Viedoklis: Zviedrijas “vecie” dabiskie meži uzkrāj vairāk oglekļa nekā apsaimniekotie meži

Ar sūnām apauguši skujkoki un kritalas Zviedrijas boreālajos mežos apstiprina, ka vecajos mežos mirušajā koksnē oglekļa daudzums ir vairāk nekā trīs reizes lielāks nekā apsaimniekotajos mežos. Šāds secinājums radies Zviedrijas mežzinātnieku grupai, veicot plašu pētījumu valsts mežu platībās.

Lielākā daļa Eiropas sākotnējo dabisko mežu ir pārveidota par lauksaimniecības platībām un apsaimniekotiem mežiem, kas dod enerģiju, papīru un kokmateriālus. Nedaudzās palikušās “veco” dabisko mežu platības ir pagātnes relikti, kas ilustrē, kā meži izskatītos bez cilvēka iejaukšanās. Tie var mums vēstīt, kā cilvēki mežus ir pārveidojuši.

Lielākā daļa Zviedrijas mežu ir tā saucamie boreālie meži. Šis skujkoku mežu ekosistēmas tips aptver lielāko daļu planētas ziemeļu reģionu. Šajos salīdzinoši aukstajos reģionos vēsturiski ir bijis neliels iedzīvotāju skaits un plaša mežu izmantošana sākās salīdzinoši vēlu.

Zviedrijā mūsdienīgas mežu apsaimniekošanas metodes parādījās 20. gadsimtā. Tās ietver lielākās daļas koku nociršanu konkrētā teritorijā, ko saucam par kailcirti, kam seko jaunu koku stādīšana un sēšana, kopšana un retināšana, līdz pieaugušus kokus atkal nocērt un cikls turpinās. Ļoti izplatīta prakse ir augsnes apstrāde, tranšeju un grāvju rakšana, lai no mežiem novadītu ūdeni.

Pēc Zviedrijas dabiski veco mežu kartēšanas un mērīšanas mēs konstatējām, ka tie no apsaimniekotajiem mežiem atšķiras daudz vairāk, nekā iepriekš domāts, pat ja daži no apsaimniekotajiem mežiem izskatījās veci. Atklājām, ka vecie meži uzkrāj par 78-89% vairāk oglekļa nekā apsaimniekotie. Atšķirība oglekļa uzkrāšanā ir lielāka nekā Zviedrijas kopējās emisijas no fosilā kurināmā sadedzināšanas kopš 1834. gada. Mūsu pētījums uzsver daudz lielākus oglekļa uzkrāšanas ieguvumus, kas rodas no mežu aizsardzības, nekā no to izmantošanas bioenerģijas un koksnes produktu ražošanai.

Pirms astoņiem gadiem mēs sākām kartēt dabiski vecos līdzenuma mežus visā valstī, koncentrējoties uz veco mežu “paliekām” teritorijās, kas ir vismazāk pievilcīgas lauksaimniecībai un mežu apsaimniekošanai. Mēs neiekļāvām lēni augošus mežus Zviedrijas kalnos, kas uzkrāj mazāk oglekļa nekā meži līdzenumos, kurus izmanto koksnes ražošanai. Trīs gadus vācām paraugus un mērījām oglekļa saturu vecajos mežos, salīdzinot tos ar paraugiem apsaimniekotajos. Augsni ir grūti pētīt. Tā uzkrāj milzīgus oglekļa daudzumus, to mērīšana ir sarežģīta. Galvenās metodes augsnes oglekļa mērīšanai pēdējā gadsimta laikā nav mainījušās. Mēs izrakām 220 līdz vienam metram dziļas bedres un ņēmām paraugus dažādos dziļumos visā valstī.

Šos augsnes paraugus analizējām laboratorijā un, pamatojoties uz mūsu mērījumiem, aprēķinājām oglekļa saturu kokos un mirušajā koksnē. Izmantojām apjomīgo Zviedrijas valsts mežu inventarizāciju (datubāzi, kurā apkopoti ikgadējo paraugu apsekojumu rezultāti), lai aprēķinātu oglekļa uzkrājumus apsaimniekotajos mežos, varējām salīdzināt oglekļa uzkrājumus.

Apsaimniekotie meži zaudē oglekli

Atklājām milzu atšķirību oglekļa uzkrājumos starp vecajiem mežiem un apsaimniekotajiem mežiem. Veco mežu kokos uzkrāts par 87% vairāk oglekļa, mirušajā koksnē – par 334% vairāk, augsnē – par 68% vairāk nekā apsaimniekotajos mežos. Tātad Zviedrijas boreālajos vecajos mežos ir par 83% vairāk oglekļa nekā apsaimniekotajos mežos. Lielākā daļa oglekļa ir uzkrāta augsnē. Vecie meži augsnē uzkrāj tikpat daudz oglekļa, cik apsaimniekotie meži uzkrāj kokos, mirušajā koksnē un augsnē, kopā ņemot.

Metodes, ar kurām salīdzinām vecos mežus ar apsaimniekotajiem mežiem, parāda kopējo oglekļa daudzumu, kas laika gaitā uzkrāts mežos. Tas nozīmē, ka atšķirības var būt saistītas ar oglekļa zudumu apsaimniekotajos mežos vai lielāku oglekļa absorbciju vecajos mežos. Mēs ņēmām vērā arī to, kā apsaimniekotajos mežos iegūtā koksne tika izmantots koksnes izstrādājumos, – piemēram, māju celtniecībā, kas varētu nenonākt atmosfērā un neradīt klimata pārmaiņas turpmāko desmitgažu laikā.

Zviedrijā aptuveni puse no izstrādātās koksnes vai biomasas tiek sadedzināta apkurei un elektroenerģijas ražošanai, aptuveni 25% tiek izmantoti papīra ražošanai. Tikai aptuveni 25% nonāk produktos ar salīdzinoši ilgu kalpošanas laiku, piemēram, mājās, kur tie laika gaitā var veidot ievērojamu oglekļa krājumu. Iekļaujot oglekli visos šajos produktos, vecie meži joprojām uzkrāja apmēram par 70% vairāk oglekļa nekā apsaimniekotie meži. Faktiski veco mežu mirušajā koksnē ir vairāk oglekļa nekā šajos koksnes produktos un apsaimniekoto mežu mirušajā koksnē kopā.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Oglekļa zudumi, mežus apsaimniekojot, Zviedrijā ir daudz lielāki nekā iepriekš lēsts. Oglekļa uzkrājumu atšķirība starp vecajiem mežiem un apsaimniekotajiem mežiem (ieskaitot iegūtos koksnes produktus) ir līdzvērtīga visām Zviedrijas fosilā kurināmā emisijām kopš 1834. gada. Protams, ja koksnes produkti netiktu izmantoti, to vietā izmantotu citus materiālus, no kuriem daži varētu būt ar augstu oglekļa intensitāti (piemēram, tērauds), kāpēc grūti novērtēt kopējo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzēm. Tagad ir daudz alternatīvu siltumenerģijai un elektroenerģijai, kas nav saistītas ar koksni (piemēram, siltumsūkņi, saules un vēja enerģija).

Ir plašas dabisko mežu teritorijas, kur lielākie koki nocirsti pirms daudziem gadu desmitiem; šādu mežu stāvoklis, visticamāk, ir daudz tuvāks neskartam vecam mežam nekā vidējam apsaimniekotam mežam. Šo mežu aizsardzība radīs oglekļa piesaisti, jo lielie koki ataugs un novērsīs oglekļa zudumus augsnē, kas rodas, mežu apsaimniekojot. Jau iepriekš ziņojām par veco mežu pastāvīgo samazināšanos Zviedrijā. Process notiek piecas līdz septiņas reizes ātrāk nekā Brazīlijā Amazones reģionā.

ES regula pašlaik aizsargā visus atlikušos vecos mežus Eiropā, mežu definīcijas ir atstātas dalībvalstu ziņā. Zviedrijā ierosinātā veco mežu definīcija balstās tikai uz koku vecumu. Uzskatām, ka tā nav zinātniski pietiekami pamatota un nosaka ļoti augstu slieksni: 180 gadi valsts ziemeļos un 160 gadi dienvidos.

Zviedrijas ierosinātās definīcijas ir asi kritizētas no dabas aizsardzības organizāciju puses, jo tās graujot ES Dabas atjaunošanas regulas mērķi aizsargāt visus atlikušos vecos mežus. Ja ierosinātā definīcija paliks spēkā, tikai neliela daļa no atlikušajiem neaizsargātajiem vecajiem mežiem tiks aizsargāta, mežizstrāde tajos, visticamāk, turpināsies.

Zviedrijas veco mežu aizsardzība un atjaunošana oglekļa uzkrāšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai var ievērojami palīdzēt ierobežot klimata pārmaiņas.

*Anderss Ālstrēms, asociētais profesors, Fiziskās ģeogrāfijas un ekosistēmu zinātnes katedra, Lundas Universitāte; Didaks Paskvāls, pēcdoktorantūras pētnieks, Zemes un vides zinātņu katedra, Lundas Universitāte, un Peps Kanadells, galvenais pētnieks, CSIRO Environment; izpilddirektors, Global Carbon Project, CSIRO. Šis raksts ir pārpublicēts no The Conversation saskaņā ar licenci.