Atmežošanas regula var palielināt narkotiku plūsmu uz Eiropu

Ar šādu brīdinājumu klajā nākuši Dienvidamerikas valstu vēstnieki. Ar mežu izciršanu (atmežošanu) saistītais importa aizliegums varētu mudināt Dienvidamerikas lauksaimniekus audzēt vairāk kokas krūmu (Erythroxylon coca).

Dienvidamerikas diplomāti brīdinājuši Eiropas Savienību, ka tās steiga īstenot jauno likumu pret mežu izciršanu var radīt nopietnas un iepriekš neparedzētas sekas – nabadzīgāko lauksaimnieku iesaistīšanos nelegālajā narkotiku tirdzniecībā.

ES Atmežošanas regula (EUDR), kas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, liks ārvalstu lauksaimniecības produktu ražotājiem pierādīt, ka viņi neizmanto atmežotu zemi, pretējā gadījumā zaudējot piekļuvi ES tirgum. Tomēr Peru un Kolumbijas diplomāti uzskata, ka tas kaitēs šo valstu lauksaimniecības kultūru aizvietošanas programmām, kas attur zemniekus no koka krūmu lapu – kokaīna avota – audzēšanas.

“Liela daļa mazo ražotāju agrāk audzēja kokas krūmus (to lapas)”, skaidroja Peru vēstnieks ES Luiss Čavess Basagoitia (Luis Chávez Basagoitia). “Ja būs grūtības ES valstīm pārdot kakao vai kafiju, mēs nevaram izslēgt, ka mazie ražotāji varētu atgriezties pie kokas lapu ražošanas,” viņš pauda intervijā POLITICO.

Secīgi narkotiku tirgotāji šo produkciju pārstrādātu kokaīnā un sūtītu uz Eiropu, kur varas iestādes Antverpenes, Roterdamas un Hamburgas ostās konfiscē lielum lielus šo narkotiku apjomus. Piegāžu pieaugums ir izraisījis slepkavību skaita pieaugumu, jo vietējās bandas cīnās par kontroli pār mazumtirdzniecības tirgu, kura vērtība 2021. gadā sasniegusi teju 12 miljardus eiro.

“Tas ir pieņemtā regulējuma blakusefekts, kas, manuprāt, nav ņemts vērā,” atzīmēja Peru vēstnieks. Pēc viņa domām, tas problēmas varētu rasties divējādas. EUDR paredz, ka Eiropas uzņēmumiem ir jāizveido izsekojamības sistēmas, kas parāda, ka to preces nav veicinājušas aizjūras mežu izciršanu pēc 2020. gada decembra.

Teorētiski šī prasība uzliek administratīvo slogu tirgotājiem, kafijas grauzdētājiem un mazumtirgotājiem. Praksē daudzas NVO ir brīdinājušas, ka uzņēmumi vai nu novirzīs šo slogu mazajiem lauksaimniekiem, vai arī pārtrauks pirkt no tiem saražoto. Tādējādi šie lauksaimnieki varētu ievērot likumu, bet nevarēs atļauties vai iegūt iespēju to pierādīt, pastāvot iespējai, ka viņi atgriezīsies nelegālajā ekonomikā, skaidroja Luiss Čavess Basagoitia.

Turklāt, pēc vēstnieka teiktā, pastāv arī otra situācija, kad lauksaimnieki patiešām apsaimnieko atmežotu zemi, bet tam ir pamatots iemesls. Peru un Kolumbijas armijas jau ilgu laiku izmanto fumigāciju (apstrādi ar toksisku gāzi), lai iznīcinātu kokas krūmu plantācijas.

https://www.politico.eu/article/european-union-deforestation-regulation-cocaine-drugs-peru-colombia-ambassadors/