Den naiva globaliseringens tid är slut. Lettland bör följa Polens ekonomiska nationalism

Varšavā Eiropas Jauno ideju forumā aprīļa vidū Polijas premjerministrs Donalds Tusks ziņoja par valsts ekonomiku, informējot par jaunu valsts ekonomisko stratēģiju – aktīvu, nepārprotamu un Polijas uzņēmējus atbalstošu. Tā ir skaidra pieejas maiņa valsts nozīmei ekonomikā, kad jāatvēl vieta mūsdienu ekonomiskajam patriotismam. D. Tusks norādīja, ka pienācis laiks atjaunot un “polonizēt” Polijas ekonomiku, tirgu un kapitālu. Šajā kontekstā uzrunājot foruma dalībniekus, viņš uzsvēra, ka rēķinās ar klātesošo atbalstu.

“Modernais, ekonomiskais nacionālisms nozīmē stingru un noteiktu rīcību, lai neviens netraucē un neviens neatņem to, kas pienākas poļu uzņēmumiem un poļu uzņēmējiem. Būs ļoti nopietna konfrontācija ar tiem, kas iebildīs pret šo pieejas maiņu,” uzsvēra poļu valdības vadītājs, atgādinot, ka valsts ekonomika ir pelnījusi ikviena Polijas iedzīvotāja personisku iesaisti.

“Katra mūsu cilvēka līdzdalība ir Polijas patriotisma pamatā, iespējams, pat vissvarīgākā dimensija šīsdienas apstākļos. Uzskatu, ka neviens nav jāpārliecina, ka arī mūsu jaunatnei jābūt savai vietai šajā ekonomiskajā telpā,” norādīja Donalds Tusks, uzsverot: ja poļi vēlas gūt panākumus ekonomikā, ir skaidri jāpasaka, ka Polija nebūs naiva partnere arvien nesaudzīgākajā un egoistiskajā konkurencē pasaules tirgū un Polijas uzņēmumi nebūs neizdevīgā pozīcijā, konkurējot ar starptautiskajiem milžiem.

“Naivās globalizācijas laikmets beidzas. Ir pienācis laiks atjaunot valsts ekonomiku un rūpēties par mūsu uzņēmēju interesēm. Mums bez ierunām un “savtīgi” jārūpējas par Polijas uzņēmumu interesēm. Kāpēc starptautiskie uzņēmumi ārpus Eiropas Savienības mūs pārspēj publiskajos iepirkumos, kāpēc Polijas uzņēmumiem ir tik grūti iegūt pasūtījumus? Šī situācija ir jāmaina! Mēs atbalstīsim mūsu uzņēmumus saskaņā ar likumu, lai sistemātiski ziņotu par to, kā dot priekšroku Polijas uzņēmumiem dažāda veida konkursos.”

Pēc poļu premjera domām, globālajā ekonomikā notiekošais liecina, ka gan kapitālam, gan tā pārvaldītajam ir tautība. “Tuvojas modernā ekonomiskā nacionālisma laiks. Mūsu interesēm ir balta un sarkana krāsa,” Polijas premjers norādīja, paziņojot, ka drīzumā prezentēs pirmo ierobežojumu atcelšanas risinājumu paketi.

Jauna pieeja valsts uzņēmumu pārvaldīšanai

Jaunā pieeja nozīmē arī nepieciešamību uzlabot Polijas valsts uzņēmumu stratēģisko vadību. Valsts uzņēmumu darbībai jābūt vērstai ne tikai uz peļņu, bet arī uz ilgtermiņa sabiedriskajiem mērķiem un valsts ekonomiskās drošības stiprināšanu. Mērķis ir palielināt vietējās uzņēmējdarbības atbalsta caurskatāmību un efektivitāti.

Svarīgs jaunās ekonomikas politikas elements būs lielas investīcijas infrastruktūrā un enerģētikā, kuras Polijas uzņēmumiem ir pēc iespējas ātrāk un efektīvāk jāīsteno. Kā piemēru var minēt pirmās atomelektrostacijas celtniecību Polijā. Uzņēmumam, kas veic investīcijas, ievērojama naudas daļa jāatvēl līgumiem ar Polijas uzņēmumiem. Premjerministrs norādīja, ka 53 miljardiem zlotu ir jānonāk tieši pie Polijas uzņēmumiem. Apakšuzņēmējiem arī ir jābūt Polijas uzņēmumiem. To iespējams panākt, ja ir nepieciešamā politiskā griba īstenot pārmaiņas poļu tautas interesēs.

Valsts industriālā potenciāla atjaunošana

Investīciju prioritātēs ietilpst arī valsts industriālā potenciāla rekonstrukcija. Polijas stratēģiski nozīmīgu rūpnīcu renovēšana ir būtiska ne tikai vietējām kopienām, bet arī valsts enerģētiskajai drošībai.

“Nekas neliedz sākt ieroču ražošanu vietā, kur savulaik ražoja katlus. Mēs jau esam nolēmuši tur ieguldīt naudu, lai attiecīgi uzturētu piemēroto ražotni,” uzsvēra Polijas valdības vadītājs.

Tika pieminēta Čenstohovas tērauda rūpnīca, kas, pateicoties valsts iesaistei, tika saglabāta un atjaunota, un ir kļuvusi par svarīgu atbalsta punktu Polijas armijai. Aizsardzības ministrija ir uzņēmusies atbildību un kļuvusi par Čenstohovas tērauda rūpnīcas administratoru – ne tikai lai glābtu šo rūpnīcu, bet arī, lai Polijas ieroču uzņēmumiem būtu, no kā ražot.

Tika norādīts uz sāktajiem darbiem Slavkovas pārkraušanas terminālī un to būtisko nozīmi. Terminālis platsliežu līnijā no austrumiem ir viens no galvenajiem loģistikas punktiem, ko gadiem ilgi centušies iegūt ārvalstu uzņēmumi. Investīcijas šajā jomā nevar būt pakārtotas ārējām interesēm, tām jākalpo gan Polijai, gan starptautiskajiem partneriem. Polijas premjerministrs uzsvēra: “Mēs, poļi, Polijas uzņēmumi, Polijas valsts, 100% kontrolēsim šīs vietas attīstību un investīcijas. Mēs ar to pelnīsim!”

Investīcijas paredzētas, lai kalpotu ne tikai Polijas ekonomikas attīstībai, bet arī atbalstam Ukrainas atjaunošanai. Poļi uzsver, ka Slavkovas termināļa attīstībai ir jābūt tādas politikas paraugam, kurā solidaritāte iet roku rokā ar atbildību un ieguvumi no investīcijām neapiet Polijas ekonomiku.

Šīs pieejas mērķis ir gan stimulēt iekšzemes ekonomiku, gan arī nostiprināt Polijas kā valsts, kas apzināti attīsta savu ekonomisko spēku un ir izturīgāka pret ārējiem ekonomiskajiem satricinājumiem, pozīcijas.

Jānovērš nevajadzīgi šķēršļi

Notiek darbs pie ierobežojumu atcelšanas, mērķis ir atvieglot uzņēmēju dzīvi un novērst nevajadzīgus administratīvos šķēršļus. Polija aktīvi darbojas arī Eiropas Savienībā – kopā ar Dāniju strādājot pie risinājumiem, kuru mērķis ir panākt reālu birokrātijas un birokrātisma samazināšanu visā Eiropas Savienībā. Polija tās ES prezidentūras laikā ir uzņēmusies pārliecināt Eiropu, ka deregulācijas akcijai ir jāattiecas uz visu Eiropas Savienību. Vienlaikus poļu valdības vadītājs paziņoja par cīņu pret diskrimināciju un nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi darba tirgum un publiskajiem iepirkumiem. Ekonomikā vienlīdzības, kompetences un piemērotības kritērijiem ir jābūt absolūti noteicošajiem, jo īpaši valsts un ekonomikas saskarsmē. Arī šajos jautājumos Polijas valdība rīkosies ļoti izlēmīgi un strikti. Tiekšanās pēc vienlīdzīgām iespējām un caurskatāmības valsts un biznesa attiecībās jākļūst par pastāvīgu jaunās ekonomiskās politikas elementu.

Polijā ir pārliecināti, ka ekonomiskā kursa maiņa dos pozitīvu efektu,– gan tautsaimniecībai, gan valsts nozīmei, gan iedzīvotājiem.

Polijas ekonomiskais nacionālisms var būt labs paraugs Latvijas ekonomiskās dzīvotspējas saglabāšanai, attīstībai un valsts drošībai. Protams, Latvijas ekonomisko jaudu grūti salīdzināt ar Polijas iespējām, tomēr, mācīties no poļu attieksmes un patriotisma gan tautsaimniecībā, gan valsts drošības jautājumos var un vajag. Politiskās gribas nepietiekamība Latvijā, diemžēl, ir pastāvīga, arī patriotisma trūkums ir acīmredzams. Tieši tāpēc, varbūt, ir vērts sekot poļu piemēram un arī mums, Latvijā, pievērsties ekonomiskā nacionālisma īstenošanai.