Odtwarzanie torfowisk może dać zarówno łagodzenie zmian klimatu, jak i szanse gospodarcze. Nowe badania podważają wcześniejsze szacunki

Sfagnu sūnu straujā atjaunošanās 10-20 gadu laikā var samazināt metāna emisijas no purviem un palielināt oglekļa piesaisti. Purvu atjaunošana tiek uzskatīta par svarīgu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, tās ietekme uz klimatu ir pretrunīga: vai atjaunotie purvi palielina metāna emisijas, ka atjaunošana neattaisno ieguvumus?

Austrumsomijas Universitātes augu ekoloģijas pētnieces Tēmu Tahvanainenas (Teemu Tahvanainen) modelēšanas pētījumu rezultāti šo pieņēmumu apstrīd: “Iegūtie dati liecina, ka iepriekšējos pētījumos metāna emisijas ir ievērojami pārvērtētas.”

Īpaša vērība pievēršama tipiskiem Somijas kūdrājiem

Kūdrāju mežs ir mežs, kas aug kūdrājā; lielākā daļa komerciāli apsaimniekoto kūdrāju mežu ir tikuši nosusināti. Kūdrājus atjaunojot, grāvjus vai nu aizsprosto, vai piepilda ar kūdru, kas ļauj ūdenim izplatīties un atjaunojas dabiskā veģetācija. Koku skaits samazinās vai nu dabiski, vai mežizstrādes rezultātā. Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas regula paredz ievērojamas nosusināto kūdrāju daļas atjaunošanu to dabiskajā stāvoklī.

Somijā katrs otrais purva hektārs ir nosusināts, galvenokārt, lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām. Tēmu Tahvanainenas pētījumi saistīti ar barības vielām trūcīgiem, skābiem purviem, kuros dominē sfagnu sūnas: Somijā visbiežāk sastopamais purva tips. “Tie nav īpaši purvu paveidi, bet tipiski Somijas purvi,” norāda T. Tahvanainena. Pēc viņas domām, sfagnu sūnas ir purvu atjaunošanas pamatu pamats. Tās veido biezu sūnu slāni, kas “rada” jaunu kūdru. Sfagnu slānis darbojas kā mehānisms, kas saista oglekli un palēnina citu augu atlieku sadalīšanos.

Eiropas kūdrāji ir nozīmīgs klimatu ietekmējošs faktors

Eiropā kūdrāji aizņem aptuveni 59 miljonus hektāru, gandrīz puse no tiem ir degradēti, kas padara Eiropas nosusinātos kūdrājus par otro lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju avotu, kas gada laikā rada gandrīz 600 Mt CO₂e emisiju. To atjaunošana var būt viena no ātrākajām un rentablākajām “klimata rīcībām”. Dabas atjaunošanas regula kūdrājus identificē kā prioritāru ekosistēmu, jo to atjaunošana varētu ātri samazināt emisijas, uzlabojot bioloģisko daudzveidību, ūdens kvalitāti un izturību pret sausumu un plūdiem.

Metāna emisijas un iepriekšējie aprēķini

Iepriekš veiktās aplēses par metāna emisijām no Somijas atjaunotajiem kūdrājiem balstījās mērījumos, ko veica dabiskos, mitros atklātos kūdrājos, kas ir vitāli svarīgas mitrāju ekosistēmas, kurās pastāvīga piesātinātība ar ūdeni palēnina sadalīšanos, ļaujot ilgtermiņā saglabāt biezu ar oglekli bagātu kūdras slāni. Pēc T. Tahvanainenas domām, šis kūdrāju tips neatspoguļo apstākļus, kādi ir atjaunotajos meža kūdrājos: “Atjaunotie kūdrāji bieži vien neveidojas par ļoti mitriem kūdrājiem, bet gan par paugurainiem purviem ar biezu sūnu slāni. Šādos apstākļos metāna emisijas parasti ir zemākas.”

Pētījuma modelēšanas rezultāti liecina, ka metāna emisijas no atjaunotiem meža kūdrājiem var sasniegt tikai ceturto vai piekto daļu no iepriekš aplēstā līmeņa. Tajā pašā laikā, atjaunojoties sfagnu slānim, palielinās oglekļa sekvestrācija.

Vai ieguvumus klimata jomā redzēsim pēc desmit gadiem

Aptuveni 50% T. Tahvanainenas izpētīto purvu atjaunošana sāka dot vēlamo efektu jau pēc desmit gadiem. Klimata ieguvumi atjaunošanas rezultātā izrādījās labāki, salīdzinot ar alternatīvo scenāriju, kurā mežsaimniecības prakse turpinājās kā parasti, t.i., purvs palika nosusināts un tika apsaimniekots koksnes ieguvei.

“Ja ņemam vērā augsnes emisijas, ko rada alternatīva mežsaimniecības prakse, šķiet, atjaunošana var radīt ievērojamus klimata ieguvumus mazāk nekā 20 gados,” uzsver T. Tahvanainena. Eiropas Savienības un Somijas klimata mērķu termiņos ietekme ir ievērojama: 100 gados no 2 līdz 6 tonnām oglekļa dioksīda ekvivalenta samazinājuma uz hektāru gadā.

Visi purvi nav atjaunojami

“Atjaunošana nav vienīgais pareizais risinājums visām nosusinātajām zemēm,”, skaidro Tēmu Tahvanainena. “Ja purvs ir būtiski mainījies un tajā vairs nav purva veģetācijas, atjaunošanās būs lēna. Atjaunošana vislabāk piemērota zemas ražības purviem, Somijā tādu ir simtiem tūkstošu hektāru.” Tie bieži vien nav rentabli mežsaimniecībai, bet tiem ir liels potenciāls klimata un dabas aizsardzībā.

Sfagnu sūnas – gan klimata faktors, gan pārsteidzošs eksporta produkts

Sfagni ir ekonomisks ieguvums. Somijā sfagnu sūnas tiek uzskatītas par parastu purva augu, savukārt, citur pasaulē tas atzīts par vērtīgu izejmateriālu un dārgu nišas produktu. Sfagnus izmanto, galvenokārt, orhideju, bonsai koku un terāriju augu substrātos, kur nepieciešams tīrs, gaisīgs un ūdeni uzsūcošs materiāls. “Japānā dārzkopības veikali pārdod sfagnu sūnas 150 gramu iepakojumos. Sūnas importē no Jaunzēlandes, viena iepakojuma cena ir 10-20 eiro,” skaidro T. Tahvanainena. Izmēģinājumu platībās pamestās kūdras ieguves vietās sfagnu sūnas aug ļoti ātri, kas parasti novērojams atjaunotajos purvos. “Piemērotos apstākļos piecu gadu laikā teritoriju var pilnībā pārklāt ar biezu sfagnu sūnu slāni.”

Sfagnu ekonomiskais potenciāls ir ievērojams: ja attīstītu tirdzniecības un pārstrādes ķēdes, lai apgādātu konkrētu tirgus nišu, gada ražu no hektāra būtu lēšama simtiem tūkstošos eiro. Ilgtspējīga Sphagnum sūnu audzēšana varētu dot dažas purvu atjaunošanas ekoloģiskās priekšrocības – uzkrāt oglekli, uzlabot ūdens regulāciju un radīt dzīvotnes purvos mītošajām sugām.

“Sfagnu sūnas parāda, ka purvu atjaunošana var dot dabā balstītus risinājumus klimata pasākumiem, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai un jaunām ekonomiskām iespējām,” uzsver Tēmu Tahvanainena.

Tendence ir skaidra

T. Tahvanainena norāda, ka atjaunoto purvu metāna emisiju mērījumi joprojām ir ierobežoti un ilgtermiņa dati tikai tagad “sāk uzkrāties”. “Šis ir labākais kopējais novērtējums, kāds mums šobrīd pieejams. Mana pētījuma rezultāti drīz novecos, bet būs pieejami jauni dati.” Viens jau tagad ir skaidrs: “Runājot par “parastajiem” Somijas purviem, nav iemesla pieņemt sliktāko scenāriju. Purvu atjaunošanas potenciālu nevajag novērtēt par zemu.”