Ett varierat skogsbruk hjälper till att skapa klimattåliga skogar

Pētnieki pierāda, ka koku daudzveidība palielina ražīgumu, oglekļa uzkrāšanu un stiprina jauno, stādīto mežaudžu izturību.

Ilgtermiņa pētījumi un 21 eksperimenta “globāla sintēze”, kurā tika iekļauti pētniecības dati par 83 000 kokiem Rietumaustrālijas Universitātes (UWA) Ridžfīldas pētījumu mežsaimniecībā, liecina, ka četru līdz piecu sugu koku kombinācija mežaudzēs nodrošina vislielāko ražīgumu un stabilitāti. Klimata pārmaiņas veicina egles mizgraužu izplatību tālāk uz ziemeļiem, izraisot kaitēkļu radīto postījumu bezprecedenta uzliesmojumus, kas, faktiski, iznīcina boreālos mežus.

Plašs starptautiskā līmenī veikts pētījums apstiprina, ka jaukto koku sugu mežsaimniecība uzlabo mežaudžu ražīgumu, palielina oglekļa piesaisti un veicina mežu izturību, piedāvājot praktiski īstenojamus pasākumus, lai zemes apsaimniekošana būtu piemērojama klimata pārmaiņām.

Pētījumā, kas publicēts žurnālā Global Change Biology un kuru vadīja Džoels Džensens no Smitsonijas Vides pētniecības centra (Smithsonian Environmental Research Centre), apkopoti ilgtermiņa lauka pētījumu rezultāti. 21 pētījums, ko īstenoja kā vienotu eksperimentu, tika veikts dažādās pasaules valstīs, tostarp arī izmēģinājumi, kas 2009. gadā notika Rietumaustrālijas Universitātes saimniecībā Ridgefield Pingelly. Līdzautori ir Maikls Perings no UWA Lauksaimniecības institūta un Lielbritānijas Ekoloģijas un hidrologijas centra, Reičela Stendiša, UWA docente un Murdočas Universitātes profesore, kā arī sadarbības partneri no Amerikas un Āzijas. Datu kopa ietvēra vairāk nekā 83 000 koku augšanas rādītājus.

Analīze parādīja, ka gan vidējais ražīgums, gan augšanas stabilitāte palielinājās līdz ar koku sugu daudzveidību. Četru līdz piecu sugu kombinācija nodrošināja vislielāko pieaugumu jaunajos stādījumos. Ražīgumu galvenokārt veicināja ātri augošas, ekspansīvas sugas, kas labi attīstījās kopā ar lēnāk augošām, konservatīvām sugām, kuras spēja pielāgoties konkurences apstākļiem.

“Apvienojot kontrastējošas resursu izmantošanas stratēģijas, meži ar lielāku sugu daudzveidību bija ne tikai ražīgāki, bet arī stabilāki,” norādīja M. Perings. “Ātri augošās sugas veicināja ražīgumu, bet lēnāk augošās sugas spēja pastāvēt līdzās bez ievērojamiem traucējumiem.”

Autori pētījumā identificēja arī funkcionālo daudzveidību – sugu izmantoto “paņēmienu” klāstu, lai uztvertu un izmantotu gaismu, ūdeni un barības vielas kā galveno mehānismu, kas nosaka ražīgumu. Struktūras atšķirības, piemēram, koku augstums un vainagu uzbūve, bija mazākas un vairāk atkarīgas no konteksta.

“Rezultāti liecina, ka kontrastējošu resursu izmantošanas stratēģiju apvienošana uzlabo meža produktivitāti,” skaidro D. Džensens. “Tas parāda, ka jaukto koku sugu mežsaimniecība var būt ilgtspējīga apsaimniekošanas pieeja ar reālu labumu klimatnoturības jomā.”

Šie secinājumi tika izklāstīti piemērotā veidā, lai tos varētu izmantot meža plānošanai un mežsaimniecības politikas veidošanai. Sugu kombināciju iekļaušana var palielināt oglekļa uzkrāšanu, uzlabot izturību pret stresa faktoriem, piemēram, sausumu un zālēdāju ietekmi, kā arī veicināt ilgtspējīgas mežsaimniecības nosacījumu izpildi.

Pētījums sniedz pierādījumos balstītu sistēmu meža stādīšanas shēmām, kuru prioritāte ir funkcionālā papildināmība, lai veidotu jaunas, produktīvas un klimatnoturīgas mežu platības.

Rietumaustrālijas universitāte (UWA) ir valsts īpašumā esoša pētniecības universitāte Rietumaustrālijas provincē, Austrālijā. Universitātes galvenais mācību komplekss atrodas Krolijā, Pertas pašvaldības priekšpilsētā. UWA dibināta 1911. gadā saskaņā ar īpašu Rietumaustrālijas parlamenta likumu. UWA ir vecākā universitāte Rietumaustrālijā un sestā vecākā Austrālijā. Tā ir klasificēta kā viena no t.s. smilšakmens universitātēm, kas ir neoficiāls nosaukums, ko piešķir vecākajai universitātei katrā štatā.

UWA ir Group of Eight locekle, kas apvieno astoņas zinātniskajā pētniecībā aktīvākās un vislabāk novērtētās Austrālijas universitātes. Universitāte nesen piesaistīja vairāk konkurētspējīgu pētniecības finansējumu nekā jebkura cita Rietumaustrālijas universitāte. Katru gadu pētniecībā universitāte nopelna vairāk nekā 71 miljonu dolāru. Vairāk nekā 117 miljoni dolāru tiek ieguldīti zinātniskajos projektos. Ik gadu Rietumaustrālijas Universitātē doktora grādu iegūst vairāk nekā 300 doktorantūras studentu.

2013. gadā, Rietumaustrālijas Universitātes simtgadei veltītā pasākumā, tās rektors Maikls Čeinijs paziņoja par ilgtermiņa mērķi – līdz 2050. gadam universitātei ir jāiekļūst pasaules 50 labāko pētniecības universitāšu skaitā.