Kam pieder meža politikas vara – cilvēkiem* vai ekspertiem?

Pašlaik likumi un lēmumi par direktīvām arvien vairāk tiek pieņemti Briselē. Kas notiks tagad, kad ES ir palielinājusi savas ambīcijas ietekmēt dalībvalstu mežu politiku? Par to raksta meža apsaimniekošanas zinātņu doktors un KSLA (The Royal Swedish Agricultural Academy) biedrs Jonass Jakobsons.

Šis ir viedokļraksts, tā autors ir atbildīgs par saviem uzskatiem un secinājumiem.

Jau daudzus gadus valsts parlamentā Riksdagā ir bijis plašs atbalsts Zviedrijas mežu politikai, kuras galvenās iezīmes tika noteiktas 90. gados. Vēlāk valsts iestādes savā darbībā ir rīkojušās saskaņā ar šo politiku. Kas notiek tagad, kad ES ir palielinājusi savas ambīcijas ietekmēt dalībvalstu mežu politiku?

Mūsdienās tiesību akti un lēmumi par direktīvām arvien biežāk tiek izstrādāti Briselē. Detalizētus jautājumus pēc tam formulē dalībvalstu ekspertu pārstāvji. Dalībvalstu parlamenti pēc tam ievieš pieņemto likumu un direktīvu vispārīgās daļas savu valstu tiesību aktos.

Pēc tam dalībvalstu politiķi uzdod savu valdību ekspertiem interpretēt īstenotos tiesību aktus un citas ES tiesību aktu un direktīvu detaļas tā, lai tās atbilstu valsts politikai. Bet Zviedrijas politiķi stāv malā.

Ja mēs skatāmies Zviedrijas konstitūciju, tā regulē Zviedrijas pārvaldes sistēmas pamatus. Tās pirmajā punktā teikts: “Visa valsts vara Zviedrijā nāk no tautas”. Ceturtajā daļā ir teikts: “Konstitūcija nosaka, ka “Riksdags ir galvenais tautas pārstāvis”.

Zviedrijā valdības aģentūras tradicionāli ir ļoti neatkarīgas, kopumā ir acīmredzama nevēlēšanās pieļaut politisku iejaukšanos likumu, direktīvu un tehnisko norādījumu interpretācijā, ko veic valdības eksperti. Tas dod valdības ekspertiem nesamērīgu ietekmi uz ES politikas piemērošanu mūsu valstī.

Spilgts piemērs tam ir ES Biotopu direktīvas īstenošana.

1997. gadā politiķi ar pētnieku atbalstu vienojās par pamatprincipiem, kā saglabāt dzīvotnes, kurām draudēja izzušana ekonomiski racionālā mežsaimniecībā. Šis process bija pārredzams un dokumentēts Vides aizsardzības komitejā (SOU 1997:97). Vides aizsardzības komiteja novērtēja, ka ekonomiski racionālā, bet rūpīgi apsaimniekotā meža ainavā varētu saglabāties 10% no pirmsindustriālās biotopu platības. Turklāt 10% bija jāaizsargā, izveidojot rezervātus vai kādā citā veidā. Kopumā tika secināts, ka ilgtermiņā varētu saglabāties 20% no sākotnējās biotopu platības.

Desmit gadus vēlāk, 2007. gadā, tika izveidotas references teritorijas labvēlīgam aizsardzības statusam saskaņā ar ES Sugu un biotopu direktīvu. Par aprēķiniem un novērtējumiem atbild SLU Sugu datu banka. Tagad tiek apgalvots, ka 20% meža ir jāaizsargā rezervātos vai tamlīdzīgās teritorijās. Tas tiek darīts, neraugoties uz to, ka par pamatu tiek minēts SOU 1997:97 sabiedriskās aptaujas atzinums, kurā secināts, ka jāaizsargā 10%. Turklāt tiek noraidīta iespēja apvienot noteiktu dabas veidu izmantošanu un saglabāšanu.

“Tādējādi references platības varētu būt mazākas, ja biotopu tipus būtu iespējams zināmā mērā atdarināt izmantošanas ietvaros. Tomēr šī iespēja nav novērtēta un ņemta vērā aprēķinos.” (Citāts no ziņojuma, kas tulkots zviedru valodā.)

Pārejam uz 2019. gadu. Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūras ziņojums ES saskaņā ar Sugu un biotopu direktīvas prasībām.

Tagad luksoforā ir ieslēgta sarkanā gaisma, un tā, pamatojoties uz neskaidriem pieņēmumiem, apgalvo, ka trūkst vairāk nekā 2 milj. ha, lai sasniegtu labvēlīgu aizsardzības statusu. Turpmākajiem gadiem tiek prognozēta (veidota) kompakta, negatīva aina par bioloģiskās daudzveidības attīstību Zviedrijas mežos, ko ES birokrātija pārņem ar prasībām mainīt meža izmantošanu.

Šā gada budžeta dokumentos Zviedrijas Meža aģentūra pieprasa ievērojami palielināt resursus, lai īstenotu ES iniciatīvas, piemēram, Atmežošanas regulu, Dabas atjaunošanas regulu un Taksonomijas regulu, pirms tās ir pabeigtas un interpretētas, ņemot vērā Zviedrijas meža politiku. Zviedrijas politiķiem nav kontroles pār ES Sugu un Biotopu direktīvām, tāpēc atbildīgajām valsts iestādēm ir pienākums nevajadzīgi vai pārcentīgi neinterpretēt tās tā, lai neierobežotu demokrātiski pieņemtās politikas īstenošanas iespējas.

Lai to nodrošinātu, ir nepieciešama lielāka politiskā ietekme uz ekspertu iestāžu darbu ar ES tiesību aktiem. Vai to var panākt, nemainot “ministru pārvaldības” koncepciju?
* Autors oriģinālrakstā, atsaucoties uz Zviedrijas konstitūciju, lietojis vārdu “tauta”, kas paskaidrots tekstā. Burtiski tulkojot, latviski šis vārds būtiski mainītu raksta jēgu un nozīmi

Kam pieder meža politikas vara – cilvēkiem* vai ekspertiem?