Vai šeit nav ētiskas problēmas – turpināt tirdzniecību ar agresorvalsti?

(...) Tomēr, līdzīgi kā Māris Čaklais ir teicis:

Un atkal reiz pa reizei
Kāds atgādina viņam,
Ka dziesma nav par krekliem,
Bet ir par sirdsapziņām.

Arī Latvijas meža nozarē viss nebūt nav tik vienkārši. Eksports uz abām agresorvalstīm mums bija niecīgs, tomēr izejvielu imports – nozīmīgs. Tādēļ uz jautājumu, ko Krūtaines kundze uzdeva, man bija jāatbild, skatoties acīs uzņēmējiem, kuriem, no tirgus pazūdot Baltkrievijas un Krievijas nežāvētajiem un citādi neapstrādātajiem dēļiem, ir jāatlaiž cilvēki no kaltēšanas, ēvelēšanas un citiem tālākapstrādes cehiem. Skarbā realitāte ir tāda, ka lielu daļu Baltkrievijas un Krievijas dēļu importa aizstāt nevar, jo to specifika bija – samērā lēti un vāji apstrādāti. Mūsu niša bija veikt to tālākapstrādi. Kaut ko jau ir izdevies aizstāt ar Zviedrijas un citu tuvāko valstu ražojumiem, bet, vispārīgi runājot, tik zemas pārstrādes produktus kā Baltkrievijā un Krievijā citur Eiropā vienkārši neražo.

Kāda bija un ir mana atbilde? Pirmkārt, uzskatu, ka pēc iespējas ir jāizvairās no situācijas, kad izvēle ir jāveic pašam uzņēmējam. Teoretizēt ir viegli, bet, kad tev ir jāizvēlas – atlaist pāris simtus darbinieku vai turpināt sadarbību ar agresorvalstu uzņēmumiem –, uzņēmējs nonāk ļoti smaga lēmuma priekšā. Un ne tikai tas – uz tādu pašu jautājumu ir jāatbild arī taviem konkurentiem. Turklāt ne tikai Latvijā. Tādēļ ir viegli paredzams, ka atbildes un rīcība atšķirsies, tādējādi radot negodīgu konkurenci.

Tādēļ Latvijas Kokrūpniecības federācija iestājās par kardinālākiem risinājumiem. Līdzīgās domās bija mūsu kolēģi un politiķi Eiropā, un kopš vasaras ir spēkā koksnes produktu importa sankcijas, pavasarī Krievijas un Baltkrievijas ražotājiem tika atņemti FSC un PEFC sertifikāti, tādējādi apgrūtinot realizāciju citos globālajos tirgos. Tas nenozīmē, ka nav mēģinājumu sankcijas apiet. Protams, ir! Vēl pagaidām tirgu nekropļojošā apjomā, taču tiek „zīmēti" dažādu valstu, kuru nosaukumi beidzas ar izskaņu -āna, izcelsmes sertifikāti. Man personīgi nav izprotams, ka atsevišķi Baltkrievijas ražojumi tiek arī pie Ukrainas izcelsmes dokumentiem. Labā ziņa: šādos gadījumos sardzē stāv ne tikai sirdsapziņa, bet arī merkantilas intereses, proti, negodīgu konkurenci nevēlas piedzīvot citi tirgus dalībnieki, tādēļ atbildīgās valsts institūcijas tiek apgādātas ar informāciju, ko citādos apstākļos tām būtu grūti operatīvi iegūt.