Enerģētikas pārejas* virziens Polijā gaidāmo vēlēšanu kontekstā

Polijas nostāja ārpolitikā, Eiropas Savienībai svarīgos jautājumos, kā arī iekšpolitiskā situācija ir svarīga arī Latvijai. Polija gan senākā pagātnē, gan 20. gadsimtā, gan šobrīd ir nozīmīga arī mums un mūsu valstij – kā zeme ar līdzīgu, ar mums saistītu vēsturi, kā sabiedrotā Brīvības cīņu laikā un tagadējā ģeopolitiskajā situācijā. Tāpēc, tuvojoties vēlēšanām Polijā, kas notiks 15. oktobrī, ir vērts aplūkot vairākus būtiskus jautājumus, piemēram, klimata politiku, enerģētikas pāreju, oglekļa emisijas Polijas rūpniecības nozarēs un aktuālo vides jautājumu aspektus saistībā ar Eiropas Savienības prasībām un pieeju tām kopumā.

Šobrīd Polijā visā politiskajā spektrā ir panākta vienprātība par enerģētikas pārejas nepieciešamību, kas vēl pirms dažiem gadiem nebūt nebija vienkārši īstenojams process. Joprojām pastāv lielas atšķirības par šīs pārejas tempu un detaļām. Dzirdēts viedoklis, ka pirms 15. oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, Polijas pāreja ir kā “laiva bez airiem”: realitāte vai nu pārsniedz valdības plānus (piemēram, saules bateriju uzstādītā jauda), vai arī neatbilst tiem (piemēram, premjerministra solījums līdz 2025. gadam panākt, ka valstī būs viens miljons elektromobiļu). Jaunajai valdībai gaidāmi sarežģīti lēmumi par akmeņogļu ieguves nozares nākotni, enerģijas cenu saglabāšanu pieņemamā līmenī un ES tiesību aktu Fit for 55 īstenošanu, lai tiktu sasniegti Eiropas Savienības 2030. gada klimata mērķi.

Svarīgi zināt

2021. gadā Polija bija “atbildīga” par aptuveni 12% visu Eiropas Savienības (ES) SEG emisiju. Kopš maksimālā līmeņa sasniegšanas pagājušā gadsimta 80. gados, oglekļa emisijas ir samazinājušās vairāk nekā par 30%. Lielākā samazinājuma daļa saistāma ar 90. gadiem līdz ar padomju bloka sabrukumu un pāreju no rūpnieciskās plānveida ekonomikas. Kopš 2001. gada emisiju līmenis nav būtiski mainījies. Polijas pašreizējais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis ES līdz 2030. gadam (iekšzemes transportam, ēkām, lauksaimniecībai, sīkrūpniecībai un atkritumiem) ir 17,7% salīdzinājumā ar 2005. gadu. Tas ir daudz mazāk nekā Vācijā vai Dānijā (50%), Polijas kopējās emisijas 2021. gadā bija aktuāla problēma.

Polijas kopējās emisijas 2021. gadā faktiski bija nedaudz lielākas nekā 2005. gadā

Tā kā elektroenerģijas ražošana Polijā lielā mērā ir atkarīga no oglēm, valsts enerģētikas nozarei ir visaugstākā t.s. oglekļa intensitāte no visām Eiropas Savienības nozarēm, par vienu no galvenajiem uzdevumiem padarot ogļu ieguves un izmantošanas pārtraukšanu. Polijas enerģētikas nozarē dominē lieli, valstij pilnībā vai daļēji piederoši uzņēmumi, piemēram, naftas koncerns Orlen vai Polska Grupa Energetyczna (PGE) – enerģētikas uzņēmums, kam pieder ogļu spēkstacijas un raktuves.

Apvienotā labējo partiju (PiS/ZP) valdība nāca pie varas 2015. gadā. Viens no tās lozungiem bija ogļu ieguves nozares aizsardzība. Šī partija ir daļēji atbalstījusi enerģētikas pārejas nepieciešamību un dažas klimatam draudzīgas politikas jomas, taču joprojām ir ļoti skeptiska pret ES Zaļo kursu un programmu Fit for 55.

Polija ir spējusi dažādot gāzes, naftas un ogļu piegādi, pārtraucot būtisko atkarību no Krievijas importa. Tomēr jāuzsver, ka kopējo subsīdiju apjoms, lai saglabātu zemas gāzes un elektroenerģijas cenas, valstij izmaksās desmitiem miljardu eiro. Elektroenerģijas izmaksas var pieaugt ne tikai saistībā ar degvielas cenām, bet arī ES ETS (ES klimata pārmaiņu novēršanas politikas pamatelements un galvenais instruments siltumnīcefekta gāzu emisiju rentablai samazināšanai), kas kļūst par arvien lielāku slogu enerģētikas sistēmai, kas ir atkarīga no ogļu izmantošanas.

Runājot par klimata pārmaiņu ietekmi Polijā, galvenās problēmas rada sausums, kas apdraud lauksaimniecību un mežsaimniecību, kas ir ļoti svarīgas Polijas ekonomikai. Problēma ir arī gaisa piesārņojums, ko rada ne tikai automašīnas, bet arī ar oglēm kurināmās krāsnis. Neviena cita ES valsts tik daudz ogļu apkurei neizmanto.

Nozīmīgākie enerģētikas pārejas piemēri

Akmeņogļu slogs – “ogļu enerģija” ir smagākais jautājums, kas apgrūtina Polijas pārejas periodu. Saskaņā ar oficiālajiem valdības plāniem Polija būs pēdējā ES valsts, kas izmantos ogles elektroenerģijas ražošanai, tas plānots līdz pat 21. gs. 40. gadiem. Tā kā spēkstacijas noveco un valsts finansējums drīzumā beigsies, daudzas ogļu spēkstacijas tiks slēgtas agrāk. Sekas – iespējams, Polijai radīsies elektroenerģijas ražošanas pārtraukums. Ir izstrādāti pārejas plāni ogļu ieguves un izmantošanas reģioniem, bet ne visi saņems ES finansējumu – brūnogļu raktuves Turovas reģionā netika apstiprinātas Eiropas Savienības atbalstam, jo tur ogļu ieguve plānota līdz 2044. gadam. Savukārt, Belhatovā, kur atrodas lielākā brūnogļu spēkstacija Eiropā, ko plāno slēgt 30. gados, finansējumu saņems. Pieaugot CO₂ cenai ES ETS, ogļu izmantošana paaugstina elektroenerģijas cenas.

Akumulatoru spēkstacija – Polija nav starp vadošajiem automobiļu ražotājiem ES, taču ir nozare, kas var gūt labumu no pārejas uz elektriskajiem transportlīdzekļiem – akumulatoru ražošana. Polija 2023. gada aprīlī bija valsts ar otru lielāko litija jonu akumulatoru ražošanas jaudu pasaulē (pat apsteidzot ASV). Nozare uzskata, ka elektromobiļu ražošanas un enerģijas uzglabāšanas pieaugums ir milzu iespēja attīstībai.

Pāreja uz kodolenerģiju – neraugoties uz centieniem, kas turpinās jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem, Polija nav spējusi uzbūvēt atomelektrostaciju. Pirmā iniciatīva 1971. gadā nonāca līdz būvniecībai, bet plāni sabruka līdz ar padomju bloka bojāeju un protestiem pret stacijas būvniecību. Jaunāks projekts, kas tika uzsākts 2009. gadā, iestrēga jau agrīnā posmā. Pašlaik kodolspēkstacijas projekts ir nonācis vistālāk, tā tehnoloģiskais partneris ir ASV uzņēmums Westinghouse, atklāšana ir plānota 2033. gadā. Vēl viens ievērojams publiskā un privātā sektora projekts ir partnerība ar Korejas uzņēmumu KHNP. Valsts naftas uzņēmums Orlen plāno līdz 2030. gadam uzbūvēt mazo modulāro reaktoru (SMR) bloku. Tuvākajās desmitgadēs Polijā paredz izveidot vairāk nekā 70 šādus atomenerģijas ražošanas blokus.

Saules enerģija – kamēr vēja enerģijas jaudas palielināšana ir apstājusies, kam pamatā ir nelabvēlīgu tiesību aktu pieņemšana, saules fotoelementu jauda ir strauji pieaugusi no niecīgas (2018. gadā) līdz vairāk nekā 14 GW (2023. gadā). Gan ar jumta saules enerģijas, gan ar komunālajiem projektiem 2023. gada pirmajos astoņos mēnešos tika nodrošināti 10% elektroenerģijas (salīdzinājumā ar 5,7% 2022. gadā). Bet... šī situācija ir novedusi novecojušo elektrotīklu sistēmu līdz maksimālajai kapacitātei. Rezultātā tūkstošiem projektu atteica pieslēgumus elektrotīklam novecojuša regulējuma vai vienkārši pārāk liela elektroenerģijas daudzuma dēļ, ko elektrotīkls nespēja uzņemt. Situāciju ir paredzēts labot, pieņemot jaunus tiesību aktu grozījumus (ieviešot tādus risinājumus kā kabeļu apvienošana utt.).

Konflikti ar ES – abus esošās koalīcijas valdības pilnvaru termiņus raksturoja dažādi konflikti ar ES un tās iestādēm. To centrā bija tiesiskums un vides aizsardzības jautājumi, jo Polija iebilda pret daļu ES Zaļā kursa tiesību aktu. Piemēram, 2023. gada vasarā paziņojot, ka tā apstrīdēs Fit for 55 paketes sastāvdaļas (piemēram, iekšdedzes dzinēju aizliegumu utt.) ES Augstākajā tiesā. Šo soli Euractiv raksturoja kā politisko blefu. Šāds raksturojums, protams, nepatika ne Polijas valdībai, ne daļai iedzīvotāju. Konflikts par tiesiskumu ir apturējis ES pandēmijas seku novēršanas fondu miljardus, bloķējot naudu t.s. “zaļajiem ieguldījumiem.”

Apkures problēmas – 16 miljoni poļu ziemā silda savas mājas, izmantojot centralizēto siltumapgādi. Tas ir lielākais centralizētās siltumapgādes klientu skaits, vērtējot visas ES valstis. Lielākajā daļā centralizētās siltumapgādes sistēmu izmanto ogles, tās tiek uzskatītas par neefektīvām. Eksperti apgalvo, ka šajā nozarē ir nepietiekami investēts, tā ir novecojusi un nerentabla. Klienti cieš no pieaugošajām izmaksām.

Dārgie siltumsūkņi – 2022. gadā palielinājās siltumsūkņu uzstādīšanas apjomi, jo daudzi tos uzskatīja par risinājumu ogļu un apkures cenu pieaugumam kopumā. Tagad iedzīvotāji šo lēmumu sāk nožēlot, jo enerģijas izmaksas pieaug. Polijas valdība piekrita iesaldēt elektroenerģijas cenas, bet tikai līdz noteiktam enerģijas patēriņa līmenim. Nozares organizācijas ir mudinājušas valdību veikt izņēmumu, lēmums līdz šim nav pieņemts. Polijas plašsaziņas līdzekļi vēstī, ka pieprasījums pēc siltumsūkņiem samazinās.

Izmaiņas augu izcelsmes produktu patēriņā – vēl pāragri runāt par “vegānu revolūciju”, taču, neraugoties uz gaļas produktu popularitāti, Polijā strauji aug augu izcelsmes produktu tirgus. 2021. gadā tirgus vērtība sasniedza 1,5 miljardus zlotu (336 miljonus eiro). Gada laikā tā gandrīz divkāršojusies. Aptaujas liecina, ka tikai nedaudz vairāk nekā 8% poļu ir vegāni vai veģetārieši, bet 38% informē, ka cenšas samazināt gaļas patēriņu. Pat Polijā zināmi un atzīti gaļas produktu ražošanas zīmoli piedāvā augu izcelsmes “kabanosy” (Polijā populāras sausās desas).

Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (LULUCF)

Meži joprojām ir svarīgi oglekļa piesaistītāji. 2021. gadā no tiem tika aizvadīts 21 miljons tonnu CO₂ ekvivalenta. Aptuveni 30% Polijas teritorijas aizņem meži (līdzīgi rādītāji ir Francijā un Vācijā). Aptuveni 80% no tiem pieder valstij un tos pārvalda valsts uzņēmums – “Polijas valsts meži.” No koksnes pārdošanas valsts mežu uzņēmums 2022. gadā guva rekordlielus ienākumus – 13,5 miljardu zlotu. Pēdējos gados uzņēmums ir saņēmis NVO un privātpersonu kritiku par vairākiem jautājumiem, sākot ar pārredzamības trūkumu apsaimniekošanā un pārvaldē un beidzot ar mežizstrādi veco mežu platībās.

Iepriekšējo desmit gadu laikā CO₂ izmešu apjoms mežos ir samazinājies. Pēdējos gados tas ir strauji krities (no vairāk nekā 40 miljoniem tonnu līdz nedaudz vairāk nekā 20 miljoniem tonnu). Saskaņā ar Polijas emisiju ziņojumu galvenie iemesli ir saistīti ar dažādu kataklizmu sekām ilgtermiņā, piemēram, pastāvīgs sausums un vētras, kas izraisīja lielus postījumus mežos.

Koksnes ieguve palielinās

Polijas valdība ir norādījusi uz mežu sekvestrāciju kā klimata risinājumu, tostarp COP24 pasākuma laikā Polijā. Jāatzīst, ka sekvestrācijas līmenis ir samazinājies. 2021. gadā tas sasniedza tikai 52% no Polijas noteiktā mērķa 2030. gadam. Polijas valsts mežu uzņēmuma ierosinātajam risinājumam, lai novērstu šo problēmu, diemžēl, ir bijusi neliela ietekme.

Valdība un “Polijas valsts meži” ir kritizējuši ES Dabas atjaunošanas likumu un citus ES projektus, kuru mērķis ir uzlabot mežu aizsardzību. Jozefs Kubica, Valsts mežu uzņēmuma direktors (ZP/PiS kandidāts 2023. gada vēlēšanās), 2021. gadā paziņoja, ka ES mērķi mežu aizsardzībai krasi samazinās mežu apsaimniekošanu pašreizējā veidā, jo īpaši (koksnes) ieguves apjomus. No kokmateriālu pārdošanas 2022. gadā uzņēmumam ”Polijas valsts meži” bija rekordlieli gada ieņēmumi 13,5 miljardi zlotu (3 miljardi eiro). Tā ir ļoti ievērojama summa, kas nonāca valsts budžetā. Skaidrs, ka “Polijas valsts meži” un Polijas valdība nevēlētos samazināt ienākumu apjomu ES jaunās vides politikas nosacījumu dēļ.

Nozaru (sektoru) rādītāji:

Rūpniecība

2021. gadā – 14% no kopējām Polijas SEG emisijām; aptver aptuveni 5% Polijas IKP un 400 tūkstošus darbavietu. Rūpniecības energointensitāte (uz IKP vienību) ir augstāka par ES vidējo rādītāju, uzņēmumi arvien vairāk cenšas uzlabot efektivitāti un izmantot bezoglekļa enerģiju gan atjaunojamo energoresursu, gan mazo kodolreaktoru veidā.

Polijā CO₂ ietilpīgas rūpniecības nozares ir gan privāti vietējie un starptautiskie uzņēmumi (piemēram, ArcelorMittal), gan daļēji valstij piederoši uzņēmumi (piemēram, Orlen un Grupa Azoty).

Energoietilpīgās rūpniecības nozares 2022. gadā cīnījās ar lielu elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugumu. Enerģētikas nozares augstā oglekļa intensitāte ne tikai paaugstina cenas, bet arī arvien vairāk apdraud to uzņēmējdarbību, jo arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību ne tikai cenai, bet arī CO₂ emisijām.

Ēkas

Ēkas rada 11% no visām SEG emisijām Polijā.

Apkures sektorā dominē cietais kurināmais (ogles, koksne) un centralizētā siltumapgāde (galvenokārt, ogļu spēkstacijas), pēdējos gados ir palielinājies gāzes katlu izmantojums, tagad tie ir ceturtajā daļā visu ēku (saskaņā ar nepilnīgiem valdības datiem).

Enerģētikas krīzes dēļ ir strauji palielinājies siltumsūkņu pārdošanas apjoms, tie gan joprojām veido nelielu daļu no visām uzstādītajām apkures sistēmām.

Vēl nesen poļi savos mājokļos sadedzināja 87% ogļu no visu ES mājsaimniecību patērētā kopapjoma. Gandrīz divām trešdaļām Polijas ēku ir raksturīga zema energoefektivitāte. Enerģētiskās krīzes dēļ valdība 2022. gadā apturēja kvalitātes prasību piemērošanu mājsaimniecībām pārdotajām oglēm (2023. gada maijā to pagarināja).

Pašreizējie Polijas valdības mērķi ir šādi: pakāpeniska ogļu izmantošanas pārtraukšana pilsētu mājsaimniecībās līdz 2030. gadam un ārpus pilsētām – līdz 2040. gadam, līdz 2040. gadam visu apkuri nodrošinot ar “zemu emisiju avotiem” vai centralizēto siltumapgādi (eksperti gan norāda, ka to varētu sasniegt daudz ātrāk). Ēku renovācijas stratēģijā noteikts mērķis 2020.-2030. g. renovēt un siltināt 236 tūkstošus ēku gadā. Nākamajās desmitgadēs šis skaits pieaugs.

Polijas pilsētās ir viens no sliktākajām gaisa kvalitātes līmeņiem Eiropā. Ēkas (galvenokārt ar cietā kurināmā krāšņu apkuri) ir lielākais smalko daļiņu piesārņojuma avots. Gandrīz 16 miljardi zlotu (3,6 miljardi euro) valdības programmā “Tīrs gaiss” ir paredzēti mājsaimniecību siltuma avotu nomaiņai. Līdz 2022. gadam bija iespējams saņemt subsīdiju efektīvākām ogļu krāsnīm.

Mobilitāte

Iekšzemes transports rada 17,8% kopējo SEG emisiju. Tā ir vienīgā nozare, kuras emisijas no 1990. līdz 2021. gadam palielinājās.

Valdība 2019. gadā pieņēma transporta ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam. Tajā pieņemts, ka līdz 2030. gadam transporta radīto CO₂ emisiju apjoms palielināsies par 8% (salīdzinājumā ar 2017. gadu); nav noteikts konkrēts mērķis par elektromobiļu skaitu.

Kā norādīts Polijas enerģētikas politikā, valdība līdz 2030. gadam vēlas panākt, lai lielākajās pilsētās sabiedriskais transports sasniegtu “nulles emisiju” līmeni. Toreizējais premjerministrs Mateušs Moraveckis 2016. gadā paziņoja, ka līdz 2025. gadam Polijā būs viens miljons elektromobiļu, taču līdz šim uz Polijas ceļiem ir mazāk nekā 50 tūkstoši elektromobiļu. Transports ir tā pārejas joma, par kuru visskaļāk ir iestājusies šobrīd pie varas esošā labējo valdība, veicinot elektromobilitāti. Tika iniciēts valsts vadīts Polijas elektromobiļu zīmola “Izera” projekts. Polija ir ES līderis kravu autopārvadājumu jomā, taču, ja netiks īstenota pāreja uz bezemisiju kravas automobiļiem, šai nozarei ir risks palikt ārpus Eiropas tirgus.

Šobrīd Polija ir lielākais litija jonu akumulatoru ražotājs Eiropā un otrais lielākais ražotājs pasaulē (aiz Ķīnas).
* Enerģētikas pāreja ir pāreja no fosilās enerģijas ražošanas un patēriņa sistēmām, tostarp naftas, dabasgāzes un akmeņogļu, uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, piemēram, vēja un saules enerģiju