Studie visar att solparker skulle kunna erbjuda livsmiljöer för humlor

Pētījums liecina, ka pareizi pārvaldīti saules enerģijas parki varētu palielināt kameņu rūkošo populāciju Apvienotajā Karalistē Kamenes ir ļoti nozīmīga ekosistēmu daļa, piemēram, tās apputeksnē augus, palīdzot saglabāt veselīgas dzīvotnes. Daudzas kameņu populācijas Eiropā sarūk klimata pārmaiņu un dzīvotņu zuduma dēļ. Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā Global Change Biology, aplūkots, kā saules enerģijas parki varētu palīdzēt aizsargāt kamenes Apvienotajā Karalistē.

Kāpēc kameņu populācija samazinās?

Kameņu populācija samazinās visā pasaulē. 2023. gada pētījumā, ko publicēja žurnāls Nature, prognozēts, ka aptuveni 38-76% Eiropas kameņu sugu, kas pašlaik klasificētas kā “vismazāk apdraudētas”, līdz 2061.-2080. gadam zaudēs vismaz 30% ekoloģiski sev piemērotas teritorijas. Saskaņā ar Kameņu saglabāšanas fonda datiem 2024. gads bijis sliktākais gads kameņu populācijai Apvienotajā Karalistē.

To ietekmējuši vairāki faktori: izmaiņas zemes izmantošanā, intensīvā lauksaimniecība, invazīvās sugas un infekcijas slimības, kas ietekmē apputeksnētājus, arī kamenes.

Būtiska nozīme ir arī klimata pārmaiņām: pastiprinās ekstrēmi laika apstākļi, kas var apdraudēt bišu dzīvotnes un traucēt to dzīves ciklu.

Saules enerģijas slēptā dzīvotne

Pētījumā, kas, kā tiek ziņots, ir pirmais, kurā izpētīta un vērtēta saules enerģijas parku nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nākotnē, pētnieki vēlējās noskaidrot, kā kamenes sadzīvo ar saules enerģijas parkiem. Šie parki var nodrošināt iespēju izveidot dzīvotnes savvaļas dzīvniekiem un kukaiņiem, kā arī veicināt gan zemu oglekļa emisiju enerģijas ražošanu, gan dabas atjaunošanos.

Zinātnieki vērtēja 1042 darbībojošos saules enerģijas parkus Lielbritānijā, izveidojot augstas izšķirtspējas modeli, lai simulētu kameņu barošanos un populācijas dinamiku. Tas ļāva prognozēt kameņu blīvumu Lielbritānijas saules enerģijas parkos un to apkārtnē, ņemot vērā dažādu nākotnes scenāriju ietekmi, piemēram, dzīvotņu un konfigurācijas izmaiņas.

“Modelis prognozē, kā bites izmanto ainavu, balstoties barības meklēšanas un ligzdošanas resursos,” skaidro Hollija Bleidsa, Lankasteras Universitātes vecākā pētniece un pētījuma vadošā autore. “Šis aspekts bija novatorisks – tāda veida un tik detalizēta modelēšana ir neparasta.”

Modelis liecina, ka kameņu skaits saules enerģijas parkos varētu vairāk nekā divkāršoties, ja šos parkus apsaimniekotu, ņemot vērā bioloģisko daudzveidību. Savvaļas ziedi parkos nodrošina bagātīgu barības avotu, jo īpaši salīdzinājumā ar zālājiem.

“Patvērums” kamenēm

Saules enerģijas parku apsaimniekošanas “kameņu skaita palielināšanas” plāns galvenokārt bija saistīts ar pašu parku teritoriju. Ainavas izmaiņas saules enerģijas parku apkārtnē lielākā mērā ietekmēja kameņu blīvumu. Pēc pētījuma autoru domām, tas liecina, ka “viens atsevišķs saules enerģijas parks parasti neitralizē plašāku zemes izmantošanas izmaiņu ietekmi, kas paredzama nākotnes scenārijos”. Tā kā daudzas valstis būvē saules enerģijas parkus, lai izpildītu atjaunojamās enerģijas saistības, autori mudina apsvērt to “stratēģisku izvietojumu”, lai varētu savienot kameņu dzīvotnes.

“Saules enerģijas parki var būt patvērums kamenēm gan šodien, gan nākotnē. Pareizi pārvaldīti, tie varētu palīdzēt mazināt dzīvotņu zudumu,” norāda Hollija Bleidsa. “Tomēr saules enerģijas parki vien nespēs neitralizēt visu zemes izmantošanas izmaiņu ietekmi uz kamenēm nākotnē un bioloģisko daudzveidību kopumā.”