Tysklands invånare har svårt att betala sina el- och gasräkningar i tid

Aptuveni pieci procenti Vācijas iedzīvotāju – 4,2 miljoni cilvēku, ziņoja, ka 2024. gadā kavēja komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksu, liecina Vācijas Valsts statistikas biroja Destatis dati. Īpaši smagi klājās īrniekiem – 6,4 procenti no viņiem cīnījās ar grūtībām savlaicīgi apmaksāt elektrības vai gāzes rēķinus, norādīja Valsts statistikas birojs, pamatojoties uz aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem.

Komunālo pakalpojumu rēķini Vācijā 2022. gadā strauji pieauga pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un ar to saistītās enerģētikas krīzes. Lai gan kopš tā laika elektroenerģijas, benzīna, fosilās gāzes un mazuta cenas ir samazinājušās, tās joprojām ir relatīvi augstas, norāda Destatis. Vācijas iedzīvotāju īpatsvars, kas nav samaksājuši komunālo pakalpojumu rēķinus, salīdzinājumā ar 2023. gadu kopumā nav mainījies un ir 5,4%.

Pāreja uz jauno enerģētikas politiku uzliek nevienmērīgu finansiālo slogu Vācijas nabadzīgākajām mājsaimniecībām, kuras tērē lielāku daļu no saviem ienākumiem par enerģijas un ūdens rēķiniem. Šīm mājsaimniecībām ir nepieciešams lielāks valsts atbalsts, lai risinātu “enerģētiskās nabadzības” problēmu, teikts nesen publicētajā Federālās vides aģentūras (UBA) ziņojumā. Autori konstatēja, ka mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem "nespēj pietiekami reaģēt uz fosilā kurināmā cenu pieaugumu, piemēram, CO₂ cenu noteikšanas rezultātā, investējot energoefektīvā renovācijā vai atjaunojamā siltumenerģijā".

Saskaņā ar Ķīles Pasaules ekonomikas institūta (IfW) veikto analīzi ar apkuri saistītās pārejas izmaksas ietekmē iedzīvotājus daudz vairāk nekā attiecīgās izmaksas citās nozarēs, piemēram, transporta nozarē.