Vai klimata politika var veicināt Eiropas drošību?

Ķīles institūts (IFW-Kiel) sniedzis aplēses par Eiropas Savienības (ES) klimata politikas iespējām radīt t.s. drošības dividendes.

Samazinot atkarību no fosilajiem resursiem, Eiropas klimata politika būtiski mazina Krievijas finansiālo jaudu, ierobežojot tās militārās spējas uzturēt agresiju Ukrainā un ārpus tās. Naftas patēriņa samazinājums Eiropas Savienībā par vienu eiro rada “drošības dividendes” 37 centu apmērā. Pamatojoties tikai uz “drošības dividendēm”, ir attiecīgi pamatota oglekļa cena (60 eiro par tonnu CO₂) naftas patēriņam – papildus klimata, tirdzniecības nosacījumu un arī sabiedrības veselības ieguvumiem. Mērķtiecīga Eiropas klimata politika, kas samazina pieprasījumu pēc naftas un dabasgāzes, būtu jāuzskata par svarīgu Eiropas drošības arhitektūras balstu, papildinot militāros izdevumus, diplomātiskos pasākumus un nepārtrauktu atbalstu Ukrainai.

Aprēķini skaidri parāda situāciju

Klimata politika ir būtisks Eiropas drošības arhitektūras elements, jo īpaši globālu krīžu laikā. Ķīles Institūta jaunajā ziņojumā ir kvantitatīvi novērtēti ieguvumi drošībai, ko sniedz tālejoša Eiropas klimata politika. Katrs eiro, ko Eiropa neiztērē naftas iegādei (vai iztērē mazāk), Krievijas militārais budžets samazinās par 13 centiem, attiecīgi mazinot spiedienu uz Eiropas valstu aizsardzības budžetiem, kas varētu samazināties par 37 centiem par katru naftas iegādei ietaupīto eiro. Aprēķini skaidri parāda, ka arī no ģeopolitiskā viedokļa augstāka CO₂ cena ir attaisnojama. Šāds ierobežojums būtu tiešs ieguvums drošības jomā.

“Klimata politika nav ar aizsardzību konkurējoša prioritāte, tā ir tās stratēģiskais papildinājums,” norāda Vircburgas Universitātes profesors un Ķīles politikas pārskata “Klimata politikas drošības dividendes”¹ līdzautors Dr. Joška Vanners.

iepriekšminēto aprēķinu pamatā ir pasaules naftas patēriņa ietekme uz Krievijas finansēm, kas tiek novirzītas militārajām vajadzībām. Darbības mehānisms ir šāds: mazāks pieprasījums pēc naftas Eiropas Savienībā pazemina tās cenu pasaules tirgū, daļa no šiem zaudējumiem gulstas uz Krieviju. Ja Eiropas valstis par 1 eiro samazina savus izdevumus naftas iegādei, Krievija zaudē aptuveni 13 centus valsts budžeta ieņēmumu; kompensācija, ko nodrošina citu valstu importa pieaugums jau ir iekļauta cenā. Kara laikā šis samazinājums, visticamāk, atspoguļosies kā “viens pret vienu” Krievijas militārajos izdevumos. Mazāki Krievijas militārie izdevumi savukārt samazina spiedienu uz Eiropas Savienības aizsardzības izdevumiem.

Rezultātā katrs Eiropā ietaupītais “naftas eiro”, kā iepriekš minēts, nozīmē tā sauktās drošības dividendes 37 centu apmērā. ES par šo summu varētu samazināt savus drošības un aizsardzības izdevumus, nezaudējot ģeopolitisko spēku salīdzinājumā ar Krieviju. Vai arī, gluži otrādi, katrs ietaupītais naftas eiro Eiropas Savienībai dod tādu pašu pievienoto vērtību kā 37 centu papildizdevumi drošībai un aizsardzībai.

Vācijā noteiktā maksimālā braukšanas ātruma ierobežošana ļauj ietaupīt 2 miljardus eiro

Ziņojuma autoru aprēķinus var izmantot, lai kvantitatīvi noteiktu ģeopolitiskos ieguvumus vai zaudējumus, ko rada pašreizējie ES vai Vācijas lēmumi klimata politikā.

Ātruma ierobežojuma ieviešana uz automaģistrālēm Vācijā līdz 2030. gadam samazinātu CO₂ izmešus par aptuveni 33 miljoniem tonnu, attiecīgi, samazinoties pieprasījumam pēc naftas, rastos “drošības dividendes” aptuveni 2 miljardu eiro apmērā, kas nebūtu jātērē aizsardzības nolūkiem.

Ja ES nepiešķirs automobiļu ražotājiem papildu laiku, lai panāktu autoparku atbilstību CO₂ emisiju ierobežojumiem, kā pašlaik ir plānots, “drošības dividendes” būtu aptuveni 3 miljardi eiro. Eiropas Savienības naftas patēriņa pakāpeniska samazināšana radītu ikgadējas “drošības dividendes” 104 miljardu eiro apmērā. Tas ir vairāk nekā Vācijas Bundesvēra speciālais budžets kopš 2023. gada.

Ģeopolitisku apsvērumu dēļ autori iesaka noteikt CO₂ cenu vismaz aptuveni 60 eiro par tonnu. Augstāka CO₂ cena būtu tikpat ekonomiski un stratēģiski pamatota, kā ES emisiju tirdzniecības paplašināšana, attiecinot to arī uz naftas produktiem ēku un transporta nozarēs.

“Savās interesēs Eiropai vajadzētu noteikt ievērojamus nodokļus naftai un gāzei vai izmantot citus pasākumus, lai samazinātu pieprasījumu pēc naftas un gāzes,” norāda Joška Vanners. “Emisiju samazināšana ne tikai aizsargā klimatu, bet arī stiprina Eiropas drošību.”

Autori ziņojumā norāda, ka aprēķini galvenokārt attiecas uz pašreizējo situāciju, kad Krievija ir ģeopolitiski agresīva. Ja šī agresija mazināsies, un Krievija ieņēmumus no naftas vairs neieguldīs militārajā jomā tādā apjomā, kā pašlaik, samazināsies arī “drošības dividendes” no klimata pasākumiem.

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis tiecas lielā apmērā palielināt aizsardzības izdevumus, ņemot vērā arvien nestabilāku ģeopolitisko vidi un pieaugošo nenoteiktību, vai Eiropa arī turpmāk varēs paļauties uz ASV atbalstu un aizsardzību.

Jāatzīmē, ka klimata politikas aizstāvji ir noraizējušies, ka aizsardzības izdevumu palielināšana varētu notikt uz nepieciešamo emisiju samazināšanas pasākumu rēķina. Vācija ir ieviesusi konstitucionālas izmaiņas, kas ļauj valstij uzņemties simtiem miljardu eiro lielu parādu aizsardzības, infrastruktūras un klimata investīciju vajadzībām.

Par institūtu

Ķīles Pasaules ekonomikas pētniecības institūts tiek uzskatīts par Vācijas pētniecības institūtu globalizācijas jautājumos

Institūta pētnieki² pētī starptautiskās ekonomiskās aktivitātes virzītājspēkus un ietekmi, globālo tirgu integrāciju un dezintegrāciju, kā arī politiskās darbības iespējas un ierobežojumus atvērtās ekonomikās. Institūts analizē pasaules ekonomiku ne tikai kā atsevišķu valstu ekonomiku summu, bet drīzāk kā globālu ekonomikas telpu, kas ir jāizprot un jāveido. Institūta uzdevums ir apzināt jaunās globālās ekonomikas problēmas un izstrādāt praktiskus risinājumus, kas būtu saderīgi ar atvērtiem tirgiem un konkurenci, vienlaikus ņemot vērā ikviena cilvēka dzīves līmeni.

Ķīles institūts koncentrējas uz lietišķiem un uz pierādījumiem balstītiem ekonomikas pētījumiem, kuros tiek izmantotas jaunas metodoloģijas un ievēroti starptautiski atzīti izcilības standarti. Tas izmanto starpdisciplināru, uz politiku orientētu pieeju, kurā apvienotas teorētiskās un empīriskās metodes. Pētnieku pamatīgās institucionālās zināšanas un aktīva dalība starptautiskos tīklos nodrošina institūta pētījumu rezultātu nozīmīgumu.

Izmantojot pētniecībā iegūtās zināšanas, eksperti sniedz neatkarīgas un visaptverošas konsultācijas Vācijas, Eiropas un starptautiskās politikas veidotājiem, kā arī iestādēm, tirdzniecības organizācijām un uzņēmumiem. Dialoga ar vadošajām personām starptautiskā, valsts un reģionālā līmenī mērķis ir iekļaut sabiedrībai nozīmīgus jautājumus un nodrošināt šiem dalībniekiem stabilu informatīvo pamatu ekonomisko lēmumu pieņemšanai.

1. https://www.ifw-kiel.de/publications/the-security-dividend-of-climate-policy-34008/
2. https://www.ifw-kiel.de/our-experts/