Ett trähus är en bättre kollagringskälla än skogen

Viesojoties Helsinkos, Vīnes Dabas resursu un dzīvības zinātņu universitātes (BOKU) meža ekosistēmu apsaimniekošanas profesors Huberts Hāzenauers (Hubert Hasenauer) atzinīgi novērtēja ilgtspējīgas mežsaimniecības tradīcijas gan Somijā, gan Eiropā kopumā. Viņš uzskata, ka mežsaimniecības jautājumos Eiropu nevajadzētu salīdzināt ar tropu reģioniem, aicinot koksni izmantot būvniecībā.

“Mūsu uzdevums ir apvienot mežsaimniecību ar cīņu pret klimata pārmaiņām. Pat šādā situācijā Eiropu un Somiju nevajadzētu salīdzināt ar tropu reģiona valstīm. Mūsu mežsaimniecība noteikti ir ilgtspējīga. Mūsu tradīcijas sniedzas vairāk nekā gadsimtu tālā pagātnē,” profesors uzsvēra lekcijā Somijas Mežrūpniecības federācijas (FFIF) rīkotajā seminārā.

Huberts Hāzenauers norādīja, ka kopš 2010. gada mežu platības Eiropā vidēji palielinās par 44 000 hektāriem gadā. Eiropa ir vienīgais kontinents, kurā mežu platības palielinās. Eiropā koksnes izmantošanas apjomi gan būvniecībā, gan atjaunojamās enerģijas ieguvē, ir daudz lielāki nekā vidēji pasaulē. Piemēram, Somijas mežos pieaugošā koksne apjomā pārsniedz izstrādāto koksni. Kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem koksnes apjomi Somijas mežos ir palielinājušies par 67%.

Koksnes ieguves apjoma samazināšana ir ierosināta kā līdzeklis pret globālo sasilšanu. Ja būtu vairāk koku, meži piesaistītu vairāk atmosfēras oglekļa. Tomēr, pēc profesora Hāzenauera domām, koksnes ieguves samazināšana nebūtu ilgtspējīgs risinājums: “Galvenais ir saprast atšķirību starp oglekļa uzkrāšanu un oglekļa piesaistīšanu. Mežiem novecojot, oglekļa uzkrāšana turpina lēnām pieaugt, toties oglekļa piesaistīšana samazinās. Vecākos mežos koki augšanai izmanto mazāk oglekļa, tā lielāka daļa tiek izmantota šūnu vielmaiņā.”

Kokiem kļūstot vecākiem un masīvākiem, palielinās arī riski. Garākus vecos kokus vieglāk nogāž vētras. Nogāzušies koki, savukārt, piesaista koksnes kaitēkļus, kas rada papildu bojājumus. Profesors Hāzenauers norāda, ka ugunsnedrošā materiāla daudzuma palielināšanās mežā veicina meža ugunsgrēku izcelšanās risku. Šo iemeslu dēļ viņš aicina klimata jomā vairāk koncentrēties uz oglekļa uzkrāšanu koksnes produktos.

“Meža oglekļa uzglabāšanai nav jānotiek tikai mežā. Tā var notikt arī ilgtspējīgos koksnes produktos, piemēram, koka ēkās. Faktiski šie produkti ir labāki par mežu, proti, uzglabājot koksni ēkās, mežs, no kura koksne iegūta, var atjaunoties un efektīvāk saistīt oglekli nekā vecs mežs.” Profesors Hāzenauers uzsvēra, ka ne visas nocirstā koka daļas tiek izmantotas būvmateriālos – atkarībā no sugas tie ir 50-60%. Pārējais – zari, lapotne un miza – veido blakusproduktus, kurus izmanto dažādu produktu ražošanai un enerģijas ieguvei.

“Koka izmantošana betona vietā sniedz acīmredzamu labumu klimatam, jo betona oglekļa emisijas ir ļoti augstas. Faktiski vislielāko labumu klimata jomā no koka var gūt, izmantojot koksni būvniecībā.”

Aktīva mežu apsaimniekošana var apvienot mežizstrādi un oglekļa piesaisti

Somijā, kur atrodas Eiropā plašākie meži, rit aktīvas debates, kādi pasākumi Somijas saimnieciskajos mežos būtu visefektīvākie klimata pārmaiņu ierobežošanai – vai mežu atjaunošanās periods būtu jāpagarina un mežizstrāde jāsamazina, vai arī mežizstrāde jāturpina pašreizējā apjomā?

Lai šīm debatēm būtu drošāks pamats, Somijas Mežrūpniecības federācija (FFIF) uzdeva Somijas Dabas resursu institūtam (Luke) veikt pētījumu par šo jautājumu. Pētījumā tika izvērtēta Somijas saimniecisko mežu augšana, oglekļa piesaistīšana un dabas vērtības, izmantojot divus mežsaimniecības scenārijus laika posmam no 2026. līdz 2055. gadam. Pētījuma rezultāti tika prezentēti FFIF seminārā, ar tiem iepazīstināja profesors Jari Hīnīnens (Jari Hynynen).

Abos scenārijos FFIF noteica vienādu ikgadējo Somijas mežizstrādes apjomu: 79,8 miljoni kubikmetru līdz 2029. gadam, ieskaitot, un 87,2 miljoni kubikmetru no 2030. gada. Atšķirības ir saistītas ar dažādām apsaimniekošanas praksēm.

Pamatscenārijā Somijas mežu apsaimniekošana turpinātos kā līdz šim, ievērojot pašreizējās mežsaimniecības rekomendācijas un meža sertifikācijas sistēmu PEFC un FSC prasības.

Otrajā scenārijā, kas balstīts uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, mežu apsaimniekošana tiktu dažādi intensificēta. Vairāk izmantotu minerālmēslojumu un biežāk koptu jaunaudzes. Meža atjaunošana tiktu veikta, izmantojot uzlabotus stādus un sēklas. Lai labāk pielāgotos klimata pārmaiņām, skujkoku mežu platības tiktu dažādotas, nodrošinot, ka vienā piektdaļā platību tiem piemērotās vietās augtu platlapji. Tiktu palielināta t.s. nepārtrauktā vainagu klāja mežkopība, jo īpaši purvājos augošiem egļu mežiem.

Luke pētījums liecina, ka apsaimniekošanas pasākumu intensificēšana dotu jūtamu un skaidru labumu. Pamatscenārijā gada pieaugums (t.i., kopējais meža pieaugums) visā pētījuma periodā saglabātos nedaudz virs 100 miljoniem kubikmetru. “Klimata” scenārijā pieaugums palielinātos katrā pētījuma desmitgadē. Periodā no 2046. gada līdz 2055. gadam tas tuvinātos 120 miljoniem kubikmetru.

Bez intensifikācijas pasākumiem plānotie ikgadējie cirsmu apjomi sāktu samazināt meža oglekļa piesaisti pēc 2030. gada. Intensificējot pasākumus, oglekļa piesaiste turpinātu palielināties. Turklāt, uzlabotos meža bioloģiskā daudzveidība, piemēram, platlapju koku īpatsvars un mirušās koksnes apjoms, kas ir vitāli svarīgi tūkstošiem sugu.

“Lai to panāktu, klimata pielāgošanās scenārijā aprakstītie intensifikācijas pasākumi jāīsteno pilnībā, tie jāvirza uz mērķi. Piemēram, minerālmēslojums jāizmanto vietās, kur tas dod vislabākos rezultātus,” uzsvēra profesors J. Hīnīnens.

Karolīna Niemi, FFIF Mežu direktore, uzsvēra, ka tieši aktīva mežu apsaimniekošana ļauj palielināt mežu augšanu, vienlaikus uzlabojot oglekļa absorbcijas avotus un klimata ilgtspēju. “Aktīva mežu apsaimniekošana nenozīmē, ka meži tiek kopti reizi pa reizei, bet to, ka mēs pārzinām savus mežus un apsaimniekojam tos visā rotācijas periodā,” sacīja K. Niemi.

Klimata scenārijā meža oglekļa krājumi stabili palielināsies un pēdējos 10 gados būs par 28% lielāki nekā novērtēšanas perioda sākumā. Avots: Somijas Dabas resursu institūts (Luke)