Ett nytt beslut kan sätta stopp för USA:s väpnade styrkors affärer med tropiskt virke

ASV Aizsardzības departamenta pētījums liecina, ka vietējā sarkanā ozola kokmateriāliem varētu būt pat piecas reizes ilgāks ekspluatācijas laiks nekā importētajiem koksnes produktiem.

ASV armija un flote izmanto lielus Dienvidaustrumāzijas tropu koksnes apjomus, tostarp Shorea un Apitong koksni grīdas dēļu un platformu ražošanā. Situācija varētu mainīties, jo ASV valdības iestādes ir sākušas izmeklēšanu par kokmateriālu importu. ASV un Eiropas Savienība plāno ierobežot Shorea un Apitong koksnes eksportu, iekļaujot abas sugas Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) apdraudēto sugu sarakstā.

Neilgu laiku pirms ASV ieviesa tarifus visam kokmateriālu importam, Malaizijas un Indonēzijas koksnes tirgotāji saskaras ar iespēju saņemt dubultu triecienu, kas varētu būtiski ietekmēt jau tā ļoti negatīvi skarto Dienvidaustrumāzijas kokmateriālu tirdzniecību uz ASV un Eiropas Savienību.

Malaizijas Kokmateriālu eksportētāju asociācijas pārstāvis Vongs Kar Vajs brīdina, ka divas koku sugas, ko ASV bruņotie spēki plaši izmanto grīdas dēļu ražošanā – Shorea un Apitong, varētu tikt iekļautas apdraudēto sugu sarakstā, uz kuru attiecas CITES.

“Keruing un Shorea ir koku sugas, kuru koksni galvenokārt izmanto grīdas dēļu ražošanai. ASV ir šo kokmateriālu lielākais tirgus. Galvenais pircējs ir ASV bruņotie spēki, kas Keruing koksni izmanto kravas automašīnu un tanku grīdām, jo tā ir īpaši izturīga ar ļoti piemērotām tehniskajām īpašībām. ASV šobrīd vēlas vairāk koncentrēties uz vietējo kokmateriālu izmantošanu, jo īpaši paplašināt sarkanā ozola koksnes izmantošanu,” norāda V. Kar Vajs, komentējot situāciju. “Rezultātā rit diskusijas par Keruing iekļaušanu CITES sarakstā, kas varētu vēl vairāk ierobežot tās tirdzniecību un ietekmēt eksportētājus, jo īpaši no Malaizijas,” viņš uzsvēra SunBiz izstādē “Export Furniture Exhibition 2025”. “Lai gan koksne ir sertificēta kā ilgtspējīga, ir divas nopietnas problēmas – jaunie ASV tarifi un iespēja, ka šī koku suga tiks iekļauta CITES.”

Vai eiropieši un amerikāņi CITES sarakstu izmanto kā barjeru koksnes tirdzniecībā?

Vēstulē biedriem Malaizijas kokmateriālu eksportētāju asociācijas (TEAM) prezidents Čua Songs Fongs paudis, ka iniciatīva “iekļaut sarakstā” tiek virzīta, pateicoties Eiropas un Ziemeļamerikas īpašajām interesēm. Shorea sugas (tostarp Balau, Red Meranti, Yellow Meranti un White Meranti) un Apitong tiks pakļautas virknei stingru eksporta ierobežojumu.

Balsojums par Shorea koku sugas iekļaušanu sarakstā ir plānots CITES CoP20 konferencē Uzbekistānā, kas notiks no 24. novembra līdz 5. decembrim. Ņemot vērā šīs iniciatīvas ietekmi uz vietējo rūpniecību, TEAM un Malaizijas kokrūpniecības padome jau ir vērsušās Malaizijas valdībā, Plantāciju un kopienu ministrijā un Dabas resursu un vides ilgtspējas ministrijā.

Saskaņā ar Malaizijas Kokmateriālu eksportētāju asociācijas pārstāvja teiko, iniciatīva iekļaut Shorea un Apitong sugas CITES galvenokārt ir motivēta ar pašu interesēm, jo ASV esot īpaši ieinteresēta veicināt vietējo koku sugu izmantošanu, ne importu: “Neskatoties uz to, ka Shorea un Apitong kokmateriāli tiek iegūti ilgtspējīgi un ir sertificēti, šai koksnei ir sagaidāmi potenciāli tirdzniecības ierobežojumi, kā iemeslu minot dabas aizsardzības prasību nodrošināšanu. Tā kā šīs koku sugas sastopamas Malaizijā un Indonēzijā, ieinteresētajām personām būtu jāiebilst pret šiem apgalvojumiem un jānodrošina, ka tiek atzītas ilgtspējīgas prakses attiecīgajās valstīs.”

Vai amerikāņu sarkanais ozols pārspēj Dienvidaustrumāzijas kokus?

Šī gada 27. janvārī ASV Lapu koksnes kokmateriālu federācija (Hardwood Federation) nosūtīja vēstuli ASV Zivju un dzīvnieku aizsardzības dienestam, aicinot dienestu lobēt Apitong koku sugu iekļaušanu CITES. Vēstulē argumentēts, ka Apitong iekļaušana novērstu neilgtspējīgu koksnes ieguvi un atbilstu ASV valdības Vides kvalitātes padomes un Vispārējo pakalpojumu administrācijas paustajām rūpēm par dabas aizsardzības prasību ievērošanu.

“Apitong sugu aizsardzība ir būtiska vides saglabāšanai un starptautiskās tirdzniecības ilgtspējības uzturēšanai,” uzsvēra Hardwood Federation parstāvis, norādot, ka ASV augošā sarkanā ozola koksne ir piemērota, lai aizstātu Apitong koksnes izmantošanu militāro piekabju platformās un transportlīdzekļu grīdās.

Vēstulē arī teikts, ka ASV Aizsardzības departaments izstrādā sarkano ozolu piekabju grīdu prototipu, kā daļu no plašas kokmateriālu pētniecības iniciatīvas sadarbībā ar Mičiganas Tehnoloģisko universitāti, ASV Lauksaimniecības departamenta Mežsaimniecības produktu laboratoriju, Hardwood Federation un citiem partneriem. Aizsardzības departaments, izmantojot ASV Armijas inženieru korpusa speciālistu palīdzību, pētī, kā termiski modificētu konstrukciju kokmateriālu var izmantot militāros projektos.

Jaunais sarkanā ozola grīdas seguma prototips kalpo piecas reizes ilgāk nekā no Apitong koksnes ražotais, samazinot nepieciešamību pēc biežākas nomaiņas. Kopumā tiek samazināts arī oglekļa pēdas nospiedums, vienlaikus atbalstot vietējo kokapstrādi un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu ASV.

“Kā šo pārmaiņu daļa, Nacionālās aizsardzības atļauju likums tagad klasificē Apitong kā apdraudētu sugu un aicina pāriet uz ASV vietējas izcelsmes sarkanā ozola kokmateriālu izmantošanu piekabju platformās un transportlīdzekļu grīdas dēļu ražošanā. Apitong koku sugu koksne, kas iegūta, izstrādājot tropu lietusmežus, nav ilgtspējīga. Abu partiju senatoru grupa ASV ir aicinājusi Aizsardzības ministriju paātrināt pāreju, uzsverot Ziemeļamerikas sarkanā ozola ekoloģiskās priekšrocības.

Eiropa pievēršas Shorea sugām

Eiropas Savienība arī gatavojas CITES CoP20 konferencei. Sagatavošanās ietvaros Eiropas Savienības Zinātniskā pārskata grupa pēta svarīgu tropu koku sugu, piemēram, Balau, Red Meranti, Yellow Meranti un White Meranti, aizsardzības statusu.

Eiropas Vides ģenerāldirektorāts īpašā vēstulē norādījis, ka šīs sugas tiek plaši tirgotas un Eiropas Savienība apsver, vai tās iekļaut CITES II pielikumā, lai palīdzētu aizsargāt no pārmērīgas izmantošanas. CITES II pielikumā iekļautas sugas, kuras pašlaik nav apdraudētas, bet “var kļūt apdraudētas”, ja tirdzniecība netiks pienācīgi regulēta.

Eiropas Savienības pārstāvji norādīja, ka pieaug bažas, ka šīs koku sugas strauji izzūd jau tagad. Saskaņā ar Starptautiskās dabas aizsardzības savienības Sarkanās grāmatas datiem, 65% šo sugu ir apdraudētas un 86% no tām sarūk. Galvenais iemesls ir pārmērīga šo sugu mežizstrāde, ko, savukārt, izraisa lielais pieprasījums.

ANO Comtrade 2014.-2024. gada tirdzniecības dati liecina, ka visā pasaulē tika realizēti vismaz 5,3 miljoni kubikmetri meranti koku sugas produktu. Eiropas Savienība bija viens no galvenajiem pircējiem. “Tas rada nopietnu satraukumu par šo sugu pieejamību nākotnē un nepieciešamību pēc stingrākas tirdzniecības kontroles,” teikts ziņojumā.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu, Eiropas Savienība lūdza sniegt informāciju par attiecīgo koku sugu tirdzniecības apjomu kokmateriālu ražotājvalstīm – Malaizijai, Indonēzijai un Taizemei. Laikā līdz šī gada 29. novembrim šīs valstis ir aicinātas atbildēt uz sešiem jautājumiem par koksnes tirdzniecības apjomiem, uzraudzību, likumiem, ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, plantācijām un nelegālo mežizstrādi.