Sverige betalar extra till Finland för importerat virke

Pārrobežu tirdzniecība novērš iekšējā tirgus pārkaršanu.

“Zviedrijā par no Somijas importēto koksni, maksā vairāk nekā par vietējo, Zviedrijas koksni,” anonīmi vēstī eksperts, kurš ilgstoši un rūpīgi seko līdzi neapstrādātas koksnes pārrobežu tirdzniecībai starp kaimiņvalstīm. Eksperts nevēlas savu vārdu atklāt, jo jutīgu jautājumu aktualizēšana varētu izraisīt nepatīkamas sekas, kas, savukārt, varētu apgrūtināt viņa darbu. Metsälehti redakcijai viņa identitāte ir zināma.

“Tāpat kā iepriekš Somijā uzņēmēji par koksni no austrumiem maksāja vairāk, arī Zviedrijā iekšzemes tirgus tiek pārvaldīts, importējot papildu apjomus no citurienes, lai iekšzemes tirgus pārāk neuzkarstu.”

Piecu līdz desmit procentu piemaksa pie rūpnīcas vārtiem Zviedrijā par somu koksni nav nekas neparasts. Tas ir pietiekami, lai koksnes transportēšana no Somijas, vedot to gar Somijas rūpnīcām, būtu izdevīga.

Neapstrādātas koksnes tirdzniecība notiek pāri robežai abos virzienos, tie ir gan baļķi, gan šķelda. “Zviedrijā Somijas baļķu kvalitāte tiek augstu vērtēta, jo rupjā koksnes apstrāde šeit ir stingrāka – tuvu trim procentiem salīdzinājumā ar vienu procentu Zviedrijā.”

Transporta pārvadājumu ziņā tuvākais lielais papīrmalkas pircējs Zviedrijā ir Billerud celulozes un papīra fabrika Kaliksā, savukārt zāģbaļķu – Stenvallas kokzāģētava Seskarē, netālu no Hāparandas.

Kronas kursa ietekme izzūd

Zviedru kronas kurss šogad ir šūpojies, taču ir augstākā līmenī nekā gada sākumā. Pēc eksperta teiktā, valūtas kursa svārstību ietekme samazinās un izzūd iekšzemes ražošanas traucējumu dēļ.

“Kronas kurss neietekmē pārrobežu satiksmi, to būtiski var ietekmēt traucējumi kokmateriālu tirgū.”

Kad pagājušajā gadā Metsä Group Kemi celulozes rūpnīcā notika avārija un tā bija jāslēdz, papīrmalkas pārstrāde samazinājās par simts tūkstošiem kubikmetru nedēļā.

“Koksnei kaut kur bija jānonāk, jo ieguldītais kapitāls neproduktīvi stāvēja noliktavās... Zviedrija meklēja papīrmalkas eksporta iespējas.” Kad rūpnīcu atjaunoja, sākās pretējs efekts.

Koksnes uzglabāšana krautuvēs vai terminālos var amortizēt problēmas un izlīdzināt to ietekmi ilgākā laika periodā, taču ne tiktāl, lai vienmēr tas kļūtu pieņemami. Lielākais termināls Somijas ziemeļos, Rovaniemi, var uzņemt pāris simtus tūkstošu kubikmetru.

Ziemeļi plāno, dienvidi pielāgojas

Neskatoties uz neregulāriem koksnes tirdzniecības traucējumiem, eksperts kopējo situāciju kokmateriālu tirgū Somijas ziemeļos uzskata par meža īpašniekiem ļoti iepriecinošu.

Ļoti lielas apaļkoksnes rezerves atrodas Somijas ziemeļos, kur arī ir veiktas pēdējā laikā lielākās investīcijas kokrūpniecībā. Metsä Group Kemi, Stora Enso Oulu un kokzāģētavas Kuhmo, Pelki un Junnikkalā ir veikušas ļoti ievērojamus ieguldījumus attīstībā.