumīgo mežu izciršanu, savvaļas dzīvnieku tirdzniecību un zvejniecību valstī, publiski paziņojusi, ka šādas darbības nepieļaus, un ķērās pie šo pārkāpumu apkarošanas. Peru valsts iestāde, kas uzrauga aizsargājamās teritorijas, darbību nav pārtraukusi ne dienu un vajadzības gadījumā veic patrulēšanu un īsteno vides noteikumu ievērošanu, par spīti Covid19.

Svarīgi, lai lēmumu pieņēmēji (lēmēji) visā pasaulē būtu informēti par notikumiem Amazones baseinā un tropu mežu reģiobos citviet, ja viņi domā par resursu ieguldīšanu ekonomikas atjaunošanā. “Šāda iespēja ir,” apgalvo S. Troengs. “Apsvērsim, kā negatīvās tendences varam mainīt cīņā ar klimata pārmaiņām.”

K. Gila uzskata, ka lietus mežu izciršana, visticamāk, netiks novērsta arī, ja tiks atcelti ierobežojumi. Joprojām pastāvēs ekonomiskais spiediens, kā arī iespējas izmantot lietus mežus. Nelegālā ekonomika nereti darbojas ātrāk nekā valdības un NVO iespējas izstrādāt un īstenot dabas aizsardzības stratēģijas. Protams, jo ilgāk nelegālās darbības tropu mežu apgabalos netiks ierobežotas vai izskaustas, jo grūtāk būs novērst kaitējumu šīm ekosistēmām un lietus mežu iedzīvotāju kopienām. Tas rosina pēc iespējas ātrāk domāt par jauniem veidiem, kā cīnīties ar mežu izciršanu gan tropu zonā, gan citās valstīs.
*rakstā ar “mežu izciršanu” domāta atmežošana, mežu platības pārvēršot lopkopībai vai kultūraugiem domātā zemē

Kāpēc ierobežojumi "slepus" kaitē Amazones lietus mežiem?