Eiropas Savienības Zaļā darījuma īstenošanas pārspīlējumi skaidri atbalsojas Vācijas sabiedrības noskaņojumā

Rūpes par ekonomiku un drošību daļēji ir aizstājušas vāciešu bažas par klimata pārmaiņām. Vienlaikus valstī pieaug skepse par pašreizējo t.s. vēsturiskās enerģētikas pārejas īstenošanu Vācijā. To apliecina BMW Herbert Quandt fonda uzdevumā veiktā aptauja. Pašlaik “ļoti satraukti” par klimata pārmaiņām ir 33% iedzīvotāju, salīdzinot ar aptuveni 50%, ko rādīja aptaujas no 2019. līdz 2022. gadam.

“Aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāju viedoklis arvien vairāk dalās starp ilgtermiņa nepieciešamību rīkoties klimata jomā un īstermiņa bailēm par finanšu slogu un ekonomisko stabilitāti,” norāda BMW Herbert Quandt fonds.

Vācijas sabiedrība ir pārliecināta, ka enerģētikas pārejai nav alternatīvas, uzsver aptaujas rīkotaji, vienlaikus piebilstot, ka “pat enerģētikas pārejas atbalstītāju vidū pieaug šaubas, vai vācu politikas veidotāji izvēlas pareizos pasākumus un pareizo tempu”. Viena gada laikā enerģētikas pārejas atbalstītāju skaits, kuri uzskata, ka Vācija veic pareizos pasākumus, samazinājies no 52% līdz 33%, bet šaubās 26% respondentu, salīdzinot ar 14% iepriekš.

Relatīvs Vācijas iedzīvotāju vairākums joprojām uzskata, ka enerģētikas pāreja ir pareizā izvēle, lai atbalsts tai ir ievērojami samazinājies. Aptuveni 43% aptaujāto norādīja, ka kodolenerģijas izmantošanas pakāpeniska atcelšana un atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšana ir pareizais politikas virziens, salīdzinot ar 73% 2012. gadā. Pirmo reizi salīdzinoši lielākā daļa vāciešu enerģētikas pāreju saista galvenokārt ar riskiem, nevis iespējām. Bažas lielākoties saistītas ar enerģijas cenu pieaugumu, ainavas izmaiņām un neskaidrību par enerģijas piegādes drošību.

Apmēram 37% respondentu uzskata, ka Vācija ir uz nepareizā ceļa. Kritika ir īpaši izplatīta Austrumvācijā, populistiskās galēji labējās partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) un uzņēmējdarbībai labvēlīgās partijas “Brīvās demokrātijas partija” (FDP) atbalstītāju vidū.

BMW Herbert Quandt fonda veiktās aptaujas rezultāti liecina – vairāk nekā trīs ceturtdaļas respondentu uzskata, ka Vācijas enerģētikas pāreja radīs smagu finansiālu slogu gan mājsaimniecībām, gan ekonomikai: “Daudzi baidās par negatīvo ietekmi uz Vācijas konkurētspēju, tradicionālajām nozarēm un darbavietām, bet tikai neliela daļa sagaida nozīmīgus ekonomiskos ieguvumus vai elektroenerģijas cenu samazināšanos”.

Neskatoties uz pieaugošo skepsi par enerģētikas pārejas īstenošanu, vācu sabiedrības atbalsts valsts iesaistei tajā joprojām ir visai nozīmīgs. “Lielākā daļa uzskata, ka valdībai jāatbalsta atjaunojamās enerģijas izmantošanas paplašināšana un iedzīvotāju vadīti enerģētikas projekti. Par īpaši nozīmīgu ieguldījumu enerģētiskajā drošībā tiek uzskatītas saules enerģijas sistēmas.”

Arī vairāki citi pētījumi liecina, ka t.s. visaptverošā klimata rīcība ir zaudējusi nozīmi Vācijas sabiedrības politikas prioritāšu sarakstā. Loģiski, ka vācieši šobrīd dod priekšroku ekonomikas perspektīvu pasliktināšanās risināšanai, Krievijas sāktajam karam Ukrainā, ģeopolitiskajai nestabilitātei vai pandēmijas sekām. Briseles īstenotā politika atklāj daudzus nepatīkamus aspektus, ar ko sastopas arī Eiropas vadošā ekonomika. Vāciešu šaubas par Zaļā darījuma politikas realizāciju strauji pieaug, bet raizes par klimata jautājumiem būtiski mazinās.