Āfrikas sarkankoka mizu var izmantot medikamentu ražošanā

Austrālijas Meža un koksnes produktu asociācijas finansēti pētījumi ir pavēruši ceļu turpmākiem pētījumiem biofarmaceitisko līdzekļu jomā.

Āfrikas sarkankokus jeb mahagonus (divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimtas (Meliaceae) koki, retāk krūmi vai puskrūmi, apmēram, 50 ģinšu, 1400 sugu, aug tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne) pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados ieveda Ziemeļaustrālijā. Sarkankoki tiek plaši audzēti komercplantācijās un izmantoti rekultivēto raktuvju apmežošanai. Nu tiem varētu atrast jaunu pielietojumu zāļu ražošanā dzīvībai bīstamu slimību ārstēšanai. Austrālijas Meža un koksnes produktu asociācijas pētījumos no sarkankoka koksnes atliekām tika identificēti un izdalīti liminoda savienojumi, kas ir ar savstarpēji līdzīgu strukturālu sarežģītību, īpaši tie, kas iegūti no dabiskiem produktiem. Pētījumos šie ķīmiskie savienojumi uzrāda ievērojamu bioloģisko aktivitāti un var ietvert antioksidanta, pretiekaisuma, pretmikrobu vai pat pretvēža īpašības. Šis, faktiski, ir pirmais un būtiskākais solis jauna farmaceitiskā pielietojuma atklāšanā no koksnes atliekām. Šādi varētu tikt izmantoti ne tikai Āfrikas sarkankoki, bet arī citas koku sugas.

Bioactive Laboratories zinātnieka Rika Ferdinanda 2017. gada pētījumā norādīts, ka ķīmiskās vielas, ko satur miza, ir saistītas ar dažiem no pasaulē visbiežāk izmantotajiem farmācijas līdzekļiem, tostarp vēža ārstēšanai, pretiekaisuma līdzekļiem, pretmikrobu līdzekļiem un pretsāpju līdzekļiem. Tas neattiecas tikai uz farmāciju – tie ir noderīgi arī veterinārijā, kosmētikā un kaitēkļu apkarošanā, kā arī ir retu ķīmisko vielu avots biotehnoloģiskajā pētniecībā un produktu attīstībā.

“Projekta rezultāti apstiprina pirmo un ļoti svarīgo soli jaunu farmācijas līdzekļu atklāšanā no koku ražošanas atliekām,” norāda R. Ferdinands. “Projekts liecina par novatorisku pieeju potenciāli ļoti vērtīgai jauna produkta eksporta iespējām.”

Bioķīmiķi pārvērš priedes koksnes atliekas biofarmaceitiskos preparātos

Pētījums ir daļa no Austrālijas Meža un koksnes produktu inovatīvo risinājumu klāsta, tas ir balstīts Jaunzēlandes Valsts mežsaimniecības, rūpnieciskās biotehnoloģijas un progresīvās ražošanas pētniecības institūta Scion jaunākajā atklājumā, norādot, ka valstī plaši sastopamās Monterejas priedes (no kurām katru gadu iegūst apm. 2,5 miljonus tonnu mizas) varētu būt īsta zelta raktuve farmācijas nozarei – ja vien mizas atliekas tiek nodotas biorafinēšanai.

Pagājušajā mēnesī publicētajā pētījumā bioķīmijas inženieris Sumants Ranganatans ir apkopojis labākos mizas izmantošanas veidus, skaidrojot, ka miza veido līdz 15% koka svara: “Tikai neliela tās daļa tiek izmantota, galvenokārt apzaļumošanā (mulča) vai enerģijas ražošanai, pārējā daļa paliek mežā vai kokapstrādes vietās, kur tā sadalās dabiskā ceļā. Atklājumi norāda uz iespējām uzlabot ekstrakciju, samazināt atkritumu daudzumu un pielāgot procedūras konkrētiem izmantošanas mērķiem, pozicionējot Pinus radiata mizu, kā vērtīgu resursu ilgtspējīgu bioproduktu izstrādē.”