Ukrainas atjaunošanas minimālās izmaksas ir 500 miljardi eiro – ekspertu vēsts ES lēmumu pieņēmējiem

Trīs meža nozares eksperti no Somijas prognozē iespējamo situāciju Ukrainā pēc kara beigām – ja un kad tās pienāks.

Ir dzirdēti pieņēmumi, ka Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu varētu beigties gada laikā. Forest.fi trīs nozares profesionāļiem lūdza apsvērt, ko miera līgums varētu nozīmēt Eiropas Savienības meža nozarei.

Gan Somijas Meža rūpniecības federācijas direktore un galvenā ekonomiste Mārita Lindstrēma (Maarit Lindström), gan Pellervo Economic Research PTT meža ekonomiste Marjo Maidela (Marjo Maidell) un Lauksaimniecības produktu ražotāju, gan meža īpašnieku centrālās savienības (MTK) meža direktors Marko Mēki-Hakola (Marko Mäki-Hakola) uzsvēra situācijas nenoteiktību un strauju pārmaiņu iespējamību. Sarunas notika 2025. gada marta otrajā nedēļā.

Marjo Maidela

Ukrainas atjaunošana prasīs vērienīgus, pat milzīgus ieguldījumus. Tiklīdz šis process sāksies, tas radīs nepārprotamu pieprasījuma pieaugumu pēc koksnes būvniecības vajadzībām. Iespējams, ka, piemēram, daži miera līguma nosacījumi ietekmēs Somijas kokmateriālu pieprasījumu.

Kā ar sankcijām pret Krieviju? Kad 2022. gadā noteica jaunas sankcijas, neapstrādātas koksnes imports no Krievijas uz Somiju tika apturēts. Tas samazināja koksnes pieejamību un ietekmēja kokmateriālu tirgu ne tikai Somijā, bet arī citās valstīs ap Baltijas jūru.

Dialogs starp ASV un Krieviju vai pat miera panākšana automātiski nenozīmēs, ka Eiropa atcels sankcijas. Ja miera nosacījumi nebūs labvēlīgi sankciju atcelšanai, svarīga būs ES kopīgā nostāja.

Ja kādā brīdī sankcijas daļēji vai pilnībā tiks atceltas, kokmateriālu imports no Krievijas uz Somiju varētu atsākties, tomēr mēs nevaram pieņemt, ka imports sasniegs to līmeni, kāds bija pirms sankciju piemērošanas.

Kara gados tirgi ir attīstījušies. Piemēram, ES Atmežošanas regula, kas stāsies spēkā nākamgad, izvirza jaunas prasības importam. Pat, ja sankcijas tiktu atceltas, ir arī citi faktori, kas saistīti ar neapstrādātas koksnes importu. Koksnes iepirkuma organizācijas izveide prasa laiku, uzticības veidošana noteikti prasīs vēl ilgāku laiku.

Kad 2022. gadā noteica sankcijas, meža nozares produktu tirdzniecības plūsmas ieņēma jaunus virzienus. Zāģmateriālu un saplākšņa izstrādājumu imports no Krievijas un Baltkrievijas, kas bija apmierinājuši ievērojamu daļu no šo sortimentu pieprasījuma ES dalībvalstīs, beidzās. Ja sankcijas galu galā tiks atceltas, Krievijas zāģmateriālu un saplākšņa imports ES varētu atjaunoties, tomēr maz ticams, ka tā apjomi varētu pat tuvoties pirmskara līmenim.

Mārita Lindstrēma

Ukrainai 2023. gada 23. jūnijā tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss. Tai pašā laikā Ukraina saņēma sarakstu ar reformām, kas tai būs jāīsteno, lai šo statusu saglabātu. Reformu īstenošana būs rādītājs Ukrainas gribai un spējai kļūt par ES dalībvalsti.

Nojaušami, pēc kara beigām Ukraina saskarsies ar vairākām problēmsituācijām, piemēram, valsti ir vājinājusi korupcija, ir jāuzlabo valsts infrastruktūra, jāveic atmīnēšana, visos procesos aktīvi jāiesaistās pašai Ukrainai, saprotams, ar ES atbalstu.

Runājot par meža nozari, Somija un citas ES dalībvalstis var piedāvāt zināšanas, atbalstu un apmācību. Svarīgi jautājumi ir administratīvā reforma, meža resursu datu izmantošana, mežu inventarizācija, mežu atjaunošana un izmantošana, mežizstrādes ceļu būvniecība un mežu ugunsgrēku novēršana. Tie visi ir svarīgi jautājumi, lai valstij piesaistītu investīcijas.

Rietumukrainas mežu resursi nodrošina potenciālu valsts meža nozares attīstībai un investīcijām nozarē. Pašlaik neapstrādātas koksnes eksports no Ukrainas ir aizliegts, tas būtu jāņem vērā pievienošanās procesa kritērijos. Šī aizlieguma atcelšana būtu svarīgs solis tirdzniecības “atbrīvošanā” un eksporta attīstībā – un, ja būs vēlme, Somijas uzņēmumi var palīdzēt kokrūpniecības attīstībai Ukrainā.

Neapstrādātas koksnes eksporta aizlieguma mērķis bija palielināt vietējo pārstrādi. No Somijas uzņēmumu viedokļa raugoties, atļauja eksportēt neapstrādātu koksni radītu ieņēmumus. Tas būtu arī pamats investīciju sagatavošanai un vienotā tirgus apzināšanai, kas ir priekšnoteikumi investīcijām mehāniskajā un ķīmiskajā mežrūpniecībā.

Ukrainas meža resursu potenciāla izmantošana varētu pozitīvi ietekmēt saspīlēto situāciju Eiropas kokmateriālu tirgū, ko izraisīja Krievijas sāktais karš. Infrastruktūras izveide un meža resursu izmantošana ir nepieciešama, lai Ukrainā sagaidītu ekonomikas izaugsmi, kuras pamatā ir kokapstrādes rūpniecība.

Kara laikā dažas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Vācija, Polija, Zviedrija, Dānija, arī Somija, ir aktīvi darbojušās Ukrainā. Tās ir pētījušas šīs valsts tirgu, vadoties no atjaunošanas perspektīvas.

Aplēses par Ukrainas atjaunošanas izmaksām atšķiras, viens paredzams gan – tās pārsniegs 500 miljardus eiro. Atjaunošana noteikti palielinās pieprasījumu pēc celtniecības materiāliem, piemēram, zāģmateriāliem un CLT/LVL izstrādājumiem. Ukrainas mērķis ir rekonstruēt valsti pēc principa “Build Back Better”, kas var sniegt jaunas iespējas ekoloģiskai koka būvniecībai un betona aizstāšanai ar koku.

Finansējums būs pieejams no starptautiskām struktūrām, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Eiropas Savienības līdzekļiem. Ja runājam par Somiju, finansiālu atbalstu varētu pieprasīt no eksporta kredītu aģentūras Finnvera un attīstības finansētāja Finnfund. Jāuzsver, ka pašlaik vispārējā attieksme ir piesardzīga un atturīga. Jebkāda darbošanās konflikta zonā ir saistīta ar ievērojamu risku, kas uzņēmumiem rūpīgi jāizvērtē.

Nenoteiktību palielina situācija pasaules politikā, ko ir veicinājis ASV prezidents Donalds Tramps sava otrā pilnvaru termiņa laikā, piemēram, attiecībā uz starptautiskās tirdzniecības plūsmām, kas krasi pasliktina ekonomikas izaugsmi. Uzņēmumiem ģeopolitiskās spriedzes dēļ ir grūtāk pieņemt lēmumus.

Krievijas sāktā kara laikā Somija ir eksportējusi uz Ukrainu meža nozares produktus. Eksporta vērtība 2023. gadā bija 47,3 miljoni eiro. Lielākā produktu grupa bija kartons un papīrs.

Neraugoties uz 30% kritumu 2022. gadā, Ukrainas ekonomika jau kopš 2022. gada beigām ir augusi. Jāņem vērā fakts, ka Krievija ir iznīcinājusi pusi no Ukrainas enerģijas ražošanas jaudām, kas izraisījis spēcīgu inflāciju valstī. Diez vai varam gaidīt, ka ekonomika ātri sasniegs iepriekšējo apjomu. Ir palielinājies darbaspēka trūkums, kopš 2022. gada janvāra Ukraina ir zaudējusi aptuveni ceturtdaļu darbaspēka. Pie pašreizējiem izaugsmes tempiem, kas ir aptuveni 4%, Ukrainas IKP 2030. gadā sasniegtu pirmskara līmeni. Valsts atjaunošana nebūs viegla.

Kā būs ar sankcijām pret Krieviju? Ja sankcijas tiks atceltas, Krievijas zāģmateriālu un saplākšņa produkti atkal var ienākt tirgū. Pirms kara no Krievijas uz Eiropu ik gadu tika importēti 1,3 miljoni kubikmetru bērza saplākšņa, kas, sankcijas atceļot, nenoliedzami ietekmētu tirgu un tirdzniecības plūsmas Eiropā.

Marko Mēki-Hakola

Ja miera līgums nodrošinās stabilitāti un ticību nākotnei, meža nozare Ukrainā varētu attīstīties. Eiropas Savienības lēmumu pieņēmējiem būtu lietderīgi ieguldīt līdzekļus, lai radītu bioekonomikai labvēlīgus apstākļus. Valsts atjaunošana būs nopietns stimuls bioekonomikai, taču jāņem vērā, ka Eiropas attiecības ar Krieviju joprojām būs saspīlētas. Uzskatu, ka Eiropas Savienība kļūs saliedētāka un ieguldīs līdzekļus patstāvības veicināšanā, turklāt, vēl viens būtisks faktors, kas to veicina, ir ASV. Citiem vārdiem sakot, gan no meža nozares, gan pārējo nozaru perspektīvas, situāciju ietekmēs starptautiskā situācija un notikumi. Ukrainas atjaunošana noteikti būs jūtama arī Somijā.

Jāatzīmē, ka savulaik unikāls faktors Somijā bija vērienīgais kokmateriālu imports no Krievijas. Es ļoti ceru, ka Somijas meža nozare rīkosies atbildīgi un tālredzīgi un neatgriezīsies pie kokmateriālu iepirkšanas no valstīm aiz mūsu austrumu robežas. Paredzu, ka pēc Somijas mežsaimniecības prasmēm un zināšanām būs pieprasījums, tiklīdz Ukraina varēs tālāk attīstīt savu meža nozari.