Indonēzijas oglekļa tirgus nākamajā dekādē sasniegs 4 miljardus dolāru apjomu gadā

Indonēzijā, kur meži aizņem vairāk nekā 120 miljonus hektāru, varētu izveidoties viens no pasaulē lielākajiem oglekļa tirgiem. Indonēzijas oglekļa tirgus tuvākajā desmitgadē varētu sasniegt 258,7 triljonus rūpiju (jeb 4 miljardus ASV dolāru) gadā.

“Indonēzija plāno drīzumā sākt oglekļa emisiju kompensāciju pārdošanu, iestādes patlaban strādā pie esošo starptautisko standartu atzīšanas,” ziņo Reuters. Valsts valdība 2021. gada beigās apturēja oglekļa dioksīda pārrobežu tirdzniecību, tā vietā vēloties piešķirt prioritāti oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanai, izstrādājot plašus noteikumus par oglekļa emisiju tirdzniecību.

Indonēzijas valdība 2023. gadā sāka iekšzemes oglekļa biržas darbību. 2025. gada janvārī birža atļāva pārdot oglekļa kredītu sertifikātus ārvalstu pircējiem, taču visi piedāvātie sertifikāti bija iegūti no enerģētikas projektu oglekļa emisiju samazināšanas.

“Drīzumā tiks sākta tirdzniecība ar mežsaimniecības nozarē privātu uzņēmumu un kopienu apsaimniekotu mežu oglekļa kompensācijām,” norāda Indonēzijas mežsaimniecības ministrs Raja Juli Antoni. Viņa vadītā ministrija prognozē, ka tikai šogad vien oglekļa emisiju kompensācijas tirgū varētu sasniegt 3,2 triljonus rūpiju (jeb 200 miljonus ASV dolāru), nākamajā desmitgadē – no 97,9 triljoniem līdz 258,7 triljoniem rūpiju.

“Valdība ir izvirzījusi mērķi līdz maijam noslēgt savstarpējas atzīšanas nolīgumus starptautiskajiem standartiem Verra, Gold Standard un Plan Vivo,” Reuters sacīja ministrijas pārstāvis. Tas notiek pēc tam, kad daži uzņēmumi pirms 2021. gada noteikumu stāšanās spēkā bija piedāvājuši oglekļa kompensācijas no Indonēzijas dabas projektiem. Uzņēmumiem tika lūgts šos piedāvājumus pārtraukt un pieņemt Džakartas noteikto standartu, ziņo nozares asociācija, kas lobējusi starptautisko standartu atzīšanu.

“Jāatzīst: tas, ko mēs pārdodam, ir neredzams, tāpēc procesam, dalībniekiem un sertifikātiem jābūt skaidriem un tirgum pieņemamiem. Pagaidām, patīk mums tas vai nē, jāatzīst, ka Indonēzijas sertifikāts nav īsti skaidrs,” februārī notikušajā Indonēzijas parlamenta sēdē sacīja Indonēzijas Oglekļa tirdzniecības asociācijas priekšsēdētājs Dr. Riza Suarga.

Jauno tirgu izveidos pēc tam, kad Indonēzija būs izvirzījusi mērķi līdz 2060. gadam vai agrāk sasniegt siltumnīcefekta gāzu emisiju nulles līmeni. Valsts prezidents Prabovo Subianto pagājušajā gadā G20 forumā, optimistiski noskaņots pauda, ka valsts varētu sasniegt šo mērķi pirms 2050. gada.

Indonēzijā ir dažādi mežu veidi

No kopējās mežu platības, kas tiek lēsta aptuveni 120,5 miljonu hektāru apmērā, Indonēzijā ir 19 dažādi mežu veidi. Indonēzijas tropiskie lietus meži ir trešie lielākie pasaulē pēc Amazones un Kongo lietus mežiem. Indonēzijas mangrovju meži un kūdrāji ir lielākie pasaulē, kas padara Indonēziju par vienu no pasaulē lielākajām bioloģiskās daudzveidības valstīm.

Indonēzijas arhipelāgs stiepjas gar ekvatoru. Tas atrodas starp divām kontinentālajām tektoniskajām plātnēm – Eirāzijas plātni un Austrālijas plātni. Atrašanās vieta rada apstākļus bioloģiskajai daudzveidībai, kā arī lielam tikai Indonēzijā sastopamam dzīvnieku un augu daudzumam, kas padara to par otru lielāko jeb mega bioloģiskās daudzveidības lielvalsti aiz Brazīlijas.

Indonēzijā ir sastopams ļoti liels koku sugu skaits. Meži ir mājvieta simtiem dzīvnieku sugu. Indonēzijā ir arī identificēti 150 tūkstoši kukaiņu sugu.

Tropiskie lietus meži, mangrovju meži un kūdrāji Indonēzijā absorbē milzīgu daudzumu oglekļa. Kopējais oglekļa daudzums, ko uzkrāj šie trīs mežu veidi, ir aptuveni 113,18 gigatonnas. Šie meži ne tikai absorbē oglekli, bet arī nodrošina ar svaigu gaisu, ūdeni, pārtiku, pajumti un apmierina dzīvo radību vajadzības. Meži sniedz milzīgu ieguldījumu ekosistēmu līdzsvara un klimata stabilitātes nodrošināšanā visā pasaulē.

Lai gan Indonēzijā mežu platība ir milzīga, diemžēl tā ir arī viena no piecām valstīm, kas pēdējo 20 gadu laikā zaudējusi visvairāk mežu. Par galvenajiem mežu izzušanas iemesliem tiek uzskatītas zemes lietošanas veida maiņa un nelikumīga mežizstrāde.

Viens no risinājumiem, kā samazināt atmežošanu, ir agromežsaimniecība. Agromežsaimniecības sistēmā koki tiek stādīti kopā ar kultūraugiem, kas dod pozitīvus rezultātus, tādējādi atbalstot vietējo kopienu ekonomisko labklājību. Tradicionālā prakse t.s. sociālajā mežsaimniecībā, tostarp agromežsaimniecība, ir pierādījusi, ka spēj apmierināt kopienas sociālās un ekonomiskās vajadzības, vienlaikus aizsargājot mežu ekoloģiski.