ES prezidentvalsts Zviedrija: “Subsīdijas nav atbilde” uz ASV zaļo protekcionismu

ASV prezidenta Džo Baidena ierosinātais 369 miljardu ASV dolāru (341 miljards eiro) zaļo subsīdiju tiesību aktu kopums šonedēļ dominēja Eiropas politiskajā darba kārtībā, Zviedrijai pārņemot ES sešu mēnešu prezidentūru (pēc rotācijas principa).

Būdama viena no bloka dedzīgākajām brīvā tirgus aizstāvēm, šī Skandināvijas valsts centās atvairīt arvien skaļākus aicinājumus piešķirt tikpat lielas ES valsts subsīdijas, lai tās atbilstu ASV piedāvājumam saskaņā ar Vašingtonas Inflācijas samazināšanas likumu (IRA).

Pagājušajā otrdienā (11. janvārī), uzstājoties konferencē Stokholmā, Zviedrijas ES lietu ministre Džesika Rosvella ierosināja, ka labākais veids, kā cīnīties ar ASV konkurenci, ir “padziļināt vienoto tirgu un atbalstīt brīvu tirdzniecību”. “Pastāv sakarība starp brīvo tirdzniecību un produktivitāti,” D. Rosvella uzsvēra. “Sacensības par subsīdijām nav risinājums.”

ES Komisija trešdien nāca klajā ar jaunu regulu, kas paredz, ka uzņēmumiem ir jāinformē ES izpildvara par subsīdijām ārpus ES, kas palīdzēs blokam aizsargāt Eiropas uzņēmumus no negodīgas konkurences. Taču tas neliedz uzņēmumiem pārcelties uz otru Atlantijas okeāna pusi, ja tur nosacījumi ir pievilcīgāki.

Francija un Vācija ir apsolījušas pret ASV plānu vērsties ar savām subsīdijām. Francijas komisārs Tjerī Bretons (Thierry Breton) šonedēļ ir devies vērienīgā tūrē pa Eiropas Savienības galvaspilsētām, lai iegūtu atbalstu lielākam ES finansējumam un brīvākiem valsts atbalsta noteikumiem.Tas ļautu atsevišķām dalībvalstīm palielināt zaļās subsīdijas un aizsargāt savas nozares pret ārvalstu konkurenci.

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons (Ulf Kristersson) šonedēļ skaidri norādīja, ka Stokholma, kā atvērta un no eksporta atkarīga valsts, ir ieinteresēta veicināt brīvu tirdzniecību, ko viņš raksturoja kā vienu no Eiropas “pamatvērtībām”.

Taču, baidoties no rūpniecības aizplūšanas, politiskā virzība ir mainījusies par labu protekcionismam, un ES Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) solīja nākt klajā ar priekšlikumu atvieglot Eiropas valsts atbalsta noteikumus.

Saskaroties ar politisko realitāti, D. Rosvela atzina, ka, ņemot vērā IRA radītos draudus ES rūpniecības nozarēm, “pagaidu” noteikumu mīkstināšana varētu būt likumīga, taču sacīja, ka subsīdijām vajadzētu būt “īstermiņa” risinājumam.

Dānijas ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere (Margrethe Vestager), kas arī pārstāv atvērtu ekonomiku, kura ir atkarīga no ārējās tirdzniecības, brīdināja par pārmērīgu subsīdiju piešķiršanu un decembrī teica, ka “konkurētspēju nevar veidot no subsīdijām”.