En ny studie visar att exportförbud för rundvirke inte har lyckats stoppa avskogningen i världen

Koksnes ražotāji no vairāk nekā 70 valstīm, kurās ir lielas mežu platības, varētu būt pakļauti riskam jau dažus mēnešus pēc tam, kad Eiropas Savienība ieviesīs EUDR.

Pašlaik vairāk nekā 70 valstīs ir spēkā Apaļkoku eksporta aizliegumi (LEB), ar kuriem valstis efektīvi ierobežo (vai iepriekš ir ierobežojušas) viena vai vairāku meža produktu starptautisko eksportu. Lai gan aizliegumi ir sekmīgi veicinājuši nodarbinātību jaunattīstības valstīs (pat par 25%), tie ir paātrinājuši mežu strauju izciršanu mežiem bagātās valstīs.

Tā secināts divos atsevišķos pētījumos, ko veica CERDI, Clermont Auvergne Université, CNRS, IRD un kuros analizēja datus no 124 jaunattīstības valstīm 20 gadu periodā (līdz 2019. gadam).

“Secinājumi liecina, ka LEB ieviešana izraisa ievērojamu atmežošanas pieaugumu – pat par 22,3%, salīdzinot ar valstīm, kurās LEB nav ieviesti,” apgalvo pētījumu līdzautors Muhameds Zerbo (Mouhamed Zerbo), norādot, ka rezultāti joprojām ir noturīgi dažādos testos, tostarp alternatīvos LEB un atmežošanas mērījumos.

Pirmajā pētījumā konstatēts, ka apaļkoku eksporta aizliegumi ir galvenais atmežošanas faktors. M. Zerbo norādīja, ka “apaļkoku eksporta aizliegumu pieņemšana pastiprina konkurenci par zemi starp lauksaimniecību un mežsaimniecību, izraisot lauksaimniecības teritoriju paplašināšanos un sekojošu meža platību samazināšanos. Tas samazina apaļkoku cenas, veicina koksnes izmantošanu kokapstrādē un rada papildu spiedienu uz meža resursiem.”

Baļķu eksporta aizliegumu ieviešana rada gan uzvarētājus, gan zaudētājus.

Pēc M. Zerbo domām, aizliegumi būtiski ietekmē mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. “Mežizstrādātāji un neapstrādātu apaļkoku eksportētāji parasti ir neizdevīgākā situācijā, jo peļņas samazinājums tiek pārdalīts citiem vietējiem ražotājiem. Tā kā mežizstrāde kļūst mazāk rentabla, mežizstrāde var pārorientēties no mežizstrādes uz lauksaimniecību, kas, iespējams, novedīs pie mežu pārveidošanas. No otras puses, ieguvēji – jo īpaši kokapstrādes nozares uzņēmumi – gūst labumu no šīm aktivitātēm. Ārvalstu rūpniecības nozaru investīcijas vairāk tiek piesaistītas bagātīgo vietējo meža resursu apguvē. Tas attiecas gan uz tradicionālajām nozarēm ar zemu pārstrādes jaudu, kam nepieciešami lieli apaļkoksnes apjomi, gan uz ārvalstu nozarēm ar augstāku pārstrādes jaudu, kam resursu ietaupījumu dēļ ir nepieciešami ievērojami apaļkoku krājumi. Šīm nozarēm paplašinoties, pieaugošais pieprasījums pēc apaļkokiem rada papildu spiedienu uz mežiem.”

Ķīnas organizēto projektu ietvaros valsts uzņēmēji tagad iepērk milzīgus zāģmateriālu apjomus no jaunattīstības valstīm, kas ir bagātas ar koksni. Lielu daļu iepērk no Āfrikas, Dienvidaustrumāzijas un Latīņamerikas valstīm, kurās ir aizliegts apaļkoku eksports.

Pētījums, kas publicēts žurnāla Journal of Environmental Management jaunākajā izdevumā, tika veikts, lēšot, ka Eiropas Savienības Atmežošanas regula (EUDR) varētu samazināt kokmateriālu importu no augsta riska valstīm par vairāk nekā 25% – un pat par 38%, ja definīcijas tiktu mainītas, iekļaujot t.s. lauksaimniecības pārveidi (kas dēvēta par EUDR+).

Pētnieki Kreigs Džonstons, Džingans Guo no Luiziānas Valsts universitātes Lauksaimniecības un agrobiznesa departamenta un Džefrijs Prestemons no ASV Meža dienesta, pētījumā izmantoja Meža resursu perspektīvas modeli (FOROM), lai modelētu EUDR ietekmi uz ražošanu, tirdzniecību un cenu veidošanu. Pētījuma rezultāti liecina, ka valstīs, kurās mežizstrāde ir ļoti intensīva, piemēram, Brazīlijā, Indonēzijā un Malaizijā, gaidāms ievērojams apaļkoksnes ražošanas un eksporta samazinājums, kas savukārt ietekmēs zāģmateriālu un koksnes paneļu cenas. Tajā pašā laikā valstīs ar zemu atmežošanas līmeni, tostarp Kanādā (pieaugums par 1,4%) un Amerikas Savienotajās Valstīs (pieaugums par 0,1%), ražošana var nedaudz palielināties, lai apmierinātu Eiropas Savienības pieprasījumu.