Zviedrijā, Somijā vai Nīderlandē – kurās Eiropas valstīs ir visekoloģiskākais transports?

Atjaunojamā elektroenerģija palīdz Eiropas Savienībai īstenot izvirzītos mērķus, taču kampaņas “Transports un vide” (T&E) dalībnieki brīdina nepaļauties tikai uz biodegvielu vien. Runājot par “zaļo” transportu Eiropā, redzams, ka viena valsts ievērojami ir apsteigusi citas.

Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem, kas liecina arī par pakāpenisku situācijas uzlabošanos šajā jomā visā Eiropas Savienībā, 2023. gadā Zviedrijā bija vislielākais atjaunojamo energoresursu īpatsvars transportā – 33,7%. Zviedrija ir vienīgā valsts, kas jau ir sasniegusi Eiropas mērķi – līdz 2030. gadam izmantot atjaunojamos energoresursus transportā – vismaz 29% no kopējā apjoma.

Skandināvi ir izvirzījušies priekšgalā, strauji ieviešot elektriskos transportlīdzekļus. Kā apgalvo T&E kampaņas dalībnieki, ir arī kāds “āķis”, jo lielāko daļu šī teicamā rezultāta nodrošina biodegviela, kas ir visai pretrunīgi vērtēts enerģijas avots.

Ko rāda Eiropas valstu salīdzinājums atjaunojamo energoresursu transportlīdzekļu jomā un kāda ir biodegvielas nozīme?

Cik “tīrs” ir Eiropas Savienības transports?

Februāra pirmajā nedēļā Eurostat ziņoja, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas īpatsvars visā Eiropas Savienības transporta nozarē sasniedza 10,8%, kas ir par 1,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Lai sasniegtu 2030. gada mērķi, būs nepieciešams ievērojams progress. Laikā no 2024. līdz 2030. gadam tam jāpieaug vidēji par 2,6 procentiem gadā.

Publiskotie 2023. gada rādītāji ir pārāk augsti, uzsver iniciatīvas grupa “Transports un vide”. Atjaunojamo energoresursu īpatsvars, ko izmanto transporta enerģētikā, patiesībā varētu būt mazāks – tuvu 8 procentiem, ja neņem vērā tā sauktos “multiplikatora mehānismus”, kas veicina noteiktu degvielas veidu izmantošanu. Tā kā Eiropas enerģētikas nozarē notiek t.s. dziļā transformācija, transporta nozare gūst labumu no atjaunojamās elektroenerģijas piedāvājuma pieauguma.

Šis “zaļais” avots 2023. gadā pieauga par 50%, pateicoties atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājumam ES elektrotīklā (45% 2023. gadā) un lielākam elektrisko transportlīdzekļu īpatsvaram.

“Tās ir labas ziņas,” Euronews Green norāda T&E datu analītiķis Saimons Suzans, “jaunākie dati par 2024. un 2025. gadu sasniegs vēl augstākus rādītājus.”

T&E grupa brīdina, ka lielākā daļa no Eurostat datos norādītajiem “atjaunojamajiem energoresursiem” attiecas uz biodegvielām – šķidrumiem vai gāzēm, piemēram, biodīzeļdegvielu un bioetanolu, kas ražoti no biomasas.

Lai gan kultūraugu biodegvielas apjoms 2023. gadā saglabājās nemainīgs (Eiropas Savienība ir noteikusi ierobežojumus šim videi kaitīgākajam biodegvielas veidam), parādās jaunu, progresīvāku biodegvielu veidi. Šajā kategorijā ietilpst izlietota pārtikas eļļa, dzīvnieku tauki un palmu atlikumi. Šie materiāli lielākoties tiek importēti no Āzijas. Saskaņā ar T&E datiem tie šobrīd veido 40% visas Eiropas Savienības transportā izmantotās biodegvielas, un, ņemot vērā t.s. dubulto uzskaiti, veido vairāk nekā pusi no paziņotā atjaunojamo energoresursu īpatsvara.

Biodegviela. Kādas problēmas?

Arvien vairāk Zviedrijas iedzīvotāju pārvietojas ar elektriskajiem transportlīdzekļiem. Tas ir palīdzējis valstij izvirzīties zaļā transporta reitingu augšgalā. Tomēr, kā atzīmē T&E, lielākoties tas ir panākts, izmantojot tieši no atkritumvielām iegūto biodegvielu. Zviedrijā arvien vairāk izmanto biodegvielu, kas iegūta no dzīvnieku taukiem.

Organiskie atkritumi tiek iedalīti trīs kategorijās, kuras nosaka, pamatojoties uz slimību pārnēsāšanas risku. Pirmās un otrās kategorijas atkritumvielas ir ar ierobežotāku pielietojumu un tās izmanto degvielas ražošanai, trešās kategorijas atkritumus, kas tiek uzskatīti par drošākiem, var izmantot plašākā spektrā, tostarp mājdzīvnieku barības un ķīmisko produktu ražošanai.

Problēma – patērējot dzīvnieku taukus biodegvielas ražošanai, Zviedrijas transporta sistēma varētu veicināt citu rūpniecības nozaru pievēršanos mazāk ilgtspējīgiem materiāliem, piemēram, palmu eļļai.

Kurām valstīm sekmējas atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana?

Otrajā vietā Eurostat uzskaitē ir Somija, kuras transporta struktūrā atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvars ir 20,7%, tai seko Nīderlande (13,4%) un Austrija (13,2%).

Sarakstā ir norādītas valstis, kurās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars transportā palielināsies visvairāk. Zviedrija arī šajā ziņā ir līdere – 2023. gadā tās īpatsvars palielinājās par 4,9 procentiem. Tālāk seko Austrija un Portugāle – abās valstīs pieaugums ir par 2,5 procentpunktiem lielāks nekā 2022. gadā. Lielāko atjaunojamo energoresursu pieaugumu šajās valstīs veido arī modernākās biodegvielas un biodegviela no atkritumvielām, norāda T&E.

Atjaunojamā elektroenerģija ir viszaļākais transporta risinājums

Papildu godalgas pelnījušas Zviedrija, Vācija un Nīderlande, kas 2023. gadā veidoja vairāk nekā pusi no Eiropas Savienības autotransportā izmantotās atjaunojamās elektroenerģijas apjoma. Beļģijā, Luksemburgā un Portugālē tajā pašā gadā bija vērojams viens no lielākajiem atjaunojamās elektroenerģijas relatīvajiem pieaugumiem autotransportā.

Ilgtspējīga transporta kustības T&E aktīvisti vēlas, lai pieaugums šajā virzienā būtu vēl straujāks. “Lielāko daļu no 29% atjaunojamo energoresursu mērķa vajadzētu sasniegt pateicoties atjaunojamajai elektroenerģijai,” uzsver T&E datu analītiķis Saimons Suzans. “Tam vajadzētu strauji pieaugt, tieši pateicoties lielākai atjaunojamo energoresursu, piemēram, vēja un saules enerģijas, izmantošanai Eiropas energosistēmā kā arī straujākai elektromobiļu, mikroautobusu un kravas automobiļu izplatībai, ko nosaka Eiropas Savienības ceļu satiksmes CO₂ standarti.”