Finlands jaktlag ändras. Kommer förändringarna att förbättra situationen?

Somijas valdības mērķis šoziem ir noteikt vilku medību kvotas. Medību nomas līgmos ir noteikts, kādu dzīvnieku sugu medību tiesības meža īpašnieks var iznomāt medību klubiem. Medību tiesības Somijā ir saistītas ar zemes īpašumtiesībām. Zemes un meža īpašniekam ir tiesības izlemt, kas var medīt viņa zemē un kādas likumā atļautās dzīvnieku sugas var medīt.

Somijas Parlaments plānojis lemt, vai nākamā gada sākumā, pamatojoties uz reģionālajām kvotām, varēs sākt vilku medības. Likuma izmaiņas ir raisījušas diskusijas, īpaši pēc tam, kad parlamenta Lauksaimniecības un mežsaimniecības komiteja nedēļu pirms Ziemassvētkiem ziņojumā negaidīti to sugu sarakstā, kurām tiks piemērotas medību kvotas, iekļāva arī lāčus un lūšus.

Ja jaunais medību kvotu modelis stāsies spēkā, vai meža īpašniekiem joprojām būs tiesības lemt par vilku medībām?

“Jā, varēs medīt tikai tās sugas, kuras ir atļautas saskaņā ar medību nomas līgumu! Medību kvotas to nemainīs,” norādīja Somijas Lauksaimniecības ražotāju centrālās savienības (MTK) Lauksaimniecības un medību departamenta vadītājs Timo Leskinens. Ierastā prakse ir tāda, ka meža īpašnieks iznomā medību tiesības mednieku klubam vai grupai. Piemēram, aļņu medību atļaujas tiek piešķirtas tikai meža platībās, kas ir lielākas par 1000 hektāriem.

Medību nomas līgumā meža īpašnieks var izvēlēties, vai viņš iznomā medību tiesības, piemēram, visa veida medībām, vai tikai uz briežiem, mežacūkām un plēsējiem. Līgumā var norādīt, uz kurām dzīvnieku sugām nomas līgums neattiecas.

“Vēl pāragri sākt domāt par šādām lietām.”

Vai kvotu medības, tās ieviešot, ietekmēs, kādu dzīvnieku sugu medību tiesības zemes īpašnieks iznomās? Ja meža īpašnieks medību nomas līgumā ir atļāvis, piemēram, tikai briežu un mežacūku medības, nevis lielo plēsēju medības, vai kvotu medības uz vilkiem viņa zemē neattieksies?

“Ir pāragri sākt apsvērt šādas lietas, jo Zemkopības ministrijā vēl nav par to diskutēts,” atbild ministrijas pārstāvis e-pastā. Ministrija uzsver, ka pirms jebkādu reģionālo kvotu medību sākšanas šis jautājums ir jānoregulē ar valdības dekrētu. Turklāt jāpanāk, lai, lēmumu pieņemot, stātos spēkā grozījumi Somijas Medību likumā.

Vērts atjaunot vecos medību nomas līgumus

Timo Leskinens mudina zemes īpašniekus pārbaudīt, vai medību nomas līgumos ir noteiktas gan lielo plēsēju, gan mežacūku medību tiesības. Vecajos, jau ilgu laiku spēkā esošajos medību nomas līgumos, šie nosacījumi bieži vien ir aizmirsti.

“Ja vecais nomas līgums ir jāatjauno, ieteicams slēgt jaunu nomas līgumu, izmantojot MTK un Somijas Mednieku asociācijas kopīgi sagatavoto paraugu. Arī ar līgumu saistītie vispārējie noteikumi un nosacījumi vislabāk ir pārdomāti no zemes īpašnieka viedokļa,” uzsver T. Leskinens.

Kur sastopami brieži un stirnas, vienmēr ir arī vilki

Somijas Dabas aizsardzības savienība pēc Lauksaimniecības un mežsaimniecības komitejas lēmumiem paziņoja, ka iesniegs sūdzību par Medību likumu Eiropas Komisijā. Tas notiks, ja Medību likums stāsies spēkā pašlaik ierosinātajā formā. Savienības priekšsēdētāja Hanna Halmīnpē atgādina, ka tieši cilvēka ietekmes dēļ Somijas dienvidrietumos pašlaik ir izveidojusies vislielākā vilku populācija valstī.

Vilku skaita pieaugumu galvenokārt veicināja briežu un stirnu pārpilnība, kas plēsējiem ir lielisks medījums un tas, savukārt, ļoti veicina Somijas vilku populācijas attīstību. Saskaņā ar H. Halmīnpē teikto, neparasti lielā briežu populācija, faktiski, tiek uzturēta, barojot tos apdzīvoto vietu un kultūraugu platību tuvumā.

“Tātad tā lielā mērā ir tieši cilvēku izraisīta situācija, ka vilki ir sastopami apdzīvotu vietu nomalēs, īpaši Somijas dienvidrietumu reģionā, kur atrodas briežu barošanās vietas. Vilki to attiecīgi izmanto un aktīvi medī briežus šajās teritorijās.”

Situācija parāda problēmas daudzpusību. Somijas medniekiem kopā ar meža īpašniekiem tā jārisina pēc iespējas ātrāk, uzņemoties atbildību, lai nenodarītu kaitējumu dzīvnieku populācijām.