Wojna zniszczyła ogromne obszary ukraińskich lasów

Kopš 2022. gada februāra, Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma, lielāko daļu postījumu Ukrainas mežos ir izraisījusi tieši krievu armijas darbība. Iznīcināti 165 000 ha meža, zaudējumi šobrīd pārsniedz 1 triljonu UAH, pēc Wise valūtas kursa tie ir 19,4 miljardi EUR; turklāt, tas ir neskaitot visus kara radītos zaudējumus, kas nodarīti videi.

Mežu ugunsgrēki visā Ukrainā ir nodarījuši vairāk nekā 1 triljonu UAH lielus zaudējumus. Lielāko daļu no valsts arvien pieaugošajiem videi nodarītajiem zaudējumiem veido mežaudžu iznīcināšana, apstiprina valsts uzņēmums “Ukrainas meži”, kas atbild par valsts mežu fonda pārvaldību. Ukrainas vides inspektori lēš, ka tikai laika posmā no 2026. gada 15. līdz 22. maijam vien zaudējumi pieauguši vēl par 36,7 miljardiem UAH, no kuriem vairāk nekā 36,3 miljardi UAH ir tieši saistīti ar meža ugunsgrēkiem un atsevišķu audžu zaudējumiem. Šāds iknedēļas pieaugums liecina vienu – karš Ukrainā turpina iznīcināt meža resursus tempā, kāds nekad nav pieredzēts miera laikā dabas katastrofu dēļ.

Ukrainas Valsts vides inspekcijas oficiālie dati liecina, ka kopējie kara izraisītie vides postījumi laika posmā no 2022. gada 24. februāra līdz 2026. gada 22. maijam sasniedz aptuveni 6,9 triljonus UAH (133,9 miljardi EUR), no kuriem meža ugunsgrēki radījuši 1 triljonu UAH (19,4 miljardi EUR) lielus zaudējumus.

Kopš kara sākuma nodeguši aptuveni 165 000 hektāri meža, tātad postījumu apmērs pastāvīgi pieaug jau vairāk nekā četru gadus... Lielākā daļa ugunsgrēku ir tieši saistīti ar Krievijas armijas veiktajām apšaudēm un kaujas operācijām, kas koncentrējas frontes līnijā un pierobežas reģionos.

Pagājušajā nedēļā vislielākā ugunsgrēku koncentrācija bija Harkivas un Černihivas reģionos. Karadarbības dēļ ugunsgrēku vietas bija un ir daudz grūtāk sasniegt. Frontes līnijā brigādes nodzēsa vairākus ugunsgrēkus, kuru platība bija lielāka par 20 hektāriem. Ugunsdzēsēji strādāja mīnu apdraudējuma apstākļos. “Ugunsdzēsību apgrūtina sprāgstošu priekšmetu esamība,” uzsvēra valsts uzņēmuma “Ukrainas Meži” pārstāvis.

Meža darbinieki aizvadītajā nedēļā dzēsuši 22 atsevišķus ugunsgrēkus kopumā 28,6 hektāros, 14 ugunsgrēkus izraisīja Krievijas veiktie uzlidojumi, vēl septiņus radīja ienaidnieka bezpilota lidaparātu uzbrukumi Černihivas reģionā. Pārējie ugunsgrēki tika saistīti ar iedzīvotāju neuzmanīgu rīcību ar uguni Rivnes, Volīnijas, Harkivas un Sumu reģionos. Kopš tā laika Černihivas reģionā ir izcēlušies jauni ugunsgrēki, jo īpaši Pereliubas mežsaimniecībā, kur tikai pirms dažām nedēļām milzu ugunsgrēks plosījās 5800 hektāros. Preliubas mežsaimnieki norāda, ka ugunsgrēks sākās ārpus mežsaimniecības teritorijas – Pikujas kalna nogāzēs Karpatos – platībā, ko apsaimnieko Bojkivščinas Nacionālais dabas parks.

Šie zaudējumi smagi skar jau tā cietušos Ukrainas mežus, kur mežizstrādes apjomi kopš agresora iebrukuma ir jūtami samazinājušies, lai gan vēl 2021. gadā Ukraina eksportēja koksni un koksnes izstrādājumus par vairāk nekā 2 miljardiem ASV dolāru. Kopš tā laika Kijiva ir pagarinājusi t.s. bezkvotu licenču režīmu, līdz 2026. gada beigām aizliedzot neapstrādātas koksnes un kurināmās koksnes eksportu. Valdības rīkojums ir paredzēts, lai novirzītu kokmateriālus vietējiem pārstrādātājiem un apkurei lauku reģionos, atbalstot iedzīvotājus kara apstākļos. Kā jau iepriekš rakstījām, neskatoties uz mežizstrādes pieaugumu, ukraiņu kokapstrādes uzņēmumi, saskaras ar grūtībām savlaicīgi piegādāt izejmateriālus. “Ukrainas Meži” norāda četrus galvenos šķēršļus, kas samazina ražošanas jaudu visā valsts zāģmateriālu ražošanas sektorā, minot elektroenerģijas padeves pārtraukumus, pieaugošās loģistikas izmaksas, vājo pieprasījumu Eiropas Savienībā un darbaspēka trūkumu (https://www.lmsp.lv/ukrainas-koksne-eiropas-tirgu-situacija-un-izaicinajumi)

Mežu atjaunošanai būs nepieciešami gadi, lai veiktu atmīnēšanu, mežaudžu atkārtotu stādīšanu un meža atjaunošanu, pirms Ukrainas mežus atkal varēs izmantot kokmateriālu ražošanai. Ukrainas meža nozare strādā, lai paplašinātu mežizstrādi valstī, kontrolētu tās ieguvi un aktivizētu koksnes pārstrādi. Ukraiņi gatavojas saskaņot savu meža nozares likumdošanu ar Eiropas Savienības Atmežošanas regulas prasībām. Jāatzīst, ka ilgtspējīgas un liela apjoma investīcijas piesaistīt būs ļoti grūti, kamēr nav pazīmju, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā varētu beigties.