Eiropā lielākā retzemju metālu atradne atrodas Kirunas apgabalā

LKAB (Luossavaara-Kiirunavaara AB) Kirunas apgabalā ir apzinājusi ievērojamas retzemju metālu atradnes, kas ir būtiski, piemēram, elektromobiļu un vēja turbīnu ražošanā. Pēc veiksmīgas izpētes uzņēmums ziņo par retzemju metālu minerālresursiem, kas pārsniedz vienu miljonu tonnu retzemju oksīdu un ir lielākā zināmā šāda veida atradne Eiropā.

“Tās ir labas ziņas ne tikai LKAB, Kirunas reģionam un Zviedrijas iedzīvotājiem, bet arī Eiropai un klimatam. Šī ir lielākā zināmā retzemju elementu atradne mūsu pasaules daļā, tā varētu kļūt par nozīmīgu pamatelementu kritisko izejvielu ražošanai, kas ir absolūti nepieciešamas, lai nodrošinātu zaļo pāreju. Mēs saskaramies ar piegādes problēmu. Bez raktuvēm nevar būt elektrisko transportlīdzekļu,” skaidro LKAB prezidents un grupas izpilddirektors Jans Mostrēms (Jan Moström).

Pašlaik Eiropā retzemju elementus neiegūst, tajā pašā laikā paredzams, ka elektrifikācijas rezultātā strauji pieaugs pieprasījums, kas zināmā mērā stimulēs globāli nepietiekamu piedāvājumu, turklāt laikā, kad pieaug ģeopolitiskā spriedze. Saskaņā ar Eiropas Komisijas novērtējumu līdz 2030. gadam pieprasījums pēc retzemju elementiem, tostarp elektromobiļiem un vēja turbīnām, palielināsies vairāk nekā piecas reizes. Šobrīd Eiropa ir atkarīga no šo minerālu importa, kur tirgū pilnībā dominē Ķīna, un šis faktors palielina Eiropas rūpniecības neaizsargātību.

“Elektrifikācija, ES pašpietiekamība un neatkarība no Krievijas un Ķīnas sāksies raktuvēs. Mums ir jāstiprina rūpniecības ķēdes Eiropā un jārada reālas iespējas elektrifikācijai. Politikai ir jānodrošina Eiropas rūpniecībai tādi apstākļi, lai tā varētu pāriet uz videi nekaitīgu un no fosilajiem kurināmajiem brīvu ražošanu. Šajā jomā Zviedrijas kalnrūpniecības nozarei ir daudz ko piedāvāt. Nepieciešamība pēc derīgajiem izrakteņiem, lai īstenotu pāreju, ir liela,” saka enerģētikas, uzņēmējdarbības un rūpniecības ministre Eba Buša (Ebba Busch).

Tajā pašā laikā ceļš uz iespējamo atradnes ieguvi ir garš, un pirmais solis ir Per Geijer atradnes ekspluatācijas koncesijas pieteikums, lai varētu to dziļāk izpētīt un izpētīt ieguves nosacījumus. Plānots, ka 2023. gadā varēs iesniegt pieteikumu ekspluatācijas koncesijas saņemšanai.

LKAB jau ir sākusi gatavot vairākus kilometrus garu vagu aptuveni 700 metru dziļumā esošajā Kirūnas raktuvē virzienā uz jauno atradni, lai varētu to padziļināti un detalizēti izpētīt.

Mēs vēl neesam redzējuši visu atradnes apjomu

“Mēs jau tagad ieguldām lielus līdzekļus, lai virzītos uz priekšu, un paredzam, ka atradnes izpēte un apstākļi tās rentablai un ilgtspējīgai ieguvei prasīs vairākus gadus. Mēs esam pazemīgi par izaicinājumiem, kas saistīti ar zemes izmantošanu un ietekmi, kas pastāv, lai šo atradni attīstītu par raktuvi, un kas būs jāanalizē, lai noskaidrotu, kā to novērst, samazināt un kompensēt. Tikai tad mēs varēsim turpināt vides pārskata pieteikuma sagatavošanu un pieteikties atļaujas saņemšanai,” saka Jans Mostrēms.
Raksts angliski