Rapport visar att högsta domstolar blir klimatpolitikens ”slagfält”

2024. un 2025. gadā notikušās tiesvedības ir vēl vairāk pastiprinājušas juridiskās pieejas nozīmi klimata politikas rīcības veicināšanā vai apturēšanā.

Lielākajā llīdz šim veiktajā pētījumā secināts, ka lietas, kuras cilvēki ierosina tiesā saistībā ar klimata pārmaiņām, arvien biežāk nonāk augstākās instances tiesās.

Saskaņā ar Londonas Ekonomikas un politikas zinātņu skolas (LSE) institūta Grantham Research Institute on Climate Change and the Environment datiem, no 2015. līdz 2024. gadam 276 ar klimatu saistītas lietas nonāca augstākajās un konstitucionālajās tiesās. Ilgākā laika posmā – no 1995. gada līdz 2024. gada beigām – šādu lietu bija nedaudz vairāk kā 360.

Kopumā institūta datu bāzes aptver laika posmu, sākot no 1986. gada, kurā notikušas aptuveni 3000 tiesas prāvas klimata jautājumos, kas sniedz analītiķiem detalizētu ieskatu, kā izsekot klimata tiesvedības attīstībai un tās reālajai ietekmei.

“Valdībām un uzņēmumiem ļoti nopietni jāņem vērā naftas vai gāzes projektu īstenošanas juridiskās sekas, jo pastāv risks, ka šos projektus (to tālāko virzību) izskatīs tiesās,” norāda Katerīna Highema, Grantham Research Institute on Climate Change and the Environment vecākā politikas pētniece. “Plašāka klimata tiesvedību ietekme kļūst arvien redzamāka un labāk dokumentēta. Tas vairs nav nišas jautājums, bet tiek uzskatīts par finanšu risku.”

Kādas ir galvenās tendences klimata tiesvedībās Eiropā?

“2024. gadā augstākās tiesas arvien stingrāk pārbaudīja jaunus fosilā kurināmā izpētes projektus Eiropā,” norādīts ziņojumā.

Divās lielākajās naftas un gāzes ražotājvalstīs Eiropā – Apvienotajā Karalistē un Norvēģijā – tapuši svarīgi Augstāko tiesu spriedumi, Norvēģija apturēja trīs Ziemeļjūras naftas atradņu izmantošanas atļaujas. Šīs lietas daļēji bija saistītas ar jautājumu, vai lēmumu pieņēmējiem ir jāņem vērā fosilā kurināmā projektu izraisītās emisijas no pārstrādes vai “3. darbības jomas” emisijas (“3. darbības joma” ietver emisijas, kuras nerada pats uzņēmums un kuras nav tā īpašumā vai kontrolē esošo aktīvu darbības rezultāts, bet kuras rodas no netieši atbildīgajiem uzņēmumiem visā vērtības ķēdē. Piemērs tam ir produktu iegāde, izmantošana un utilizācija no piegādātājiem), kam pasaulē tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība.

No 2967 klimata lietām, kas līdz 2024. gada beigām tika iesniegtas tiesās visā pasaulē, 133 iesniegtas Apvienotajā Karalistē, kas ir trešais lielākais skaits aiz ASV (1899 lietas) un Austrālijas (164 lietas).

Ziņojuma autori norāda, ka, lai gan Eiropā un Ziemeļamerikā ir visvairāk lietu, kas izskatītas augstākajās tiesās, tur ir salīdzinoši zemāks lietu izskatīšanas panākumu jeb rezultatīvais rādītājs.

Piemēram, Vācijā ir bijis ievērojams skaits neveiksmīgu lietu. Tās galvenokārt ir lietas par reģionālo tiesisko regulējumu, kas iesniegtas Federālajā Konstitucionālajā tiesā pēc tam, kad tapa lēmums lietā Neubauer, et al. pret Vāciju, kurā klimata aktīvisti apgalvoja, ka Vācijas siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķi pārkāpj viņu cilvēktiesības.

Turpmākās sūdzības, ko klimata aktīvisti iesniedza pret atsevišķām Vācijas federālajām zemēm, 2022. gada sākumā tika noraidītas. Tiesa nosprieda, ka federālās zemes nav atsevišķi atbildīgas par valsts klimata mērķu ievērošanu saskaņā ar Vācijas Federālo klimata pārmaiņu likumu, tādējādi iesniegtās prasības neatbilst konstitucionālajiem atbilstības kritērijiem.

Kāda ir veiksmīgākā pieeja?

No 276 klimata lietām, kas pēdējo deviņu gadu laikā nonākušas augstākajās tiesās, vairāk nekā 80% lietu iesniegtas pret valdībām, atspoguļojot dominējošo tendenci apstrīdēt trūkumus valsts vai reģionālajā klimata politikā, regulatīvās nepilnības vai bezdarbību.

Iebildes par “klimata apsvērumu integrēšanu”, piemēram, 3. jomas emisijas, konkrētos projektos parasti ir veiksmīgākas (44% gadījumu) nekā lietas par “valdības sistēmu” konstitucionālo atbildību. Lietas pret uzņēmumiem kopumā var uzskatīt par veiksmīgākām. Autori norādīja, ka aptuveni 20% no 2024. gadā iesniegtajām lietām klimata jautājumos bija vērstas pret uzņēmumiem vai to vadītājiem, un amatpersonām.

“T.s. uzņēmumu klimatneitralitātes atmazgāšanas lietas 2024. gadā joprojām ir viena no visplašāk izmantotajām stratēģijām korporatīvajās tiesvedībās,” norāda ziņojuma autori, atzīmējot, ka pieaug to lietu skaits, kas vērstas pret oglekļa kredītu izmantošanu emisiju kompensēšanai.

Kādi svarīgi principi ir ieviesti klimata lietās?

Pēc ziņojumā minētajiem datiem, kopš 2015. gada pieaug tiesvedību skaits, kas balstītas cilvēktiesībās. Arvien vairāk tiesvedību dalībnieku atsaucas uz savām pamattiesībām, lai piespiestu valdības rīkoties klimata pārmaiņu jomā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 2024. gada spriedums lietā KlimaSeniorinnen pret Šveici ir “pagrieziena punkts” šajā jomā. Spriedumā apstiprinātas valstu saistības saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un klimata tiesībām, savstarpēji saistīti atšķirīgi tiesiskie režīmi un apstiprināts, ka nevalstiskās organizācijas var būt procesa dalībnieces klimata lietās. Gadu vēlāk valstu tiesas sākušas piemērot šo spriedumu, rezultāti ir dažādi. Dažas lietas, lai kopumā neveiksmīgas, tomēr ir noteikušas svarīgus principus, kurus ir iespējams izmantot turpmāk.

Vācijas Augstākā reģionālā tiesa 2025. gada maijā noraidīja Peru lauksaimnieka Saula Luciano Lliuya prasību pret enerģētikas gigantu RWE, taču spriedums apstiprināja svarīgu juridisko principu – uzņēmumi var tikt saukti pie juridiskās atbildības par kaitējumu, ko tie rada, ietekmējot klimata pārmaiņas.

“Skaļš” spriedums tapa arī Starptautiskajā Jūras tiesu tribunālā, kas 2024. gada maijā sniedza konsultatīvo atzinumu, kurā teikts, ka valstīm ir pienākums novērst, samazināt un kontrolēt siltumnīcefekta gāzu emisijas no jūras.

“Divvirzienu ceļš” – pieaug lietu skaits pret klimata politikas aktivitātēm

Lai gan lietu skaits turpina augt, kopējais klimata tiesvedību pieauguma temps 2024. gadā palēninājās. Klimata tiesvedības kļūst arvien sarežģītākas, likuma “stingrā roka” tiek vērsta arī pret aktīvistiem un klimata politiku aktīvāk realizējošajām valstīm, jo savu ietekmi izmanto politiskie oponenti.

“Pēdējā gada laikā esam novērojuši ne tikai klimata jomā orientētu stratēģisko tiesvedību attīstību, lai veicinātu t.s. klimata rīcību, bet arī pieaugumu to lietu skaitā, kas vērstas pret klimata politikas aktivitātēm, kas rada jaunas problēmasituācijas politiķiem, uzņēmumiem un klimata aktīvistiem,” uzsver LSE institūta asociētā profesore un pētniece Džoanna Zetcere. “Situācija ASV liecina, ka tiesvedība ir divvirzienu process, ko var izmantot gan klimata politikas veicināšanai, gan tās apstrīdēšanai.”

Kopš 2025. gada janvāra, kad ASV prezidenta amatā stājās Donalds Tramps, ir sācies tiesvedību vilnis, kura mērķis ir apstrīdēt ASV izpildvaras rīcību klimata politikas atcelšanai. Pētnieki gan norāda, ka federālā valdība ieņem arvien agresīvāku nostāju pret štatu īstenotajām klimata politikas iniciatīvām un ir sākusi ierosināt tiesvedības, ko varētu dēvēt par “pret klimata politiku vērstām lietām”. Cīņa šajā jomā turpināsies un, paredzams, ka tā saasināsies.