Uruguays skogsindustri producerar mer men tjänar mindre på grund av fallande exportpriser

Pieprasījuma kritums Ķīnā un Eiropā, Austrālijas konkurences spiediens un loģistikas izmaksas ietekmējuši Urugvajas meža nozari. Nozare 2026. gadu sāka ar lielāku pārstrādes apjomu, samazinātām cenām un cerībām, ka pašreizējās investīcijas vidējā termiņā ļaus atjaunot uzņēmējdarbību, lai gan īstermiņā joprojām dominēs piesardzība un pielāgošanās.

Līdzīgi kā Argentīnā, arī Urugvajas meža nozarei bijis sarežģīts gada sākums; lai gan ražošanas apjoms pieauga par 4%, cenas globāli samazinājās par 9%. Tas notiek situācijā, kad ir mazāks pieprasījums, nenoteiktība lielajos tirgos un arvien agresīvāka konkurence. Neskatoties uz cenu kritumu starptautiskajā tirgū, 2026. gadā plānotās investīcijas ļauj prognozēt eksporta pieaugumu, gan tikai no 2027. gada.

Šādu informāciju sniedza Dienvidamerikas kokmateriālu tirgus eksperti, norādot, ka pirmās tirgus “atdzišanas” pazīmes parādījušās jau 2024. gadā, 2025. gadā tās pastiprinājās un pagaidām nav gaidāms būtisks cenu pieaugums šajā gadā. “Urugvajā kokmateriālu ražošanas apjoms pieauga par 4%, bet vērtība samazinājās par 9%”, skaidro tirgus eksperts Nelsons Le Desma, uzsverot, ka starptautiski joprojām valda piesardzība, jo īpaši Eiropā un Ķīnā, kur ir svarīgākie kokmateriālu tirgi.

Mazāks pieprasījums un konkurences spiediens

Saskaņā ar ekspertu vērtējumu, nenoteiktība Ķīnā joprojām ir viena no galvenajām problēmām. Lai gan ir lieli projekti, kas turpina strādāt, tie tiek realizēti ar nelielu peļņu un nenotiek nepārprotama tirgus atgūšanās. Tam pievienojas Eiropas un Āzijas pircēju nevēlēšanās slēgt jaunus darījumus, ņemot vērā zemās cenas un lielos krājumus.

Austrālija ir kļuvusi par galveno spēlētāju cenu samazināšanas procesā. “Austrālija ir gatava samazināt cenas un pārdot lielāku apjomu,” norādīja kokmateriālu tirgus speciālisti, brīdinot, ka konkurēt ar cenām Urugvajai ir īpaši grūti ne tikai vietējo izmaksu, bet arī jūras pārvadājumu dārdzības palielinājuma dēļ.

Runājot par pašreizējām cenām, tonna īsšķiedras celulozes Ķīnā maksā ~560 dolārus, ASV tā svārstās no 565 līdz 585 dolāriem. Garšķiedras celulozes cena parasti atšķiras par ~100 dolāriem, tās cena Ķīnā ir ap 680 dolāriem un 700-730 dolāri ASV, ņemot vērā attiecīgo reģionu. “Ķīna ir ļoti nozīmīga tirgus dalībniece, tā nav piedzīvojusi sen prognozēto ekonomikas atveseļošanos”, norādīja eksperts, paskaidrojot, ka šī Āzijas valsts arvien vairāk cenšas iepirkt koksni no Vjetnamas, Austrālijas vai Dienvidāfrikas, kā arī izmantot vietējo koksni, kas ierobežo citu eksportētāju iespējas.

Vertikālā integrācija kā aizsardzības stratēģija

Ņemot vērā situāciju, eksperti uzsver, ka daudzi Urugvajas meža un kokrūpniecības nozares uzņēmumi izvēlas padziļināt mežsaimniecības ķēdes vertikālo integrāciju, lai mazinātu tirgus svārstības. Šīs stratēģijas mērķis ir palielināt efektivitāti, samazināt atkarību no pasaules cenām un saglabāt normālu peļņas līmeni joprojām nestabilajā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā. Urugvajas meža nozare 2026. gadu sāka ar lielākiem apjomiem, fokusējās uz cenu līmeni un cerībām, ka pašreizējās investīcijas vidējā termiņā ļaus atjaunot uzņēmējdarbību, lai gan īstermiņā joprojām dominēs piesardzība un pielāgojumi.

Investīcijas ar skatu uz 2027. gadu

Neskatoties uz nelabvēlīgo cenu situāciju, Urugvajas mežrūpnieki saglabā ievērojamus investīciju apjomus nozarē. 2026. gadā tiks īstenoti vismaz trīs nozīmīgi projekti: Urufor, Braspine un Lumin. Pēc N. Le Desmas teiktā, šie ieguldījumi sāks pozitīvi ietekmēt situāciju gada vidū vai trešajā ceturksnī, to pilnīga ietekme būs redzama tikai 2027. gadā, kad pieaugs eksports. Pašreizējā negatīvā situācija ietekmē arī citu koksnes produktu tirdzniecību.

Koksnes izstrādājumu cenas samazinājās pat par 18%, kas izraisīja ražošanas apturēšanu vairākās kokzāģētavās. “Šķeldas ražotājiem bija grūtības palielināt apjomus, tas nozīmēja, ka dažas rūpnīcas pārtrauca ražošanu uz diviem, trim vai pat četriem mēnešiem”, norādīja Nelsons Le Desma. Šajā situācijā vairākas ražotnes izvēlējās par zemākām cenām iepirkt vietējo koksni un samazināt ražošanu citās valstīs.

Zīmīgs piemērs bija situācija kokapstrādes uzņēmumā Lumin, kam 2025. gada beigās nācās pārtraukt ražotnes darbību un darbiniekus nosūtīt bezdarbnieku pabalsta saņemšanai. “Būvniecības nozares lejupslīde, pieprasījuma samazināšanās pēc plātnēm un lielie krājumi skaidri parāda šīs situācijas problēmas,” uzsvēra N. Le Desma.

Par Urugvajas meža nozari

Urugvajas meža nozare piedzīvoja vēsturisku uzplaukumu, kļūstot par vienu no valsts ekonomikas galvenajiem balstiem. 2024. gadā celulozes eksports pirmo reizi vēsturē apsteidza liellopu gaļas eksportu, kļūstot par Urugvajas galveno eksporta preci. Lai gan šobrīd nozare sāk stagnēt pasaules ģeopolitisko un ekonomisko problēmu dēļ. Urugvajas meža nozare veido aptuveni 6% no valsts IKP. Tā nodrošina vairāk nekā 30 000 darba vietu; 2024. gadā celulozes eksports veidoja aptuveni 20% no kopējā preču eksporta, sasniedzot vairāk nekā 2,5 miljardus ASV dolāru. Urugvajas meža nozare balstās eikaliptu un priežu plantāciju apsaimniekošanā, tās aizņem aptuveni 1,1 miljonu hektāru jeb 6% valsts teritorijas. Urugvajas lielākie meža nozares uzņēmumi ir Somijas koncerns UPM ar divām lielām celulozes rūpnīcām (Fray Bentos un nesen uzceltā Paso de los Toros). Jaunā rūpnīca ir viena no modernākajām pasaulē, kas ievērojami palielinājusi celulozes ražošanas jaudu valstī. Montes del Plata ir kopuzņēmums (īpašnieki Stora Enso un Arauco), kas pārvalda celulozes rūpnīcu Kolonijas departamentā. Pieaug investīcijas zāģmateriālu un saplākšņa ražošanā. Piemēram, uzņēmums Arboreal ir izveidojis lielāko masīvkoka (CLT un Glulam) konstrukciju rūpnīcu Dienvidamerikā.

Urugvaja pozicionējas kā Dienvidamerikas līdere ilgtspējīgā mežsaimniecībā, izmantojot starptautiskos meža apsaimniekošanas sertifikātus FSC un PEFC. Līdz 2035. gadam valsts plāno palielināt plantāciju platības vēl par 20%, vienlaikus aizsargājot dabiskos mežus. Nozares izaugsme ir tiešs rezultāts 1987. gada Meža likuma pieņemšanai, kas radīja stabilu tiesisko vidi un nodokļu atvieglojumus ārvalstu investīcijām. Straujā paplašināšanās raisa arī diskusijas sabiedrībā par ietekmi uz ūdens resursiem un bioloģisko daudzveidību.